Skaties.lv testē: velorikšas – nekaunīgi “dīleri” vai labie puiši?

1 komentārs

Par Vecrīgas velorikšām dzirdētas visai pretrunīgas atsauksmes. Daļai šis transporta veids šķiet kaitinošs, trokšņains un neadekvāti dārgs, kamēr citi priecājas par atjautīgajiem jauniešiem, kuri liek lietā izdomu un spēj nopelnīt. Skaties.lv nolēma pārbaudīt, vai šiem apgalvojumiem ir kāds pamats, un piektdienas vakarā veica testa braucienus ar velorikšām ierastā maršrutā – no Līvu laukuma līdz viesnīcai Latvija. Lūk, ko mēs piedzīvojām.

Lai arī sākotnēji velorikšu bizness galvaspilsētā netika īpaši kontrolēts, pēdējā laikā Rīgas pašvaldība sākusi rūpīgi sekot līdzi viņu nodarbēm. Acīmredzot daudzi vēl nav pieraduši pie jaunās kārtības, jo šā gada laikā pašvaldības policija ir noformējusi 47 protokolus par dažādiem darba pārkāpumiem, no kuriem visbiežākie ir pasažieru pārvadāšana bez licences un braukšana ārpus maršruta robežām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Salīdzinājumā ar pērno gadu gadījumi, kad pasažieru velosipēdos nav norādītas cenas par pakalpojumu, ir mazinājusies, secina kārtības sargi. Divos gadījumos velorikšu vadītāji pieķerti braucam alkohola reibumā, un šīs lietas nodotas Ceļu policijai. Ziņas par velorikšām pārsvarā ir bijušas ar negatīvu nokrāsu, tāpēc devāmies testa braucienā, lai pārliecinātos, cik “labi” vai “slikti” ir vieni no apspriestākajiem pasažieru pārvadātājiem. Pasteidzoties notikumiem priekšā, jau pašā sākumā varam atklāt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu.

Kā tas viss notika?

Skaties.lv redakcija sadalījās trīs pāros, lai gūtu pēc iespējas plašāku ieskatu par velorikšu vadītāju attieksmi pret dažādu tautību pasažieriem. Starp braucējiem tika pārstāvēta Latvija, Krievija, kā arī Eiropa.

Ir dzirdēti nostāsti, kad par ceļu no Vecrīgas līdz viesnīcai Latvija dažs labs tūrists šķīries pat no 40 eiro. Konkurence, vai kas cits, taču šajā vakarā velorikšu šoferi bija krietni pieticīgāki. Neraugoties uz to, Skaties.lv joprojām novēroja atšķirīgu cenu politiku, un tā, visticamāk, ir saistīta ar to, no kurienes esi.

Skaties foto:

Pret latviešu meitenēm – ar cieņu

Pieredzējām, ka, piemēram, pret latviešu meitenēm velorikšas vadītājs izturas kā visīstākais džentlmenis. Pastāstot, ka tev ir dzimšanas diena un spiež augstpapēžu kurpes, vecpilsētas “kučieris” ir gatavs aizvest arī par 5 eiro. “Par dārgu?” vēl pārjautā vadītājs, redzot meiteņu pārsteigtās sejas izteiksmes. Uz jautājumu, kāda tad ir “parastā” cena, viņš atbild: 15 eiro. Kā izrādās, tas ir ierastais tarifs šajā maršrutā.

Pret krievu dāmām – dārgāk, bet normas robežās

Tāpat arī meitenes, kuras runā krievu valodā, bauda zināmas privilēģijas – līdz viesnīcai Latvija viņas smaidīgs puisis laipni piedāvā aizvest par septiņiem eiro. Pa ceļam papļāpājam par laikapstākļiem, krievu un latviešu attiecībām Latvijā un Ukrainas jautājumu. Galamērķī, dodot puisim 10 eiro banknoti, atlikumu izdot gan viņš nevar, taču “maskavietes” sāk klīrēties un viņam nākas atrast maiņas naudiņu. Atrodas pieci eiro, ko viņš arī godprātīgi atdod. Rezultātā – brauciens sanācis tikai par “piecīti”.

Savā eksperimentā vēlējāmies pārliecināties, vai tiešām velorikšu vadītāji var palīdzēt tikt pie apreibinošām vielām, tomēr šajā gadījumā meitenēm “no Maskavas” nācās saņemt atteikumu. “Nē, meitenes. Mēs ar šādām lietām nenodarbojamies,” pieklājīgi paskaidro šoferis.

Eiropas jauniešiem – cena cita, piedāvājumi – arī

Tajā pašā laikā pret diviem puišiem “no Eiropas” citas velorikšas vadītājs ir daudz atvērtāks un, uzturot “čomisku” sarunu, piecu minūšu brauciena laikā var paspēt uzzināt visu nepieciešamo informāciju, kas varētu interesēt stereotipisku vecpuišu ballītes apmeklētāju.

Izdzirdot, ka dosimies uz viesnīcu, šoferis jau pašā brauciena sākumā tā starp citu “izmet” frāzi, ka “nakts vēl ir jauna” un viņš var novest arī gar striptīzklubu. Saruna ar velorikšas vadītāju risinās ļoti raiti, jo jau pēc brīža tiekam informēti, ka caur viņu iespējams tikt arī pie “zāles” un citām apreibinošām vielām, tostarp kokaīna. Nonākot galamērķī, šoferis vēl katram gadījumam atstāj savu telefona numuru. Par braucienu jāmaksā 15 eiro, bet, tā kā rikšas vadītājam nav ko izdot, šķiramies no 20 eiro.

Pēc brauciena nākas secināt, ka šis velorikšas vadītājs, tāpat kā abi kolēģi, ir labs psihologs – ātri nolasa savu klientu noskaņojumu, vēlmes un attiecīgi izturas. Protams, pierādījumu mūsu rīcībā nav, bet fakts, ka narkotiskās vielas ir viena zvana attālumā, liek aizdomāties, ka atsevišķiem velorikšu vadītājiem ir “savi” dīleri, ar kuriem sadarbojoties viņi acīmredzot gūst kādu labumu. Tas pats arī ar naktsklubiem.

Protams, apgalvot, ka visi velorikšu vadītāji ir vienādi, būtu diezgan muļķīgi. Vecrīgā šos pakalpojumus sniedz dažādi pārvadātāji un katram no viņiem, visticamāk, ir savi biznesa principi. Tomēr, kā pārliecinājāmies, nav dūmu bez uguns, un atsevišķas velorikšas pilnībā atbilst visiem ar viņiem saistītiem aizspriedumiem.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Ghh
    0

    Ghh

    Pietiek reizēm garām ejot ieklausīties sarunās par strādājošo meiču grafiku un pie kuras drīz jāved kārtējais klients...

    09.08.2015 12:26

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas