Stūra mājas ekspozīcijas liktenis – neskaidrs

0 komentāri

Rīgā top arvien jaunas vietas, kas tiek arvien biežāk iekļautas citvalstu oficiālo vizīšu programmā. Līdzās Okupācijas muzejam vēstures skaidrojums izdodas arī tā sauktajā “stūra mājā”, kuru savas ciemošanās laikā Latvijā apskatīja arī Zviedrijas kroņprincese Viktorija.  Bet šonedēļ arī uzzinājām, ka ēka, kas šogad atdzīvojās līdz ar Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu “Rīga 2014”, un kas kļuva par plaši apmeklētu muzej-ekspozīciju bijušās valsts drošības komitejas ēkā ar visiem čekas pagrabiem, jau pēc mēneša savas durvis atkal slēgs. LNT TOP 10 skaidroja, kas tad notiks ar ēku, kura glabā daļu mūsu kopīgās vēstures, bet kuras tālākai darbībai naudas vairs nebūs?

Vai nams Stabu ielā, kura apskatei visas biļetes izpārdotas mēnesi uz priekšu, un kas spoži iemirdzējās pie apskates objektu debesīm, atkal kļūs par tumsas un posta vietu?

Vēl pirms pārdesmit gadiem Valsts drošības komitejas māja jeb, tā sauktā, čeka bija pēdējā vieta, kur kāds vispār vēlējās nokļūt pat metra attālumā. Tagad uz šejieni četrarpus mēnešu laikā rāvušies 62 tūkstoši apmeklētāju skatīt čekas kambaru mokas, izstaigāt kabinetus, kuros tapa uz Sibīriju izsūtāmo ļaužu saraksti un redzēt šautuvi, kurā dzīvību beidza par Latvijas neatkarību noskaņotie cilvēki.  ”Uz ekskursijām Čekas pagrabos biļešu šodienai nav” – šāds uzraksts pie Stūra mājas ieejas būs arī līdz pat ekspozīcijas gala slēgšanai 19.oktobrī.

”Zvana un mums prasa. Mēs sakām – nav biļešu, nav biļešu, nav biļešu,” stāsta ekspozīcijas ”Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014 gide Aija Abens.

Lai gan apmeklētāju straume būtu vēl tūkstošos mērāma, iemesls šī kultūrprojekta slēgšanai ir traģikomisks.  Ēkā nav apkures. Ziemas salā cilvēki nevar strādāt, tiktu bojāti arī izstādes eksponāti ceturtajā un sestajā stāvā.

” Jā, man liekas, ka tas ir bišķi nolaidīgi no valsts, jo galu galā šis pagrabs un pirmais stāvs skaitās kultūrvēsturisks objekts, mantojums, un to vienkārši palaiž bez jebkādas apkures, bez jebkādas uzraudzības, man liekas, ka tas ir ļoti nepieņemami,” vērtē A. Abens.

Pie sienām ir padomju laika radiatori, taču tie vairs nefunkcionē. Kad Valsts policija pameta ēku pirms sešiem gadiem, centrālā apkures sistēma tika atslēgta, bet Valsts Nekustamie īpaši to vairs pat nekopa.

Tāpat ”Valsts nekustamie īpašumi” nebija uzskatījuši par vajadzīgu kaut vai soli pa solim pamazām ieguldīt naudu jaunas un energoefektīvas centrālās apkures sistēmas izbūvē. Ēkai tikusi nodrošināta vien minimālā uzturēšana – iekšpagalma slaucīšana un sniega nošķūrēšana ziemā. Bez stratēģiskas kopainas.

”Savest kārtībā ēku – ir jāzina nākotnes lietotājs un šīs ēkas izmantošanas mērķis. Ja ēkai ir plānota kaut kāda pārplānošana, telpu plānojuma izmaiņas, no tā ir atkarīgs, kas ēkā ir jādara. Līdz ar to, kamēr ēkā nav zināms nākotnes lietotājs, mēs netērējam valsts naudu, nezinot, kādā veidā ēka ir jāiekārto,” tā VAS ”Valsts Nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andrejs Milzarājs.

Ja kāds tagad gribētu telpas īrēt, paietu mēneši, gads vai pat ilgāk līdz māja atbilstu mūsdienu īres tirgus kvalitātes prasībām. Citiem vārdiem, ēkas sliktais stāvoklis, kura dēļ Valsts policija no tā bēga prom, šo gadu laikā nav par kripatu uzlabojies. Iespējams, ēkas tehniskais nogurums apmierinātu vien tikai hipsterus vai skvoterus. Neviens privātais nomnieks un valsts iestāde nav vēlējusies ienākt.

 ”Šie psiholoģiskie momenti, ēkas aura ir traucējusi procesa pozitīvai norisei,” skaidro A. Milzarājs.

Neplāno ilgtermiņā

Taču, no otras puses, traucē arī ēkas vērtības necelšana, neuzlabojot tehnisko stāvokli. No atbildēm noprotams – valsts akciju sabiedrība ”Valsts nekustamie īpašumi” īsti līdz galam, iespējams, tomēr nepilda savu pašdeklarētos pienākumus un misiju. Pārvaldnieka uzdevumu dokumentos rakstīts – ”nekustamo īpašumu vērtības vairošana”, ”ilgtspējīga attīstība”, ”mērķis aktīvu pārvaldībā ir palielināt valsts nekustamo īpašumu aktīvu vērtību”, ”palielināt valsts nekustamo īpašumu kvalitāti un lietojamību”.

Saprotot, cik daudz vēstures mutvārdu liecības iespējams vēl fiksēt un cik nozīmīga vieta ir skolēniem vēstures apguvei, tieši čekas pagrabu gide Aija Abens savāca parakstus, lai pievērstu Kultūras ministrijas uzmanību un pateiktu – čekas pagrabu apskati nedrīkst slēgt 19.oktobrī. Un tieši mēnesi pirms slēgšanas Kultūras ministrija arī attapās, lai gan diskusijas par Stūra māju kā vietu kultūras un vēstures projektiem sākusies vismaz jau pirms diviem gadiem.

 ”Tas vienkārši uzreiz norāda, cik tuvredzīgi mēs skatāmies  Mēs vēl gudrojam, ko darīt pēc mēneša.   Mūsu tā politika jeb kā mēs darbojamies Latvijā, protams, ne visi, bet mēs tā reaģējam uz lietām, mēs neplānojam laicīgi uz priekšu un nedomājam uz priekšu, varētu teikt, piecgades plāns kā vecajos laikos,” uzskata A. Abens.

Kultūras ministrija šonedēļ panāca vienošanās, ka Valsts Nekustamie īpašumi steigā ievilks papildus elektroinstalācijas, lai nodrošinātu elektrisko apsildi čekas pagrabos un pirmajā stāvā.

 ”Uz elektriskās apkures ierīkošanu mēs plānojam vienreizējās izmaksas 10 tūkstoši eiro apmērā. Tas izskatīsies, ka tie, acīmredzot, būs eļļas radiatori, kas tik salikti tajās telpās, kurās būs gājēju un apmeklētāju plūsma,” skaidro A. Milzarājs.

Vai tie būs šādi eļļas radiatori, vai tādi, vai tomēr šādi – skaidrības vēl neesot, un arī iepirkuma konkurss nav izsludināts.  Taču zināms, ka elektrības rēķins katru mēnesi būs 10 tūkstoši eiro. Vienlaikus Stūra mājas pārējie pieci stāvi paliks ignorēti. Sala dēļ izstāde ceturtajā stāvā tiks ņemta nost, lai gan tās uzstādīšanai veltīts daudz pūļu.

”Kultūras ministrija atbildība un interese ir šie divi stāvi, kas ir tās vēsturisko notikumu vietas, kuras mēs fiziski varam uzņemties savā atbildībā apsaimniekotMēs neredzam šobrīd iespēju, ka visā lielajā ēkā varētu ierīkot muzeju, jo es neredzu tam tuvākajā laikā tādu līdzekļus. Mēs varam fantazēt, bet realitāte ir tāda, kāda tā ir,” norāda Kultūras ministre Dace Melnbārde.

Stūra mājas liktenis  – neskaidrs

Stūra māja ir 8 tūkstošus kvadrātmetru plaša. Pēc Valsts Nekustamo īpašumu aplēsēm, visas ēkas savešanai kārtībā būtu vajadzīgi vismaz 8 miljoni eiro. Taču pašas kapitālsabiedrības kopējā peļņa pērn bijusi trīs ar pus miljoni eiro. Vienlaikus gan jāatceras, ka Stūra māja nav vienīgā rūpe. Kopumā Valsts Nekustamajiem īpašumiem ir jārūpējas par 441 ēku Latvijā ar platību – 1,3 miljoni kvadrātmetru. Stūra mājā pēdējais lielākais ieguldījums bija 60 tūkstoši eiro, ko sedza kultūras nodibinājums Rīga 2014.

”Mēs kā galvaspilsētas projekts beidzamies, mūsu finansējums ir beidzies, nu tad šeit ir jāprasa, vai ir kāds jauns operators, kurš ir gatavs nākt ar savu finansējumu tur iekšā. Jo šobrīd visi uzlabojumi, kas šobrīd tika veikti ēkā, tika darīti par projekta līdzekļiem. Ja mēs kā projekts vēlējāmies, lai tur ir elektrība, mēs kā projekts ieguldījām, lai to varētu darīt,” norāda  ”Rīga 2014” programmas realizēšanas daļas vadītāja Dace Vilsone.

Turklāt katru mēnesi Valsts nekustamie īpašumi prasa vēl arī 5 tūkstošus eiro par īri. Šos maksājumus nosedz pārdotās biļetes.

Cik korekti tas ir no nodibinājuma Rīga 2014 prasīt 5 tūkstošus katru mēnesi, lai gan jūs tajā ēkā neesat diži daudz neko ieguldījuši?
Mēs no šā nodibinājuma prasām tikai pašizmaksu, mēs no tā projekta nepelnām nevienu santīmu.

Pēc mēneša naudiskās attiecības ar Valsts Nekustamajiem īpašumiem kārtos Okupācijas muzejs, kas pārņems stafeti. Janvārī, kad būs pabeigta pagaidu apkures ierīkošana, ekskursijas pa čekas pagrabiem un izstāde pirmajā stāvā atsāksies.

”Eļļas radiatori nozīmē, ka vispār varēs kaut ko darīt ziemas laikā, jo līdz šim nav bijis iespējams. Mūsu darbinieki, kad iekārtoja šo ekspozīciju, sāka jau pirms siltā laika, viņi varēja tikai stundu, augstākais divas nostrādāt, jo bija tik vēss,” uzskata Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels.

 

 ”Pēc mūsu aplēsēm, lai uzturētu šo ēku, lai nodrošinātu aktīvu gidu darbību, saturu, apsardzi, tīrīšanu, ir nepieciešami aptuveni 160 tūkstoši eiro gadā. Un šo summu pie pašreizējās apmeklētāju plūsmas ir iespējams atpelnīt,” tā Kultūras ministre Dace Melnbārde

Taču skaidrs ”nē” pateikts peļņai no kooperatīvajiem pasākumiem. Jau šobrīd čekas pagraba gidiem šoku sagādājis atsevišķu cilvēku grupu ciniskais kolektīvās atmiņas trūkums. Tā, piemēram, kāda krievvalodīgā televīzija vēlējusies čekas pagrabos rīkot jautru jaungada balli. Saņemti vairāki jautājumi arī par iespējām rīkot rotaļīgas vecpuišu ballītes kamerās, kur reiz latvieši mocīti līdz nāvei. Tas ir tikpat ciniski, kā čeka cilvēku nošaušanas telpu vēlāk izmantojusi ēdnīcas  virtuves vajadzībām, cepot gaļu.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas