Tiesa atsaka Zolitūdē mirušā glābēja draudzenei kompensāciju; politiķi negrib pārskatīt partnerattiecību likumdošanu

0 komentāri

21. novembrī tiks pieminēta Zolitūdes traģēdija. Tomēr šis gads pēc traģēdijas nav nesis sabiedrībai ne vainīgo vārdus un uzvārdus, ne arī mieru bojāgājušo piederīgajiem, drīzāk gan nepatīkamus pārsteigumus – šonedēļ tiesa atteica kompensācijas izmaksu bojāgājuša glābēja otrajai pusītei, jo likuma izpratnē attiecības apliecina tikai zīmogs pasē un laulības apliecība.

Lai gan cilvēki iepazīstas un veido attiecības tāpat kā agrāk, arvien vairāk tas balstās tikai un vienīgi uz savstarpēju uzticēšanos. Top 10 skaidroja, ar ko vēl riskē tie, kas neizvēlas Mendelsona kāzu maršu un ar laulību gredzeniem nesteidzas? Vai arī Latvijā nav pienācis laiks mainīt likumus, un kad tas varētu notikt?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Līdz Zolitūdes traģēdijas gadadienai atlikušas divas nedēļas. Šis emocionālais fons jo īpaši izceļ spriedumu, kurā par tiesībām saņemt daļu kompensācijas cīnījās Iveta Vorza.

Ar traģēdijā bojāgājušo glābēju Edgaru Reinfeldu viņu saistīja trīs kopdzīves gadi. Šī nebija oficiāli reģistrēta laulība, taču tiem, kas pāri pazina – par attiecību patiesumu šaubu nebija.

Tiesa Iveta Vorzas prasību par kompensācijas izmaksu, tātad kopdzīves atzīšanu noraidīja.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Iveta Vorza:
Es nevaru tagad komentēt savu tiesas spriedumu, tāpēc, ka neesmu saņēmusi pamatojumu, kādēļ ir atteikts. Kāds bija pamats tiesai pieņemt šādu lēmumu. Jāskatās – vai problēmas ir manā tieši lietā vai likumdošanā

Tikmēr biedrība, kas pārstāv Zolitūdes traģēdijā cietušo intereses, mudinās Ivetu nepadoties un cīnīties tālāk.

Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā glābēja draudzene strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta koledžā. Faktiski sanāk tiesāšanās ar darba devēju, kurš arī par abu savstarpējām attiecībām un kopdzīvi zinājis. Taču vadība saka, – juridiski šis nav arguments.

Konkrētā situācija izgaismo atšķirību starp pāriem, kas dzīvo oficiāli reģistrētās un nereģistrētās attiecībās. Statistikas par neprecētiem, taču kopdzīvē esošiem pāriem Latvijā nav. Bet skaidrs, ka to ir daudz.

Daļēju priekšstatu var gūt no demogrāfijas datiem. Teju katrs otrs jaundzimušais nāk no pāriem, kuru ģimene klasiskā formā nav reģistrēta. Tendence rāda, ka ar katru desmitgadi to kļūst arvien vairāk.  Tas parāda, ka laulības kā obligāts kopdzīves priekšnoteikums savu nozīmi zaudē.

Sociālantropologs Klāvs Sedlinieks pauž viedokli, ka mūsdienās cilvēki vairs neizjūt vajadzību pēc juridiskām normām, un arī, viņaprāt, kopdzīvei pietiktu ar divu cilvēku savstarpēju uzticēšanos.

Foto: LETA

Foto: LETA

Sociālantropologs Klāvs Sedlinieks:
Oficiālā laulību noslēgšana ir kaut kādā ziņā no tādas pārvaldes formas ērtāka – no otras puses, ja gribam pieiet cilvēcīgi un teikt, ka laulība pēc fakta ir kopīga saimniecība, tad šeit ir jautājums ir par tiesu praksi, un, skaidrs, ka tiesai no birokrātiskā viedokļa ir vienkāršāk – ja ir papīrs, un nekas nav jāpierāda…

Tikmēr Tieslietu ministrijā uz problēmu raugās pragmatiskāk – brīvāks attiecību regulējums vēl vairāk apšaubītu laulību nepieciešamību.

Tieslietu ministrijas pārstāve:
Lai arī brīvas, laulību gredzeniem nesaistītas attiecības kļuvušas par izplatītu parādību ne vien Latvijā, bet Eiropā kopumā, tikai retajā domāts, kā rīkoties situācijās, kad kopdzīves fakts jāpierāda. Attiecību ilgums, kurus atzīst tiesas, parasti svārstās no 1 līdz 5 gadiem. Būtisks pierādījums ir kopīgs bērns.

To, ka arī Latvijā nepieciešami orientieri, atbalsta Tiesībsarga birojā.

Būtiskas pārmaiņas vismaz šīs valdības laikā gaidīt nevar. Jaunais tieslietu ministrs uzskata, ka Latvijas likumi jau šobrīd ļauj šīs lietas nokārtot. Tas gan prasīšot iniciatīvu no pašu iedzīvotāju puses, taču, viņaprāt, kopdzīve nozīmē uzņemties atbildību.

Foto: LETA

Foto: LETA

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs:
Ja cilvēki ir šajās civiltiesiskajās attiecībās, bet viņi vēl nelaulājas, tad var aiziet pie notāra, lai noskaidrotu, ja gadījumā pienāk nebalta diena, lai būtu pēc iespējas plašs šo garantiju loks.

Pēc šīs nedēļas sprieduma rezonanses atsevišķi politiķi tomēr pieļāvuši iespēju, ka partnerattiecībās dzīvojošu pāru tiesiskā aizsardzība būtu paplašināma, taču tas varētu aizņemt gadus.

Šobrīd ar nepacietību tiek gaidīts pilnais sprieduma teksts, lai saprastu, ar ko šis gadījums atšķiras no traģēdijas Jēkabpilī. Toreiz bojāgājušā policista Andra Znotiņa draudzene valdības piešķirto kompensāciju saņēma.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas