Ukraiņu stāsts: Lēmumu doties uz Latviju pieņēmām ātri, ceļā devāmies ar diviem čemodāniem

2 komentāri

Tie 250 Tuvo Austrumu un Āfrikas ieceļotāji, kuri ieradīsies Latvijā, nebūs bēgļi, kā tos neprecīzi sauc sabiedrībā, bet gan patvēruma meklētāji, kuri tikai lūgs, lai Latvija tos atzītu par bēgļiem. Šim statusam līdzi nāk pabalsts un aizsardzība. Patlaban uz Latviju atbraukušajiem ukraiņiem tā tiek atteikta.

Proti, tagad situācija ir tāda, ka tikai tie ukraiņi, kuri šeit nopērk īpašumu, iekārtojas darbā vai apmetas pie radiniekiem, var aizmukt no kara dzimtenē un iegūt bēgļa statusu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Piemēram, Inna un Romāns no dzimtās Luhanskas Latvijā ieradās ziemas vidū. Februāris bijis vēss, bet abu ukraiņu uzmanību saista tikai tas, ka mājām nav kondicionieru. Sapratuši – vasaras te nebūs tik siltas kā mājās, – savos pirmajos iespaidos par Latviju dalās ukraiņu patvēruma meklētāji.

“Mēs lēmumu pieņēmām spontāni. Piezvanīju sievai no darba un paziņoju – mēs šodien aizbraucam! Kāpēc? Tāpēc, ka tieši tai dienā atjaunoja dzelzceļa satiksmi uz Kijevu,” stāsta Romāns.

Viņš atzīst, ka aiz sevis nācās atstāt ļoti daudz. Vispirms jau sev tuvos cilvēkus, mājvietu, darbu. “Visu pametām, paņēmām divus čemodānus un devāmies uz vilcienu,” atceras Romāns.

Caur Baltkrieviju patvēruma meklētāji nonāca līdz Latvijas robežai. Viņiem nebija vīzu, bet kabatā – 70 dolāru. No Daugavpils ar autobusu viņi nokļuva Muceniekos, kur jau atlika vien gaidīt – uzņems kā bēgļus vai sūtīs atpakaļ.

“Mums atteikumu patvērumam neviens nedeva, bet mēs jau painteresējāmies, vai vispār ukraiņiem dod patvērumu, un uzzinājām, ka statusu nedabūsim. Labākajā gadījumā tikai alternatīvo statusu, bet uz valsts kakla negribējām sēdēt. Esam veseli cilvēki, gatavi strādāt un paši sevi uzturēt,” stāsta ukrainis.

Pagājušajā gadā, kad Krievija okupēja Krimu, patvērumu lūdza 75 ukraiņi. Šogad – vēl 35. Taču atbilde visiem ir viena.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Maija
    +2

    Maija

    Šogad sanāca strādāt ar ukraiņiem, arī no Krimas. Pirmais, ko atbraucēji darīja - meklēja iespējas mācīties latviešu valodu, kā arī - meklēja darbu, lai uzturētu sevi un ģimeni! Kad projekts, starp citu pēc nedaudz mēnešiem, beidzās - ukraiņi jau kārtoja pirmos latviešu valodas eksāmenus. Mana attieksme - taisam referendumu un ņemam ukraiņus! Mums ar viņiem vieglāk saprasties mentalitātes ziņā. Turklāt šie cilvēki grib strādāt un dzīvot paši uz sava, nevis valsts rēķina. Viņiem ir ļoti pozitīva attieksme pret Latviju - jūtas pateicīgi par doto iespēju. Es personīgi būtu ar mieru, lai Latvija piešķirtu bēgļu statusu kaut 5000 - 10 000 ukraiņiem.

    18.08.2015 10:54

  • Aleksandrs
    +2

    Aleksandrs

    Par viņiem tak Eiropas Savienība naudu nemaksā un viņi nebrauc prom no dzimtenes lai dzīvotu uz pabalstu rēķīna attīstītākās valstīs, tad jau var nedot bēgļa statusu, tas jau nekas, ka viņi pāris gadu laikā integrētos un jau mācētu valsts valodu labāk kā visi tie krievu analfabēti kuri te dzīvo 30 un vairāk gadus vai arī dzimuši te, bet tāpat nezin pat 10 vārdus, bet vienīgais ko māk ir sūdzēties ka viņus apspiež un saukt Latviešus par fašistiem un nacistiem, jo negribam atpakaļ PSRS.

    18.08.2015 03:31

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas