Uģis Prauliņš: Veselīga pašapziņa tautā vienmēr ir brīnišķīga

0 komentāri

Kā pēdējā laika lielāko gandarījumu komponists Uģis Prauliņš atzīst jautājuma par nepieciešamību novembra vidū ieviest svētku nedēļu aktualizēšanos tautā.

Patriotu nedēļas ietvaros, kad aptaujājam latviešus, kuri nesuši mūsu valsts vārdu pasaulē vai paveikuši ko nozīmīgu pašu mājās, paplašinot robežas laika skalā, uzrunājām vienu no latviskāk domājošajiem komponistiem – Uģi Prauliņu, kura vārds pirms diviem gadiem bija atrodams prestižās Grammy mūzikas balvas nominantu sarakstā. Arī šodien Uģim liela diena – sirsnīgi sveicam vārda svētkos!

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Komponists Uģis Prauliņš 2012. gadā tika izvirzīts Grammy balvai kategorijā Labākā mūsdienu klasiskās mūzikas kompozīcija (Best Contemporary Classical Composition) par skaņdarbu The Nightingale (Lakstīgala), ko autors rakstījis, iedvesmojoties no dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena tāda paša nosaukuma pasakas, bet skaniskajā emocionalitātē tas sakņojas arī latviešu etnogrāfiskajā mūzikā. Skaņdarbs saņēma arī nomināciju kategorijā Labākā kora uzstāšanās (Best Choral Performance). Balvu kopš 1959. gada par izciliem sasniegumiem mūzikas ierakstu industrijā pasniedz ASV Nacionālā ierakstu mākslas un zinātnes akadēmija. U. Prauliņam pērn saistībā ar nominācijām pirms diviem gadiem tika piešķirts Akadēmijas biedra gods un iespēja piedalīties ierakstu vērtēšanā.

Sazvanīts laukos, Uģis Prauliņš sirsnīgā aizkustinājumā atceras ceļu uz nozīmīgās mūzikas balvas nomināciju un patriotiskā pacilātībā aicina izskaust pašpātagošanos.

Vai faktam, ka nākat no Latvijas, esat latvietis, ir bijusi izšķiroša nozīme, gūstot starptautiskus panākumus?

Grammy noteikumos ir rakstīts, ka visiem, kas piedalās Akadēmijas vērtēšanā, nedrīkst būt simpātijas pret to, vai potenciālais nominants nāk no lielas vai mazas valsts. Tiek vērtēti tikai profesionāli sasniegumi. Pēc nolikuma nedrīkst vērtēt to, cik mākslinieks ir populārs, cik diski pārdoti, kādi viņam honorāri utt. Nedrīkst arī vadīties pēc tā, cik viņam vajadzētu iedot, lai viņš kļūtu drusciņ redzamāks. Piedevām, neviens nezina, kurā zemē katrs mākslinieks dzimis, dzīvo, rezidē vai mācījies. To var tikai nojaust.

Vai uzskatāt, ka Latvijas kā valsts atbalsts ir bijis pietiekams ceļā uz sasniegumiem?

Par sasniegto esmu Latvijas valstij daudz parādā. Šeit esmu izglītojies, piedalījies Latvijas valsts atjaunošanā, Latvija ir iespaidojusi manu vērtību sistēmu. Par spīti visiem sovietisma spaidiem, mēs augām diezgan brīvdomīgā atmosfērā. Es ļoti pateicos savai zemei par šo.

Šinī konkrētajā gadījumā tas nav valstiski saistīts projekts. Profesionālā vidē mēs veidojam visdažādākos projektus, kur vairāk vadās pēc optimālas savstarpējās ķīmijas, spējām, potenciāla. Un šajā ziņā tie ir starptautiski projekti, ko neietekmē tas, no kurienes cilvēks nāk, bet drīzāk, ko viņš var un kāds viņš ir. Latvijā neviens neko nezināja par to, ka tāds projekts vispār top. Bet es vēlreiz atkārtoju un uzsveru, ka šai darbā ļoti daudz izmantota latviešu folklora – Latgales puses dziesmu motīvi, būtībā tas iemieso visas Latvijas pārklājuma pieredzi, bet tā ietverta slēptā formā. Un tieši spēks nāk no Latvijas. Toreiz neviens mani nekomandēja, no Latvijas nenosūtīja. Skaņdarbus nominācijām Akadēmijai piesaka ierakstu kompānijas.

Kur jūs smeļaties iedvesmu savai skaņumākslai, kas ir dziļi latviska un tautas mūzikā iedvesmota?

Iepriekš minētajā, t. i., mūsu, Latvijas, dabā. Protams, ne tikai. Mēs dzīvojam krietni plašākos mērogos, mēs nedzīvojam tikai Latvijā, arī savā domās tiecamies tālāk. Bet visa pamats neapšaubāmi ir Latvijas daba. Bērnībā ļoti daudz esmu dzīvojis laukos, Vidzemes jūrmalā. Zaļums un gadalaiku nomaiņa ir tas, kas mani no bērnības ir uzlādējis. Ļoti daudz esmu klausījies putnu dziesmas. Arī šinī gadījumā es nevarētu uzrakstīt lakstīgalas tēmu, ja nebūtu putnu balss ieraksta. Tas gan tapa Rīgā dārzā.

[Jaunākajai paaudzei der zināt, ka 1970. gados Uģis Prauliņš spēlēja dažādās grupās, no kurām pazīstamākā bija progresīvā roka grupa Salve (1977–1979). 1980. gadu otrajā pusē viņš nodibināja grupu Vecās mājas, kas kļuva pazīstama ar ārtroka un tautas mūzikas programmām – red.].

1970.–1980. gados mēs revitalizējām par jaunu latviešu tautas mūziku. Visus līdzšinējos pierakstus mēs meklējām rakstos, izdevumos. Tā bija sajūta, ka ir līdz kaulam, tālāk vairs nav kur. Vēl vienīgi – piedalīties kolektīvā sacerēšanā, kā patiesībā šīs dziesmas ir radušās. Folklora kustībā un būtībā tajā laikā tika aizliegta. Līdzīgi kā ir vīrusi, ar kuriem inficējas un no kuriem nekad nevar tikt vaļā, arī folklora ir asinīs, tāpat kā rokmūzika, ar kuru mēs sākām aizrauties, ar nopietno mākslu, nopietno civilizācijas izpaudu spēku arī 1970. gados. Tas viss ir saaudies kopā jaunās, kā šodien teiktu, paradigmās.

Kas jūs gandarī, vērtējot pēdējo laiku notikumus Latvijas sabiedrībā?

Jaunākais gandarījums ir tas, ka ir aktualizējies jautājums, kāpēc mums nav svētku nedēļas no 11. līdz 18. novembrim un kāpēc karogi tiek noņemti. Īstenībā būtu jābūt svētku nedēļai – uzvaras svētku nedēļai. Ir jāatceras varoņi, kas šo uzvaru izcīnīja, kam par godu iedibināja Lāčplēša dienu, un tie, kuri proklamēja valsti. Man ir liels prieks, ka beidzot tauta sāk atmosties – ne tikai 11. novembrī saņemties aiziet nolikt svecītes, 18. novembrī piedalīties svētku norisēs, bet runā par to, ka svētkiem jābūt veselu nedēļu. Ziemassvētku tingeltangels nedrīkstētu ienākt šinī laikā. Man tas ir lielākais gandarījums beidzamā nedēļā, ka dzirdēju, ka tautas balss sāk runāt par to, ka mums vajadzīga šī svētku nedēļa.

Runājot par pieminamajām dienām, ir izsūtīšanas dienas, kas arī jāatceras, bet mēs tomēr karogus biežāk paceļam sēru noformējumā. Man mājās Rīgā ir jāizkar karogs, un es skatos, ka puse no dienām, kad jāizkar karogs, ir sēru dienas. Kas tā ir par pašpātagošanos?! Es domāju, ka pretējās ideoloģijas pārstāvji ir ļoti apmierināti, ka mēs sevi tā pasludinām. Veselīga pašapziņa tautā vienmēr ir brīnišķīga.

Jūsu vēlējums savai tautai, Latvijai?

Novēlu visiem spēt būt laimīgiem – ko nevar garantēt turība, panākumi vai slinkošana! Priecīgus svētkus, Latvija!

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas