Sociālie dienesti nevar garantēt bērnu drošību ģimenēs

0 komentāri

Tā kā Latvijā ir tūkstošiem bērnu, kurus apdraud pašu vecāki un kuru dzīvība var būt briesmās, Top 10 pētīja, kā tad īsti darbojas sociālie dienesti? Vai to darbinieki ir pietiekami redzīgi, un vai ar to pietiek, lai spētu novērst situācijas, kuras nav pat iespējams iedomāties, kur nu vēl paredzēt?

Pēc Baložos notikušās traģēdijas, kur kādā dzīvoklī atrasti divi miruši – pusotru un trīs gadus veci bērni, uzjundīja tos pašus jautājumus, kas radās tad, kad bezpalīdzībā darīt galu sev un saviem mazajiem izvēlējās kāda mamma Ventspilī.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ķekavas novada atbildīgie sociālie dienesti joprojām neziņā pa to, kas īsti notika pirms nedēļas Baložu sociālā nama kādā trešā stāva dzīvoklī, kur savās gultiņās miruši atrasti divi mazi zēni. Aizdomās par slepkavību policija tur abu bērnu māti – 27 gadus jauno sievieti, kura vairākus mēnešus atradās trūcīgas personas statusā un saņēma pabalstus. Sociālie dienesti apgalvo: nekas neesot liecinājis, ka smaidīgajai un par bērniem gādīgajai mammai ir nepieciešama vēl kāda cita palīdzība.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Igors Malinauskas:
Esmu pārliecināts, ka nebija mums aizdomas, ka šai ģimenei būtu vajadzīga cita palīdzība, psihologa palīdzība vai kāda citu dienestu, tāpēc, ka tie bērniņi ir tā kā mūsu spogulis, kas notiek ar bērnu, kas notiek mājās, bērns vienmēr parāda sabiedrībā.

Traģēdiju skārušās sievietes dzīvesvieta esot bijusi trūcīga, bet sakopta, kopti bērni. Arī kaimiņi un bērnudārza audzinātāja atsaukušies tikai pozitīvi. Tas esot bijis par pamatu lēmumam neuzspiest psihologa pakalpojumus, no kuriem sieviete labprātīgi atteikusies.

Ļoti līdzīgs gadījums pirms gada Ventspilī, kad, slīcinoties Ventas upē, pašnāvību gribēja izdarīt mamma ar diviem maziem puikām. Izdzīvoja tikai mamma. Šie ir jau divi gadījumi pēdējo divu gadu laikā, un ekspertu vērtējumā, apliecina milzīgas nepilnības pašā sistēmā. Šobrīd katastrofālā līmenī ir atbalsts tieši vientuļām mātēm ar maziem bērniem, secina Jolanta Millere, kura pērn veica apjomīgu pētījumu par sociālajam riskam pakļautajām ģimenēm Latvijā.

Sociālo zinību maģistrs, pētījumu autore Jolanta Millere:
Es nerunāju par materiālu atbalstu, atbalsts tieši sociālo pakalpojumu jomā, jo, lai cik jocīgi arī nebūtu, tieši emocionālajā sfērā mūsu valstī tiek atstāta mazsvarīgāka par materiālo pusi. Valda uzskats, ka, ja grūti, tad vajadzīgs materiālais, jo ne visu var atrisināt ar materiālajiem resursiem.

Eksperte uzskata, ka par jau notikušajām traģēdijām sociālā dienesta darbiniekiem jāuzņemas vismaz daļēja atbildība. Viņa pieļauj, ka pie sievietes  sociālie dienesti nenosūtīja pareizo speciālistu, proti, tādu, kurš strādā tieši ar ģimenēm ar bērniem un kuram būtu bijis jāveic, piemēram, finanšu grūtībās nonākušās vientuļās mammas stresa līmeņa analīze.

“Bieži vien tieši vecāku stresa līmenis pamudina uz kritiskām darbībām, tad var plātīt rokas, kā tas var notikt, savlaicīgi nav identificēts. Bet riska novērtēšana kritērijos ir iekšā. Bet pasakiet man, lūdzu, kā to var izdarīt speciālists, kurš to neprot, neprot identificēt stresa līmeni,” uzskata Jolanta Millere

Un tomēr – ja kompetence nesniedzas strādāt ģimenei ar bērnu, tad jāpiesaista speciālists. Pēc Labklājības ministrijas datiem, pērn valstī pietrūkusi teju trešdaļa no likumā paredzēto sociālo dienestu darbinieku skaita. Katastrofāli trūkst otrā, augstāka līmeņa speciālistu, kuriem ir specifiskākas zināšanas. Daļai no esošajiem speciālistiem ir pārslodze, zemas algas, naudas trūkuma dēļ nav iespēju arī pilnveidot zināšanas. Tomēr risinājumi nāk lēni.

Problēmas ir izglītības sistēmā, jo sociālā dienesta darbiniekiem zināšanas jāpapildina par saviem līdzekļiem, lai gan atalgojums daudzās pašvaldībās ir ļoti zems.

Eksperti diemžēl brīdina, ka notikušie traģiskie slepkavību gadījumi var nebūt vienīgie, kamēr sistēma netiks mainīta pašā saknē. Šobrīd Latvijā trūcīgās ģimenēs dzīvo vairāk nekā 46 tūkstoši bērnu jeb vidēji katrs astotais Latvijas bērns. Satraukumu arī par konkrēto negadījumu Baložos pauž arī bērnu tiesību aizstāvji.

“Mēs arī no savas puses esam pieprasījuši informāciju no sociālā dienesta, Labklājības ministrija vērtēs pakalpojumu kvalitāti, mūsu mērķis nav novērtēt kvalitāti vai atrast vainīgo, bet saprast, kas ir tie riska momenti, ko varbūt nepamana, ko varēja pamanīt un, galu galā, kuram vajadzēja pamanīt. Jo te mēs nevaram runāt tikai par sociālajiem darbiniekiem. Arī šinī konkrētā lietā iesaistīti citi speciālisti, tai skaitā arī psihologi, kuriem ir atbilstoša izglītība. Jautājums, vai viņi darīja visu, kas jādara,” skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Rieksta-Riekstiņa.

Viņa atgādina, ka tāpēc, iespējams, nepieciešams tomēr arī psihologu darbību reglamentējošais likums. Vienlaikus joprojām ir problēmas pašā sistēmā un dienestu sadarbības līmenī, piemēram, starp ārstiem, bērnudārziem, policiju.

Bērnu tiesību aizsardzības centrs vērtē, ka no vecāku vardarbības cietušo bērnu Latvijā varēja būt ievērojami vairāk, ja nebūtu bāriņtiesu daudzie vienpersoniski lēmumi izņemt bērnus no ģimenēm, kas ir ap 1000 bērnu vidēji gadā. Tomēr vēl nav atbildes, kāpēc pēdējos gados arvien vairāk ir gadījumu, kad bērni jāglābj no viņu pašu vecākiem.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Inga Rieksta-Riekstiņa:
Varu izteikt tikai savu subjektīvo viedokli, es neesmu pētnieks, neesmu veikusi aptaujas un padziļinātus pētījumus, bet tas, ko mēs redzam, ka ģimenes modelis kļūst arvien nestabilāks – cilvēki veido attiecības, nerēķinoties ar to, ka viņi radīs bērnus un izaudzinās viņus līdz pilngadībai. Šobrīd jau ļoti bieži bērns ir nomainījis vairākas ģimenes, viņam ir bijuši audžu tēvi, audžu mammas, un reti kur pirmajā klasē visiem bērniem ir abi vecāki, kas audzina kopā.

Izrādās, Latvijā pietrūkst ne vien speciālistu, bet arī krīzes centru, kas būtu domāti tieši mammām ar bērniem. Viens no retajiem ir krīzes centrs Mīlgrāvis.

Izrādot dažādos rokdarbus, kas rotā telpu sienas un palodzes, krīzes centra vadītāja atklāj, ka dzīves stāsti, kā māmiņas ar bērniem nonākušas krīzes centrā, ir dažādi.

Ģimenes krīzes centrs Mīlgrāvis” Vadītāja Margita Kalniņa-Laksa:
Kādai mammai ir arī vairāk sociāla rakstura problēmas.Nepietiek līdzekļu un nepietiek arī prasmju, un tad šeit krīzes centrā mammām ir tā iespēja, ka mēs palīdzam apgūt arī prasmes bērnu audzināšanā, mājsaimniecības prasmes, budžeta plānošana.

Ne visas pašvaldības izmanto krīzes centru pakalpojumus, tomēr tas var būt bīstami.

Ķekavas novada pašvaldības pārstāvis atklāj, ka traģēdija tiks izmeklēta. Novadā esot labi attīstīta un sakārota sociālā atbalsta sistēma, arī ļoti laba sadarbība ar skolām, mediķiem, bāriņtiesu, bērnu dārziem un šajā ziņā neesot ko uzlabot. Tomēr traģiskais notikums pamudinājis spert papildu soļus, to raksturs apliecina, ka līdz šim eksperti par maz iedziļinājās cilvēku problēmu iemeslos.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas