Rundāles pils direktors Lancmanis nolēmis pamest amatu un doties pensijā

0 komentāri

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis nolēmis pamest amatu un doties pensijā, tā viņš pats pavēstīja intervijā raidījumā 900 Sekundes.

I. Lancmanis plāno doties pensijā 2018. gada 31. decembrī, un līdz tam laikam šim brīdim viņam būs jāatrod sev līdzvērtīgs aizvietotājs.

Viņš atzina, ka patlaban ir grūtā posmā, kas varbūt pat ir pats grūtākais. ”Pēdējais etaps, kurā man ir apzināti savlaicīgi jānoslēdz savas darbošanās cikls Rundālē un jāsagatavo jauna maiņa. Tas ir sāpīgs moments, bet es negribu vilkt to līdz bezgalībai. Es gribu iet pensijā 31. decembrī 2018. gadā,” teica Lancmanis.

Līdz tam brīdim viņš vēlas izveidot jaunu komandu, kura ir spējīga visu pārņemt un virzīt tālāk pareizā veidā, ”nepakļauties laikmeta vilinājumiem uz kaut kādu naivu komercializāciju vai ārējiem trikiem”, saglabāt pils suverenitāti un muzeja virzību, stilu, muzeja misiju.

Foto:

Lancmanis vērtēja, ka tas nav viegli – paredzēt savu izkāpšanu ārā no garā procesa -, bet to viņš tagad jau darot.

Lancmanis dzimis 1941. gadā, beidzis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa dzīve ar Rundāles pili saistīta kopš 1964. gada, kad viņš sāka tur strādāt kā zinātniskais līdzstrādnieks. Vēlāk Lancmanis kļuva par direktora vietnieku, bet kopš 1975. gada ir Rundāles pils muzeja direktors.

Papildus rūpēm par Rundāles pili Lancmanis īpašu uzmanību veltījis arī Lestenes baznīcas atjaunošanai. Viņš gan intervijā ar nožēlu norāda, ka patlaban nekāda vēsturiski unikālo baznīcas baroka laika kokgriezumu atjaunošana nenotiek, jo tam nav finansējuma. Līdz šim ir bijuši atsevišķi ziedotāji, taču, viņaprāt, tam būtu jābūt nacionālam projektam.

Pēc viņa domām, jautājums ir ne tikai par to, ka Lestenes baznīca ir Latvijas baroka objekts numur viens laukos. Tas ir nācijas pašcieņas jautājums. Baznīca piedzīvoja pēckara barbarismu, padomju laika necieņu, pat naidu. ”Tas, ka tur iekšā bija ierīkota kalte… Savulaik, kad es tur iegāju, domāju, ka atrodos ellē. Tur griezās tāds milzīgs cilindrs, kas vētīja graudus, un milzīgs cilindrs bija altāra vietā. Tas bija briesmīgi,” atminējās Lancmanis.

Viņš uzskata, ka tas būtu Latvijas valsts uzdevums pierādīt, ka tā spēj uzvarēt kara briesmīgās brūces, spēj tās sadziedēt un iznīcināt to pazemojumu, ko padomju iekārta un tās ideoloģija nesa baznīcai. Lancmanis gan atturējās nosaukt restaurācijai nepieciešamo summu, taču pauda viedokli, ka ir iespējams atrast ne tikai efektīvu, bet arī lētu variantu. Tas ir pierādījies Rundāles pils gadījumā, kur restaurācijai kopš 1992.gada neesot nekāda valsts finansējuma un viss notiek par pašu piesaistīto naudu.

I. Lancmanis ir Rundāles pils direktors kopš 1976. gada. Viņš ir arī arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks, kā arī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

Video!

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas