Sāks ievākt datus par augstskolu beidzēju darba gaitām un atalgojumu

0 komentāri

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veido centralizētu datubāzi, kurā būs informācija gan par augstskolu beidzēju darba gaitām, gan atalgojumu. Datus tai sāks ievākt nākamajā mācību gadā.

Plānots augstskolu datus savietot ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju par absolventu saņemto atalgojumu un nodarbinātības līmeni. Tas ļautu iegūt, piemēram, tādu informāciju kā katras programmas beidzēju vidējais atalgojuma līmenis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

 

”Mēs redzēsim, kuru studiju programmu studentiem ir kādi ieņēmumu līmeņi, kuri ir nodarbināti, kuri strādā kāda veida darbus, kuri veido savus uzņēmumus,” par ideju stāstīja IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa.

Pēc viņas teiktā, šī informācija būs pieejama arī studētgribētājiem, lai viņi varētu izdarīt informētu izvēli. Piemēram, lai zinātu, kāda aptuveni līmeņa ienākumus garantē darbs, ja skolēns vēlas mācīties inženiera programmā.

Foto

Informāciju plānots apkopot tikai par nākotnes absolventiem, tāpēc vismaz sākumā datubāze būs ļoti nepilnīga.

Līdzīga sistēma nesen ieviesta Lietuvā, bet Igaunijā darbojas jau daudzus gadus. Latvijas Universitātē (LU) stāsta, ka tajā šāda datubāze jau ir, bet paredzēta iekšējai lietošanai. Tomēr bijušas problēmas ar informācijas apmaiņu ar VID.

 

”Mums kā augstskolai būtu interesanti, ja mēs šādai informācijai tiktu klāt, jo tad mēs varētu objektīvāk salīdzināt savu studiju programmu beidzējus ar citu programmu beidzējiem pēc šādiem pašiem parametriem,” stāstīja LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis.

Lai gan likums pieņemts, augstskolām par to, kā galu galā jaunā sistēma strādās, pagaidām informācijas ir maz.

”Šeit ir ļoti būtiski iegūt kvalitatīvus datus. Ja nav kvalitatīvu datu, tad tālāku lēmumu pieņemšana ir apgrūtinoša vai arī mēs iegūstam pavisam nepareizus šos secinājumus,” satraukumu pauda biznesa augstskola ”Turība” prorektors Ivars Namatēvs.

Nozares pārstāvji arī bažījas par IZM spējām izveidot tādu datubāzi, kas rādītu objektīvu ainu.

Latvijas Studentu apvienībā savukārt uzsver, ka nevar likt vienādības zīmi starp absolventu atalgojuma līmeni pēc studijām un pašu studiju kvalitāti.

”Dati par to, cik daudz absolvents pēc tam nopelna, nav viennozīmīgs [rādītājs par to], vai šajā studiju programmā ir kvalitāte. Šeit ir vairāki aspekti – gan reģionālais aspekts, kurā vietā šī darba vieta atrodas, tāpat pa nozarēm. Jo ir nozares, kurās atalgojums ir lielāks nekā citās. Saliekot kopā un skatoties, cik tad absolventi saņem šo finansējumu, mūsuprāt, nav objektīvi,” vērtēja organizācijas prezidente Maira Belova.

Ministrijā tikmēr uzsver – absolventu reģistrs nebūs tikai informatīvs palīgs augstskolu reflektantiem. Dati par studējošo atalgojumu un nodarbinātību būs arī viens no kritērijiem, izvērtējot to, kurām programmām piešķirt budžeta vietas.

 

”Mēs izmantosim savai analītikai, lai saprastu, kurās augstskolās ir kāda situācija, kāda veida speciālistus augstskolas gatavo, kuras augstskolas to dara labāk, tādās lielās tendencēs runājot. Tas mums dos arī papildu informāciju, runājot ar augstskolām, cik tās ir atbilstīgas darba tirgum, un ļaus mums pieņemt labākus lēmumus par to, kur mēs ieguldām vai neieguldām budžeta vietas,” norādīja Kiopa.

Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts savukārt bažījas, vai šī informācija ”nesagrozīs galvu” absolventiem un viņu vecākiem. Pēc viņa norādītā, visas valstis, kas šādu sistēmu ir ieviesušas, skatās uz to kā uz vienu no avotiem. Viņš arī spriež, ka šāda veida datubāzei būs nepilnības.

 

”Bažīgu mani dara tas, ka šajā reģistrā atalgojums tiks izvirzīts kā viens no kritērijiem, kā viens no rādītājiem, lai salīdzinātu programmas. Un šeit ir dažādas fundamentālas problēmas. Pirmkārt, augstskolām ir tikai daļēja ietekme uz to, cik absolvents saņems. Absolventa prasmes ir būtisks faktors, bet tas ir tikai viens no faktoriem, kas veido atalgojumu darba tirgū. Vai mēs teiksim, ka mūsu medmāsas ir sliktāk sagatavotas nekā inženieri, ja saņem trīs vai piecas reizes mazāk. Un ko mums darīt ar inženieri, kurš ir tik labi sagatavots, ka strādā ”Mercedes” rūpnīcā Vācijā? Šādi absolventi vispār neparādīsies reģistrā, jo mums nav starp valstīm sajūgti nodokļu dienestu dati. Šo problēmu neviena valsts nav atrisinājusi,” norāda Bernāts.

IZM vadības pārstāvji jau paziņojuši, ka jāvirzās uz mērķi kopējo Latvijas augstskolu programmu skaitu samazināt par trešdaļu – no 900 līdz 600. Ministrijā gan norāda, ka absolventu reģistra datus tiešā veidā neizmantos, lai lemtu par programmu slēgšanu, jo lēmumi par konkrētu programmu nepieciešamību esot pašu augstskolu ziņā. Tomēr, ja ministrijā šos datus izmantos, lai lemtu par budžeta vietām, tad var prognozēt, ka tas ietekmēs arī augstskolu lēmumus par to, no kurām programmām atteikties.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas