Sīknauda un liela nomināla nauda – vai tai ir vieta sabiedriskajā transportā? Atbild Rīgas satiksme un Latvijas Banka

3 komentāri

Lai arī eiro ir oficiālais maksāšanas līdzeklis Latvijā, kas tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāpieņem jebkādā veidolā, proti, arī pa vienam vai diviem eirocentiem vai gluži otrādi – liela nomināla banknotēs sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme, Latvijas Banka un patērētāju tiesību aizstāvji aicina iedzīvotājus sekot saprāta balsij un ētikas normām.

Šoreiz portāls Skaties.lv vēlējās noskaidrot – ko darīt gadījumos, kad sabiedriskajā transportā pasažieris vēlas norēķināties ar sīknaudu vai arī gluži pretēji – kādu lielāku naudaszīmi. Vai gadījumā, ja šoferis nepieņem kādu prāvāku naudaszīmi, potenciālajam pasažierim ir tiesības celt traci vai tomēr jāsamierinās un jākāpj laukā no autobusa vai tramvaja?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane:

Sabiedriskajā transportā tomēr būtu jādomā par kopējo efektivitāti. Proti, norēķināšanās skaidrā naudā nav vienīgais veids, kā iegādāties biļeti sabiedriskajā transportā. To ir iespēja nopirkt, piemēram, kā e-talonu. Domājams, ka pasažieri arī nebūtu apmierināti, ja katrā pieturvietā sabiedriskā transportlīdzekļa vadītajam nāktos skaitīt, piemēram, ļoti sīkas monētas, vai meklēt atlikumu lielām naudas zīmēm. Sabiedriskajā transportā ir arī redzami uzraksti ar aicinājumiem sagatavot precīzu naudu par biļeti. Gadījumā, ja iekāptu kontrole, bet pārāk liela nomināla dēļ nebūtu nopirkta biļete, faktiski pasažieris ir braucis bez biļetes. Tiesa gan, tur liela loma ir cilvēciskajam faktoram. Ja šoferis apstiprina, ka cilvēks gribējis nopirkt biļeti, iespējams, no soda par braukšanas bez biļetes varētu izvairīties. Taču droši apgalvot to nevar.

Foto: LETA

Foto: LETA

Uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis:

Jautājumam par ļoti maza un ļoti liela nomināla naudu ir cilvēciskā un juridiskā puse. No cilvēciskā viedokļa raugoties, par pārāk mazu naudu (piemēram, pa vienam un diviem centiem) šoferiem nevajadzētu iebilst – tā tomēr ir nauda, un tā ir jāpieņem. Taču tajā pašā laikā, ja grib nopirkt pieciem pasažieriem biļetes, dodot naudu pa vienam un diviem centiem, ir jāsaprot, ka tiek kavēta satiksme. Šajā gadījumā šoferim ir jāiekļaujas noteiktā braukšanas grafikā, tāpat arī pasažieri nav ieinteresēti, ka transports kavējas, jo transportlīdzeklis stāv, jo šoferis ilgi skaita naudu. Ja runā par liela nomināla naudu, tad var gadīties arī tā, ka šoferim nav, ko izdot. Jāsaprot, ka šofera pienākums tomēr ir vadīt transportlīdzekli, nevis meklēt maiņas naudu. Mēs vienmēr esam lūguši sagatavot precīzu naudu, turklāt aptuveni 400 tirdzniecības vietās biļetes var nopirkt iepriekš. Ja šoferim būs iespēja izdot, viņš biļetes iegādi neliegs.

Foto:  srgpicker /Flickr

Foto: srgpicker
/Flickr

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns:

Eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ka jāpieņem jebkur. Ja tas netiek pieņemts, tad pircējs var sūdzēties, piemēram, PTAC. Taču mēs izprotam, ka, piemēram, mazajiem tirgotājiem var rasties problēmas ar liela nomināla naudas zīmēm. Tādēļ Latvijas Banka aicina iedzīvotājus izturēties ar izpratni pret tirgotājiem. Ne pircējam vajadzētu iet uz mazu kiosku ar 500 eiro naudas zīmi, ne pārdevējam lamāties, ka šāds pircējs ir atnācis. Šādos gadījumos vajadzētu meklēt citus risinājumus, piemēram, norēķināties ar kartēm. Tāpat arī, ja sabiedriskajā transportā mēģina iedot lielu naudas zīmi, tas nav labi nedz no drošības aspekta, nedz tādēļ, ka tiek kavēta satiksme.

Latvijas Bankas pārstāvis norāda, ka mēģinājumi tirdzniecības vietās dot liela nomināla eiro naudas zīmes bija vairāk vērojami aptuveni pirms gada, kad Latvijā eiro nomainīja ierastos latus. Cilvēki tā darīja, jo vēlējās apmainīt naudu veikalā, nevis valūtas maiņas punktā, un tad radās problēmas mazākos veikalos. “Taču principā tie ir atsevišķi gadījumi, un kopumā tā nebija liela problēma,” norāda J. Silakalns.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Antiglobalisti
    0

    Antiglobalisti

    Likumdošana ir jāievēro,un jāpieņem ir jebkāda nauda.Mums ir pilnīgi vienalga ko daži labi domā par ētiku.Atkal un atkal tiek pieminētas visādas norēķinu kartītes ,bet tas ir solis uz pilnīgu cilvēka kontroli ,un lūk tas arī ir tas ētikas jautājums ,bet jūs te runājat par kaut kādu ētiku ja slinkums kadam skaitīt ,vai arī RS nav iedevusi līdz maiņas naudu.Lūk tas arī nav ētiski.

    08.12.2014 16:28

  • es
    0

    es

    Tagad kādam galva sāk sāpēt. Kad strādāja konduktori, tad visiem vainīgie bija viņi. Vai tad konduktors bija cilvēks. Viņu varēja apšpļaut, žņaugt, pazemot, uzvelt vainu-tas visiem bija vienalga, jo viņš bija konduktors un vainīgs. Man patīk šis raksts:))

    08.12.2014 16:23

  • džankijs
    0

    džankijs

    Nauda ir nauda. Uzņēmuma nespēja to procesēt nav patērētāja vaina

    08.12.2014 15:54

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas