Top ieteikumi, kā rīkoties X stundā!

1 komentārs

Kamēr Lietuvā jau gada sākumā tika izdots buklets iedzīvotājiem, kā rīkoties kara gadījumā, un tās parlaments atjaunojis daļēju obligāto militāro karadienestu, Latvijā iespējamais apdraudējums apjausts tikai tagad. Šonedēļ tika publiskots vairāku ministriju un ārkārtas situāciju dienestu pirmais uzmetums par to, kā rīkoties un ko darīt brīdī, kad apjukumā galva nestrādā? LNT Top10 skaidroja, ko piedāvā darīt un kas minēts izdzīvošanas komplekta sarakstā? Nazis, cirvis, sērkociņi un pārtika pāris dienām – kas vēl jāliek somā iedzīvotājiem pašiem un ar ko visus plāno apgādāt valsts?

Vai iedzīvotājiem ir jāizplata informācija ar padomiem, kā rīkoties kara gadījumā? Par to šonedēļ sprieda Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti. Pēc viņu aicinājuma Ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopā ar Iekšlietu ministriju izstrādājis ieteikumus, kā rīkoties bruņota konflikta vai kara gadījumā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šādus padomus saviem iedzīvotājiem jau ir sniegusi Lietuva, kas izdevusi apjomīgu gandrīz simts lappušu biezu rokasgrāmatu par to, kā rīkoties, ja sākas karš. Latvijas aizsardzības ministrs un premjerministre uzskata, ka Latvijā nav nepieciešams šāds izdevums. Taču ir deputāti, kuri amatpersonu noraidošajai nostājai nepiekrīt.

“Es novēlētu mums visiem, lai nekad šāda veida instrukcijas un dokumenti nebūtu jāizmanto reālajā dzīvē. Bet tas, ka mums ir jābūt pilnīgi skaidrām atbildēm, kā mēs rīkojamies, tas nekādā ziņā nenāktu par sliktu,” Saeimas deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK).
Diskusijas Saeimā par ieteikumiem iedzīvotājiem kara gadījumā ierosinājusi Inguna Rībena pēc trauksmes zvana saņemšanas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāte Inguna Rībena:
Man bija konkrēts zvans no sabiedrībā pazīstama cilvēka ar saņemtu informāciju no pierobežas, ļoti satraucošu informāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka ne es pati īsti, ne arī mani kolēģi zina, kā mēs visi rīkosimies.

Reaģējot uz deputātu pieprasījumu, sagatavota informācija uz trīs lappusēm, kurās aprakstīts, kā iedzīvotāji tiek brīdināti par apdraudējumu, kā rīkoties pirms kara sākšanās un uzvedību karadarbības zonā. Tā, piemēram, ieteikts izturēties mierīgi, neatrasties vietās, kur ir daudz cilvēku, nekonfliktēt ar bruņotiem cilvēkiem, bet izpildīt viņu prasības un sniegti padomi, kā sevi pasargāt apšaudes laikā un izvairīties no mīnām. Tāpat aprakstīts, kā jārīkojas evakuējoties. Līdzi jāņem tā sauktā ārkārtas gadījumu soma, kurā jāieliek pase, nauda, topogrāfiskā karte, radio, rezerves telefons, lukturītis, sērkociņi, nazis, cirvis, zāģis, medikamenti, drēbes, telts, higiēnas piederumi, pārtika un virkne citu lietu, kopumā vairāk nekā 20 priekšmetu.

Taču ieteikumu sagatavotāji par tiem runā ļoti nelabprāt. Iekšlietu ministrija sākotnēji nevēlējās atklāt, kurš dokumentu sagatavojis, un pat noliedza, ka tajā ir pieminēts vārds karš. Priekšlikumi ministrijā neesot saskaņoti, tie domāti vien kā viela pārdomām deputātiem un dokumentu nav bijis paredzēts publiskot. ”Sensitivitāte ir pamatā tādēļ, ka šis ir sākums procesam, kā ietvaros, protams, ņemot vērā, ja mēs runājam par rīcību kara gadījumā, tad, protams, šī ir Aizsardzības ministrijas kompetence un, ņemot vērā to, ka mēs esam uzsākuši šo darbu, tad, protams, šis jautājums, ka šim dokumentam ir jābūt saskaņotam, izvērtētam un jāpanāk vienošanās, kas ir šī dokumenta rezultātā tapis,” skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs.

Ministrijā neoficiāli norāda, ka amatpersonām ir bažas, ka sagatavoto priekšlikumu publiskošana var vairot sabiedrības satraukumu. Šāda nostāja dominē arī Pieprasījumu komisijas deputātu vidū. Viņuprāt, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē informācijas saturs, ko, iespējams, varētu nododot iedzīvotājiem, izgatavojot bukletu par rīcību kara gadījumā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS):
Protams, ka šeit uzreiz ir tā bīstamība, un to mēs arī uzsvērām, kā sabiedrībai pateikt, ka nav mums draudu, mēs esam NATO un mūs aizsargā. Lai šāda dokumenta izplatīšana neradītu ažiotāžu. Lūk, tas ir svarīgi, lai nerodas kaut kāda nepamatota produktu pirkšana vai tamlīdzīga kustība.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa):
Ņemot vērā minimālo apdraudējuma līmeni no jebkādām valstīm, izdot un tērēt līdzekļus, kā rīkoties kara gadījumā, it īpaši ar Iekšlietu ministrijas iekļauto argumentāciju, ka ir jākravā mantas un jābēg projām, vai jāpakļaujas bruņotu cilvēku prasībām lielā mērā, manuprāt, nav tas lietderīgākais risinājums.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība):
Ir svarīgi, lai nesētu paniku un šāda veida informācija netiktu uzskatīta, kā tāda iedzīvotāju vēl vairāk kacināšana vai panikas sēšana. Tāpēc, manuprāt, katrs šāds buklets, ja tāds top, tam ir jābūt ļoti, ļoti vienkāršam. Tur ir jāizskaidro, ka tādam bukletam gluži vienkārši ir jābūt katram cilvēkam mājās, jo sirēna var kaukt arī ļoti dažādās situācijās – ir lieli plūdi, ir kaut kādi sarežģījumi ar elektropadevi. Tās ir gluži sadzīviskas situācijas.

Arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uzskata, ka atsevišķi par rīcību kara gadījumā informācija iedzīvotājiem nav jāizplata. Pietiktu ar bukletu par civilo aizsardzību un padomiem, kā rīkoties dažādu katastrofu gadījumā.

VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons:
Te gluži tāpat kā ar maziem bērniem – tās lietas, ar kurām mēs ikdienā nesastopamies, tās tomēr mums nenosēžas galvā kā kaut kāda rutīna, kaut kādi ieradumi un izpratne par pareizu rīcību. Mēs akcentējam uzmanību uz to, ka nevajag domāt par karu. Mums pilnīgi pietiks, ja mēs sagatavosimies civilām krīzēm, mēs būsim gatavi jebkuriem citiem pavērsieniem.

Gluži pretējās domās ir Rīgas ielās aptaujātie cilvēki. Vairums bija dzirdējuši, ka Lietuvā ir izdota grāmata ar padomiem kara gadījumā un, viņuprāt, līdzīgu izdevumu būtu pelnījuši arī Latvijas iedzīvotāji. Viņi stāsta, ka tas palīdzētu justies drošāk.

LNT Top10: Jūs zināt, kā būtu jārīkojas gadījumā, ja sākas karš?
Uldis: Jā. Man ir lauku mājiņas. Mans brālis tikko pie jūras arī nopirka māju. Man tāds mīļākais variants, kas varētu būt, ir tas, ka mēs pārvācamies uz tām mājām, un, ja nu kas, mēs kuģojam uz Zviedriju, Norvēģiju, kas vienmēr ir bijušas ļoti neitrālas.
LNT Top10: Vai noderētu, ja valsts informētu ar padomiem, kā rīkoties šādā ārkārtas situācijā.
Uldis: Jā, viennozīmīgi. Īstenībā bija diezgan ironiski, ka decembrī, ja nemaldos, Lietuvas valdība izdeva to grāmatiņu un mūsu Aizsardzības ministrija, ja nemaldos, pateica – nē, no mums jūs neko tādu negaidiet.

”Redziet, lietuvieši jau mums atkal ir priekšā. Viņi jau janvārī izlaida brošūriņu. Vismaz tas nomierinātu mazliet cilvēkus, ka viņi zinātu. Nomierinātu, es domāju. Bet tagad tik daudzos, es domāju ir panika,” uzskata LNT Top10 uzrunātā airēšanas trenere Rūta.

Foto: LETA

Foto: LETA

Mākslinieks Henrihs Vorkals: Man nav nekāda priekšstata, kā darīt. Vai mukt vai atkal iet kaut kur? Vispirms gaidīt ziņu, kas ir jādara.
LNT Top10: vai būtu noderīga informācija ar padomiem, kā rīkoties šādā krīzes situācijā.
Henrihs Vorkals: Nu, noteikti. Tādu kā lietuvieši izdevuši. Noteikti. Mums jau taču kopš krievu laikiem nav ne mazākā priekšstata par pretgaisa aizsardzību, kas jādara, kā jāglābj otrs cilvēks, kā pašiem glābties. Vispār nav nekāda priekšstata, vai mums vispār ir kaut kādas institūcijas, kas par to domā.

”Viennozīmīgi, noteikti derētu, jo tad, kad sāksies karš, ja sāksies, visiem būs viena doma – kaut kur bēgt, kaut ko darīt. Tas labi nebeigsies,” uzskata studente Katrīna.

Ļoti atzinīgi Iekšlietu ministrijas priekšlikumus vērtē bruņoto spēku rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Viņš uzsver, kā šādai informācijai noteikti ir jābūt katrā mājā: ”Vēlams par velti un vēlams tādā formātā, kas būs lietojams tajā kritiskajā brīdī. Tas nozīmē papīra formātā. Tas nozīmē brošūras formā. Tas nozīmē kaut kādā tādā, ko var paņemt no plauktiņa un izlasīt. Tas ir ļoti svētīgs darbs. Tas ir valsts pienākums kaut ko tamlīdzīgu darīt.”

Tikmēr Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi noteikumus par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā. Vienu iedzīvotāju mēnesī valsts nodrošinās ar higiēnas precēm, piemēram, ziepēm, zobu pastu un birsti, četriem ruļļiem tualetes papīra, segu, drēbēm, lukturīti, vienreizlietojamo trauku komplektu, radio, sērkociņiem, sausā spirta tabletēm un svecēm.
Noteikumi izstrādāti, jo to paredz Mobilizācijas likums. Tiesa gan likums tika pieņemts jau 2002. gadā. Jautājums, kāpēc ministrija rīkojas tieši tagad, paliek bez atbildes.

Foto: LETA

Foto: LETA

LNT Top10: Noteikumi tapa 13 gadus?
Ekonomikas ministrijas pārstāve Olga Bogdanova: Nē, noteikumi netapa 13 gadus. Noteikumus mēs pašlaik izstrādājam un ierosinājām apspriešanu ar citām ministrijām un nevalstisko sektoru. Pašlaik tie joprojām ir izstrādes procesā.
LNT Top10: Kāpēc tas netika izdarīts otrajā vai trešajā gadā, bet šogad?
Olga Bogdanova: Iemesls ir – darbi tiek darīti tad, kad viņi tiek darīti. Man grūti arī komentēt par iepriekšējiem gadiem, kas netika darīts.

Valsts nodrošinātais pirmās nepieciešamības preču saraksts vēl tiks precizēts, bet vai amatpersonas parūpēsies arī par to, lai iedzīvotāji saņemtu padomus, kā rīkoties bruņota konflikta laikā, tā arī nav zināms.

Pieprasījumu komisijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka par to jālemj ekspertiem un atbildība ir jāuzņemas valdībai, kurai jāizšķiras, vai šāds buklets tiek veidots, kādi padomi tajā iekļaujami, kas par to maksā un izplata.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Baiba
    +3

    Baiba

    Man ļoti patīk šis komplekts, kurš būtu obligāts katram: cirvis, zāģis, nazis, radioaparāts, rezerves telefons, apģērbs, pārtika vairākām dienām, telts un vēl citas lietas, droši vien arī guļammaiss, ja jau telts. Vai man jau ir jāsāk gādāt milzu soma, kur to salikt? Un kas to somu nesīs?

    23.03.2015 00:50

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas