Sociālo iemaksu griestu noteikšana veicinājusi nevienlīdzību

0 komentāri

Aptuveni 18 gadus pēc valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas Labklājība ministrija (LM) ir secinājusi, ka sociālo iemaksu griestu noteikšana veicina nevienlīdzību, atstāj negatīvu finansiālu ietekmi un rada citas problēmas, tāpēc piedāvā ieviest citu – jaunu ierobežojumu pabalstu aprēķinam. Ar 2016. gada 1.janvāri ir nepieciešams atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas, valdībai iesniegtā ziņojumā norāda LM.

Ministrija skaidro, ka pirms 18 gadiem, ieviešot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, iemaksu maksimālā apmēra noteikšana tika saistīta ar noteiktiem mērķiem, tomēr šobrīd ir izkristalizējušies vairāki pretargumenti.

Pirmkārt, personas ar salīdzinoši augstiem ienākumiem var neveikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par summu, kas pārsniedz noteikto iemaksu maksimumu. Tādējādi šīs personas tiek nostādītas priviliģētākā situācijā par pārējiem iemaksu veicējiem, teikts ziņojumā.

Otrkārt, iemaksu maksimālā apmēra noteikšana tieši palielina sociālo nevienlīdzību, kamēr tās, kā arī nabadzības mazināšana ir noteikta kā viena no valsts prioritātēm, norāda LM.

Tāpat secināts, ka iemaksu maksimālā apmēra noteikšana tieši skar nelielu skaitu iedzīvotāju, tāpēc mērķi, kas tika noteikti, tos ieviešot, praktiski zaudē savu nozīmi. Piemēram, secināts, ka, arī neieviešot iemaksu maksimumu, sociālās apdrošināšanas sistēmas finanšu stabilitāte netiktu apdraudēta.

LM arī norāda, ka iemaksu maksimālā apmēra noteikšanai ir negatīva finansiāla ietekme uz sociālā budžeta ieņēmumiem. Pēc Finanšu ministrijas informācijas, atjaunojot iemaksu objekta maksimālo apmēru ar 2014.gadu, sociālais budžets 2015.gadā zaudētu 33 722 100 eiro un 2016.gadā – 33 722 100 eiro.

Līdzšinējās kārtības vietā ministrija rosina noteikt ierobežojumu vidējai sociālās apdrošināšanas iemaksu algai, no kuras tiek aprēķināti sociālie pabalsti – slimības, bezdarbnieka, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsts. Tiek piedāvāts noteikt, ka šī summa gadā nedrīkstēs pārsniegt valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas septiņkārtīgu apmēru.
Piemēram, ja gada vidējā mēneša apdrošināšanas iemaksu alga valstī būtu 594,06 eiro (tāda tā bija 2013.gadā), tad summa, no kādas tiktu aprēķināts pabalsts, dienā nedrīkstētu pārsniegt 136,70 eiro.

LM norāda, ka personu skaits, kuru sociālās apdrošināšanas iemaksas gadā pārsniegtu noteikto maksimumu, saglabātos līdzīgs kā šobrīd attiecībā uz maksimālajiem iemaksu griestiem – ap 0,5% no sociāli apdrošinātajām personām.
Ministrijas speciālisti uzskata, ka, ieviešot jauno priekšlikumu, tiks novērsta nevienlīdzība, kad noteikts personu loks var neveikt iemaksas no visiem darba ienākumiem, kā arī speciālajā budžetā būs lielāki ienākumi no iedzīvotāju iemaksām un vienlaicīgi mazāki izdevumi īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstiem.

Tāpat tikšot novērsta iespēja saņemt nesamērīgi lielus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Tie ir atkarīgi no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, atgādina LM. Plānots, ka ierobežojums tiktu pārskatīts katru gadu.

Aprēķināts, ka, īstenojot minētos ierosinājumus, ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā palielinātos aptuveni par 45,4 miljoniem eiro. Vienlaikus rastos negatīva fiskālā ietekme uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem – aptuveni 3,1 miljons eiro gadā.

Kā ziņots, 2008.gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, atceļot iemaksu griestus no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim, ar mērķi palielināt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus ekonomiskās krīzes laikā. Šā gada sākumā iemaksu griesti tika atjaunoti un noteikti 46 400 eiro apmērā gadā.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas