Sarūk Latvijas intereses ECT pārstāvošo speciālistu skaits

1 komentārs

Iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izmanto arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, taču biroja, kas pārstāv valdības intereses tiesā, rindas rūk, vēsta LNT Ziņu TOP 10. Darbu nesen pametuši divi no sešiem biroja darbiniekiem.

”Tā ir sanācis, ka šobrīd esam mazāk. Vienam kolēģim bija iespēja studēt ārzemēs, protams, izmantoja. Vēl viena kolēģe izlēma meklēt karjeras iespējas citās vietās,” raidījumam stāstīja valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Biroja vadītājai Līcei atkārtotu pilnvarojumu pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās valdība izsniedza šonedēļ. Viņa uzskata, ka birojs dara ļoti lielu apjomu ar ļoti nelieliem resursiem. ”Mēs gribētu domāt, ka izdarām kvalitatīvi. Jaunus darbiniekus atrast ir ļoti grūti, jo mūsu prasības ir ļoti augstas,” skaidroja Līce.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijai nav izteiktu vienveidīgu lietu. Piemēram, kolēģiem Itālijā ir apmēram 7000 lietu par procesa ilgumu, tur nav jāiegulda liels intelektuāls darbs, lai izvērtētu, kas ir noticis, ir bijis pārkāpums vai nav, lai veidotu pozīciju. Latvijai katra lieta ir par kaut ko nedaudz atšķirīgu.

Turklāt pēc Strasbūras tiesas reformas birojam jāsniedz tiesai apjomīgas atskaites par paveikto, lai valsts līdzīgus pārkāpumus vairs nepieļautu.

Birojam izglītojošais darbs jāveic arī Latvijā. Vēl valdības pārstāvim jāgatavo arī simts lappušu garie ziņojumi ANO par dažādu cilvēktiesību konvenciju ievērošanu Latvijā. Šajā sadaļā ierobežoto resursu dēļ jau bijušas aizkavēšanās.

Nereti valsts pārstāvim Strasbūrā pretim stājas klienti, kurus pārstāv prestiži advokātu biroji. Klientu intereses pret valsti vairākkārt aizstāvējis zvērinātu advokātu biroja ”Borenius” partneris, zvērināts advokāts Lauris Liepa, kurš valsts juristu darbu vērtē augstu. Viņaprāt, tas ir līdzvērtīgs procesuālais oponents, ar kuru cīnīties nav viegli. Vienlaikus advokāts neslēpj: ja privātā biroja lietvedībā būtu tik daudz lietu kā valstij, darbinieku skaits, kas ar tām strādā, būtu krietni lielāks.

”Četru cilvēku birojs – nu man gribētos sacīt, ka tas ir ļoti neliels skaits priekš tā lietu apjoma, kas birojam ir jāvada. Četri cilvēki ir ļoti maz. Valsts var teikt – nu jūs to dariet labi, tad turpiniet to darīt. Ja kāds spēj nest, tad viņam arī krauj uz pleciem vēl lielāku,” sprieda Liepa.
Bijusī ECT, tagad Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzskata, ka par kompetenci ir jāmaksā. ”Viņi ir profesionāļi, viņi ir patrioti, bet cik ilgi viņi tādā režīmā var strādāt? Jo arī intensitāte ir milzīga. Es pat brīnos, kā viņi tik mazā sastāvā var visas tās lietas kaut kā noklāt,” sprieda Ziemele.

Turklāt problēmas, kuras Strasbūrā mēģina risināt valdības pārstāvji, sakņojas vietējās neizdarībās – ne vien tiesu sistēmā, bet arī nekvalitatīvos likumos vai normu nepareizā piemērošanā.

Ilgtermiņā un daudz plašākā kontekstā šāda politika valstij var būt bīstama, brīdina Ziemele. Mazām valstīm ne vien Strasbūras tiesā, bet dažādos starptautiskos tiesību forumos, tostarp Eiropas Padomes un ANO līmenī, ir jābūt pienācīgi pārstāvētām, citādāk to viedokli neviens nesadzirdēs.

”Latvijai starptautiskās tiesības vienkārši ir esenciālas, jo mūsu valstiskums, neatkarības atjaunošana bāzējās tikai un vienīgi starptautisko tiesību normās,” pamato Ziemele. Viņa norāda, ka ģeopolitiskās spēles, kurās nedrīkst iepalikt, tiek spēlētas arī starptautisko tiesību juristu aprindās. Tas, kas var pabļaut skaļi un dara to sistemātiski, visur izplata savu versiju, bet mēs tikai atkaujamies.

Birojs, kurš pārstāv Latviju starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, strādā Ārlietu ministrijas paspārnē. Vidējā darba alga ir nedaudz vairāk nekā 1000 eiro. Birojs vairākkārt atgādinājis par darbinieku trūkumu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) jautājumu komentēt kameras priekšā, aizbildinoties ar aizņemtību, atteicās. Viņš rakstiski norāda, ka situācija birojā atspoguļo notiekošo valsts pārvaldē kopumā. Ārlietu ministrija ir vērsusies valdībā un arī nākamā gada budžeta veidošanā pieprasīs papildu finansējumu, tostarp cilvēktiesību institūcijas biroja kapacitātes celšanai.

Kamēr Latvijas pārstāvība starptautiskajos tiesību forumos nav plaša un kļūst aizvien šaurāka, tikmēr politiskās spēles turpinās. Tādas gaidāmas arī jūnijā, Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vēlot nākamo ECT tiesnesi no Latvijas.

Pērn ECT lūgusi valdību skaidrot savu nostāju 29 jaunās lietās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2013.gadā, kad valdības pozīcija tika lūgta 17 lietās. Kopumā tiesa tālākai izlemšanai nodeva teju 300 lietas ar sūdzībām par iespējamiem cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem Latvijā. Pārstāvja darbs skar arī valsts maciņu. 2014.gadā tiesa pieņēmusi 34 nolēmumus un Latvijai atlīdzībās piespriests izmaksāt vairāk nekā 1,33 miljonus eiro. Pagājušajā gadā valstij piespriesta arī lielākā atlīdzība tās vēsturē – 1,2 miljoni eiro par savulaik piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas ostā.

1 komentārs

TOP komentāri

  • anna
    0

    anna

    ja tev ir nauda tu vari atļauties ECT, ja tev naudas nav tev nav nekādu ECT.

    12.05.2015 21:36

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas