Tieslietu ministrija atkārtoti virzījusi likuma grozījumus, kas ievērojami apgrūtinātu vārda brīvību

1 komentārs

Ja spēkā stātos Tieslietu ministrijas sagatavotie jaunākie grozījumu Preses likumā, raidījums Degpunktā vairs nevarētu iziet ēterā pie saviem skatītājiem kā līdz šim. Ne tikai Degpunktā, neviens medijs nevarētu ziņot sabiedrībai par Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas asiņainajiem notikumiem, kur noslepkavoja policistu, vai sekot to vainīgo saukšanai pie atbildības, kas izraisīja Maximas veikala sabrukšanu izdzēšot 54 dzīvības.

Pamatojoties ar rūpēm par cietušo interesēm, Tieslietu ministrija plāno aizliegt medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus, kamēr nebūs beigusies izmeklēšana, tiesāšanās un stājies spēkā spriedums.

LNT raidījuma ”Degpunktā” producents, žurnālists Agris Blūmfelds: “Ja mums kā žurnālistiem ir jābaidās, vai mēs nevaram kaut ko pateikt, un vēl jāiet pie procesa virzītāja un jālūdz, vai mēs varam runāt ar cietušo, un viņš saka, ka nedrīkst, jo man tāpat viss skaidrs? Bet, ja nu policists ir tieši tas, par kuru sūdzas? Kā mēs varam aizrakties līdz patiesībai? Ja cietušais vienkārši tiek nospiests un mēs arī?”

Jaunā likuma redakcija arī neļautu ziņot par tiesas gaitu. Žurnālisti drīkstētu gan tiesās piedalīties, bet tur uzzināto varētu publicēt pēc daudziem gadiem, kad būtu beigusies tiesāšanās visās instancēs.

Foto: LETA

Foto: LETA

LNT ziņu žurnālists Ivo Jurkāns:
Ļoti daudz ko nozīmē konkrētie cilvēki, konkrētie tiesneši. Manā pieredzē ir bijis, ka tiesneši strādā pēc noteiktiem principiem un tad ir viegli sadarboties. Man šķiet, ka grozījumi ir ļoti viegli interpretējami un tas atsviestu mūs 10 – 15 gadus atpakaļ.

Tas būtu pretrunā ar tiesas procesa būtību, vienisprātis ar žurnālistiem ir Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Stūris. Atklātās tiesas sēdes kalpo sabiedrības tiesībām zināt, ka tiesa spriesta taisnīgi. Tagad šis princips tiktu pārkāpts.

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Stūris: “Mēs publiskās tiesas sēdēs spēlējam vienu un to pašu lomu – gan jūs kā mediju pārstāvis, gan es kā tiesnesis. Mums ir jāatspoguļo sabiedrības intereses un vajadzības – jāaizsargā sabiedrība, tajā pašā laikā, mēs nevaram pateikt, ka šis cilvēks jau ir vainīgs.”

Pretrunīgos likuma grozījumus izstrādājis Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa. Kurš tieši ierosinājis stingro normu, uzzināt nevar, jo darba grupa protokolus nav rakstījusi. Tās vadītāja Indra Gratkovska joprojām uzskata, ka darbs paveikts labi un būtībā mediju likumā nekas nav mainīts.

Foto: LETA

Foto: LETA

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore, darba grupas vadītāja Indra Gratkovska: Uz medijiem attiecas ne tikai preses likums, bet arī citi likumi, kas ir valstī tieši tikpat daudz, kā uz citiem cilvēkiem.
Nekā personīga: Jūs uzskatītu, ka ar šiem grozījumiem jūs neuzliekat lielākus rāmjus medijiem,kas atspoguļo kriminālprocesu?
Indra Gratkovska: Pilnīgi noteikti nē!

Tam nepiekrīt juriste Linda Bīriņa, kura specializējas mediju tiesību jautājumos. Ministrijas izstrādātais likumprojekts ne tikai būtiski sašaurina preses tiesības, bet ir tiešā pretrunā gan ar nacionālajiem, gan starptautiskajiem tiesību principiem attiecībā uz vārda brīvību. Linda Bīriņa arī izpētījusi, ka Eiropas savienības direktīvā, uz ko atsauces ierēdne, īpaši norādīts, ka ierobežojumiem jābūt saskaņā ar vienu no cilvēka pamatbrīvībām – vārda brīvību.

Nekā personīga: Ar šādu regulējumu Jūrmalgeita nebūtu iespējama?
Advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Linda Bīriņa: Nē, juridiski nē. Jo principā tas iekļauj aizliegumu šos materiālus jebkādā veidā publiskot un nekādā veidā nav minēts, ka šie ir izņēmumi – šīs būtiskās sabiedrības intereses , kas katrā noteiktā gadījumā būtu jāizvērtē. Šobrīd tas ir absolūts aizliegums, kas ir paredzēts ar grozījumiem.

To, ka direktīva ir tikai aizsegs ministrijas nekvalitatīvajam darbam liecina arī Nekā personīga noskaidrotais. Identiski grozījumi likumā par presi jau vienreiz tika bīdīti uz Saeimu, taču 2009. gadā tie piedzīvoja fiasko cilvēktiesību komisijā, nesasniedzot parlamenta plenārsēdi. Arī toreiz tieslietu ministriju kūrēja tēvzemieši un tos Saeimā uz otro lasījumu iesniedza tolaik tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Vai varat pateikt atšķirības?
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš: Jā, droši vien lielas atšķirības šeit nav.

Kāpēc vienreiz noraidītie grozījumi kā jauni parādījušies tagad, Bērziņš nezina.

Nekā personīga: Jūs kā Saeimas deputāts tagad varētu balsot par šādu redakciju?
Gaidis Bērziņš: Es droši vien gribētu detalizēti uzklausīt šo darba grupas dalībnieku argumentāciju.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Jautājums, vai Gaidis Bērziņš jums palūdza no jauna virzīt grozījumus likumā par presi?
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība): Rausta plecus Pirmā dzirdēšana par tādu jaunumu! Viss, kas saistīts ar direktīvām, visu patstāvīgi dara ierēdņi.
Nekā personīga: Kurš atbildēs par šo nolaidību, ģenerālprokurors pat šo redakciju kritizē?
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība): Es domāju, ka konkrētās darba grupas vadītājai būs diezgan nopietna saruna ar mani….
Nekā personīga: Vai varat pateikt, konkrēto personu, kura ir šī priekšlikuma autors?
Indra Gratkovska: Tā ir darba grupa…

Iespējams, ka ieviešot absolūto aizliegumu žurnālistiem publicēt kriminālprocesa materiālus ministrija neveiksmīgi centās palīdzēt izmeklēšanas iestādēm, no kurām laiku pa laikam noplūst vēl izmeklēšanā esošu lietu saturs – sarunas, ekspertīzes un citi pierādījumi. Taču šie grozījumi problēmu nerisina, jo neattiecas uz portāliem un blogiem, kas nav reģistrējušies kā mediji.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: Kriminālprocesa likuma pirmā daļa ietvertais regulējums attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanas materiālu publicēšanas aizliegumu ir plašāk nekā likums par presi. Šeit tātad šī norma jau patlaban ir plašāka nekā tas ir paredzēts likumā par presi. Medijiem jābūt noteiktā kārtā reģistrētiem. Līdz ar to nav saprotams, ko ir vēlējušies pateikt ar šo regulējumu.
Nekā personīga: Tad Jūs uzskatītu to par kļūdainu vai neveiksmīgu?
Ēriks Kalnmeiers: Neveiksmīgi izstrādāts likumprojekts!

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs rezonansi izraisījušo likumprojektu atsaucis. Taču tas nav atmests pavisam, uz nākamo darba grupas sēdi tikšot aicinātas mediju organizācijas, lai izlemtu tā tālāko gaitu. Domājot, kam būtu izdevīgs šāds nesamērīgs aizliegums, var piesaukt tikai apsūdzētos, kuriem vairāku desmitu gadu garās tiesāšanās un galīgā tiesas sprieduma neesamība ļauj joprojām būt augstos amatos un izvairīties no neērtiem jautājumiem.

Atbildei, kura persona tad īsti ierosināja labot preses likumu ar jau reiz izbrāķētu redakciju, varētu slēpties sēžu protokolos. Tomēr tieslietu ministrija aizbildinās, ka rakstveidā neviens sarunas nav fiksējis, bet esot veikti audioieraksti, kurus šonedēļ tā lielā apjoma dēļ žurnālisti iegūt nevar.

1 komentārs

TOP komentāri

  • numurs.com
    0

    numurs.com

    Vārda brīvībai nav lielāks drauds par ideālistiem un politiķiem! Izskatās ka NA šajā jomā Orbans ir skolotājs.. Varbūt prasiet arī nodokli uz internetu, lai mazāk tur tauta lasītu twiterus, ziņas utt.? Prieks par LV žurnālistiem, kas spēja aizsargāt savu un sabiedrības intereses!

    25.01.2015 21:36

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas