Skola Īrijā gatava ieviest latviešu valodu kā mācību priekšmetu; Latvija naudu tam neatrod

0 komentāri

Vispārizglītojošajā skolā Īrijā ir gatavi ieviest latviešu valodu kā atsevišķu mācību priekšmetu. Latvijai atliek vien algot skolotāju, taču neviena no ministrijām Latvijā pagaidām nav atradusi līdzekļus – trīs tūkstošus eiro gadā –  šim latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.

Kopumā Izglītības un zinātnes ministrija šogad dažādu diasporu atbalstam atvēlējusi 200 tūkstošus eiro, taču nepieciešami trīs tūkstoši eiro latviešu valodas mācīšanai nav atrasti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Zaiga Sneibe, Izglītības un zinātnes ministrijas eksperte valodas politikas jautājumos:

Kāpēc, lai tas [finansiāls atbalsts Tulovas skolai- red.] būtu mūsu pienākums? [..] Par diasporu mēs varam rūpēties līdz zināmai robežai. Pasaulē ir simtiem tūkstošu latviešu. Mums ir tāda budžeta situācija, kāda tā ir.

Latviešu biedrības Īrijā veiktie aprēķini par vajadzīgajiem līdzekļiem iesniegti arī premjerministrei Laimdotai Straujumai, kura, savukārt, šos aprēķinus iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijā, tālāka rīcība no ministrijas nav sagaidīta.

Skolā Tulovā patlaban mācās aptuveni 50 latviešu emigrantu bērni. Tulovā patlaban vērojams arī tā dēvētais ”bēbīšu bums”, kas nozīmē, ka tuvākajos gados latviešu bērnu skaits šajā pilsētiņā varētu sasniegt astoņdesmit. Īri būtu gatavi latviešu valodu kā oficiālu mācību priekšmetu ieviest no jaunā mācību gada.

Tikmēr Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe norāda, ka Īru akcepts latviešu valodas kā oficiāla mācību priekšmeta ieviešana skolā Īrijā ir ”nebijis gadījums, pozitīvs gadījums, ko mēs gribam atbalstīt”.

Foto: LETA

Foto: LETA

Rolands Lappuķe, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks:

Ir tomēr politiskā atbildība pret nodokļu maksātāju Latvijā, līdz ar to mēs nevaram neko darīt bez šī pamatojuma.

 

Ideja ieviest latviešu valodas mācībstundas nepastāv tikai Īrijā – to vēlas arī Lielbritānijas pilsētas Sautportas latviešu kopiena. Tās vadītāja Linda Neiburga-Harisone stāsta, ka Sautportā patlaban dzīvo aptuveni pieci simti latviešu, tostarp vairāk nekā 30 skolēni.

Linda Neiburga-Harisone, Sautportas latviešu kopienas vadītāja:

Tas būtu ideāli, ja Latvijas valdība varētu sadarboties un palīdzēt latviešu bērniem mācīties latviešu valodu kā vienu no priekšmetiem paralēli pārējām mācību stundām.

 

Sautportas Māršsaidas pamatskolas pārstāvji atzinuši, ka skola noteikti atbalstītu šādu ideju, jo tas palīdzētu bērniem nepazaudēt savu izcelsmi. “Esmu novērojusi, ka latviešu bērni savu valodu zaudē ātri, viņi angliskojas ārkārtīgi ātri,” atzīst šīs skolas metodiķe.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas