Šodien Lieldienas – uzzini svētku kristīgās tradīcijas un to nozīmi

1 komentārs

Šodien, 5. aprīlī, kristīgā baznīca svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus. Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Daudzi citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Šogad pareizticīgo baznīcā Lieldienas tiks svinētas pēc nedēļas – 12.aprīlī.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies,” raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko aleluja dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – Gods Dievam augstumos laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Skaties.lv piedāvā apskatīt, kā visā pasaulē kristieši svin Lieldienas!

1 komentārs

TOP komentāri

  • par patiesību
    +1

    par patiesību

    kāds sakars Kristum ar olām???? Kāds sakars Svētumam ar pagānu svētkiem-saulgriežiem, kas galīgi neiet kopā, bet lai cik bēdīgi , ir laiks, ka baznīca ar pagānismu ir ciešā rokā;
    Svētās dienas un bauslību sagrozīja; Svēto dienu, kas sabats (setdiena) no Dieva iecelta, katoļi parcēla uz svētdienu, kas pēc būtības ir nedēļas 1 diena... līdz ar to jau arī pārējais sajukums... ne dienas ne svētki nesader ar Dieva nolikto, bet gan cilvēka likumiem un tradicijām,
    Kas ļāvis bauslību sagozīt??? Dieva likumu.
    Arī šas lieldienas ir tikai pasaulīgas ar pagānisku ieradumu darīšanu un klāt pieliekot Kristu-tā ir Dieva Dēla zaimošana.. Bībele vēsta Kristus nāves jēgu; nevis augšāmcelšanos... līdz ar to cilvēks nevar vairs iegūt to, ko Dievs pie cilvēka nolicis; jo meli, meli... pat pielāgotas Bībeles, lai tik sevi nevajadzētu mainīt..
    Tad kā sapras, ka Dievs teicis; "bez svētas dzīvošans neviens Dievu neredzēs?"''Melos nav svētuma. Lasiet paši Bībeli (protams ne jauno ) un redzēsit kādu misēkli jums pasniedz...

    05.04.2015 18:31

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas