RPIVA vadība ir emocionāla un nedomā par racionāliem argumentiem, norāda ministrija

1 komentārs

Trešdien notika pirmā Izglītības ministrijas pārstāvju un akadēmijas vadības tikšanās, kopš ministrija oficiāli paziņoja par plānu jau no nākamā mācību gada Pedagoģijas akadēmiju (RPIVA) pievienot citām augstākās izglītības iestādēm. Pirms tam abas puses bija apmainījušās tikai ar dažādiem pārmetumiem plašsaziņas līdzekļos. Jāatzīst, ka pašlaik vēl ir vairāki neskaidri jautājumi par to, kā notiks RPIVA reorganizācija, un tieši par to ministriju kritizē akadēmijas vadība.

Izglītības ministrijas un likvidējamās akadēmijas pārstāvji šodien satikās neitrālā teritorijā – izglītības darbinieku arodbiedrības telpās. Aiz durvīm sēdošie žurnālisti varēja dzirdēt, ka sarunas notika augstos toņos, un pēc sanāksmes tikšanās dalībnieki katrs palika pie sava. Ministrija akcentē, ka akadēmijas likvidācija vajadzīga, jo pašlaik Latvijas augstskolās piedāvāto pedagoģijas studiju klāsts ir pārāk sadrumstalots.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Tas ir saprotams, ka cilvēki ir emocionāli un šajā brīdī nedomā pagaidām par racionālo pusi, un arī diemžēl šajā brīdī nedomā par saviem studentiem,” saka IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa.

Akadēmijas un izglītības darbinieku arodbiedrības vadība tikmēr paziņoja, ka veltīs visus spēkus, lai tomēr apturētu RPIVA pievienošanu Latvijas Universitātei un citām augstākās izglītības iestādēm. “Šobrīd nav plāna, ir agresīva rīcība, agresīva rīcība pret augstākās izglītības institūcijām,” teic RPIVA rektore Daina Voita.

“Mēs vērsīsimies pie virknes institūciju, kurām lūgsim nepieļaut šo procesu. Vērsīsim uzmanību uz to, ka šādām reorganizācijām būtu jābūt tiešām ar kritērijiem un noteiktu kārtību,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Ministrija tikmēr jau šodien sāka konsultēties ar izglītības iestādēm, kurām plānots pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Latvijas Universitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pārstāvji solīja procesu organizēt tā, lai studenti ciestu pēc iespējas mazāk.

”Esam vienojušies, ka studiju maksa studentiem saglabāsies identiska. Un mēs maksimāli mazsāpīgi  studentiem rīkosim apvienošanās procesu,” sola LU Studiju departamenta direktore Jūlija Stare.

”Akadēmija vienmēr ir uzskatījusi, ka mūzikas skolotāju apmācību vajadzētu koncentrēt vienā vietā. Mēs varam piedāvāt ļoti daudz labas lietas no savas puses,” saka JVLMA rektors Artis Sīmanis.

Tomēr joprojām ir vairāki neatbildētie jautājumi. Piemēram, Latvijas Universitāte vēl neatklāj, cik daudzas no astoņām RPIVA reģionālajām filiālēm tā varētu pārņemt. Tas būšot tālāko sarunu jautājums.

”Pirmais viedoklis bija, ka filiāles vispār nav vajadzīgas, nākamais bija, ka filiāles izšķaidīs pa visām reģionālajām augstskolām, tagad ir viedoklis, ka būs pie Latvijas Universitātes. Kā var nopietnā, pārdomātā reformā divu nedēļu laikā mainīties viedoklis?” vaicā RPIVA rektore.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Dailis
    0

    Dailis

    "Ministrija tikmēr jau šodien sāka konsultēties ar izglītības iestādēm, kurām plānots pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Latvijas Universitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pārstāvji solīja procesu organizēt tā, lai studenti ciestu pēc iespējas mazāk"
    Ar kaunu jāatzīst, ka inteliģence (augstskolu vadība?) ir degradējusies visos līmeņos, hiēnas jau šņakstina zobus un plēšas par lielāko kumosu, kamēr likumiski nāvessods vēl nav piespriests. Bet, acīmredzot, ilgi vairs nebūs jāgaida...

    12.01.2017 13:02

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas