Rinkēvičs: Holostova atzīšanās izskatījās diezgan absurda

0 komentāri

Holostovs nav ne ietekmīgs uzņēmējs, ne slavens politiķis. Politiķa stāžs viņam ir īss. Karjera sākās, strādājot par palīgu Saeimas deputātam Sergejam Dolgopolovam.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Kāpēc jūs viņu paņēmāt? Kāds viņu jums ieteica?
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs: Viņš ir strādājis SC kā jaunatnes nodaļas vadītājs. Un man pašam bija interesanti – es pats visu mūžu esmu strādājis ar jauniešiem. Un man bija interesanti pamēģināt, kāds viņš ir rutīnas darbā.

Dolgopolovs Holostovu uz Saskaņas centru atvedis un licis iekļaut vēlēšanu sarakstā. Holostovam ļoti gribējās nokļūt 10. Saeimā. Aktīvi sevi reklamēja. Kādas augstskolas lektors studentiem licis nedēļu rakstīt internetā pozitīvus komentārus rakstiem par Holostovu. Aktīvākajiem balvā solīts dators.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: LETA

Foto: LETA

Sižets – 2010. gada 27. septembris
Nekā personīga: Vai zinājāt, ka augstskolā tika veikta aģitācija par jums?
Saskaņas centra deputāta kandidāts Aleksejs Holostovs: Pie manis atnāca puisis Jurijs, piedāvāja piedalīties socioloģiskā  pētījumā, ka tajā tiks izmantota mana personība, un es piekritu tam.

10. Saeimā Holostovs iekļuva. Bet pēc gada ārkārtas vēlēšanās partijas vadība nolēma, ka no Holostova aktivitātēm partijai ir maz labuma un kandidātu sarakstā neiekļāva.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs:
Pēc tam mēs viņu nemaz nevirzījām un nelikām sarakstā, tāpēc, ka bija citi labāki. Viņš diezgan neatzīmējās ar produktīvu darbu frakcijā. Tāpēc mūsu ceļi šķīrās. Pēc tam, kad viņš sāka tos jokus dzīt ar tām zemēm – PSRS vai kā –, tad mēs šķīrāmies no viņa arī no partijas.

Par Saeimas laikā sākto biznesa projektu Babītes novadā rakstīja arī ārpus Latvijas – ka tas esot ekskluzīvs īpašumus ekskluzīvā vietā. Labākā reklāma bija to nosaukumi – par godu Krievijas prezidentam un Padomju Savienībai.

Foto: LETA

Foto: LETA

Babītes novada mērs Andrejs Ence: Bija te tās – Putinka, Medvedjevka un te vēl tā trešā. Valujevka.
Nekā personīga: Tie nosaukumi tur apstiprināti?
Andrejs Ence: Nē. Kādas muļķības. Taču nevar būt tāds nosaukums. Ja te jau ir ielu nosaukumi iedoti. Viss. Tas ir Kaģu ciems un ar konkrētu ielu.

Nevis ekskluzīvs, bet vienkāršs zemes gabals pārsimts metru no Liepājas šosejas. Vairākas nepabeigtas un divas līdz galam uzceltas mājas. Vienā dzīvo Holostovs. Kaimiņš viņu šonedēļ neesot redzējis.

Nekā personīga: Viņš mājās?
Babītes pagasts. Holostova kaimiņš: Nezinu. Neredzu jau vairākas dienas. Viņa māte tikai aizbraukusi, bet viņu jau vairākas dienas neredz. Nezinu.

Sadibinātas vairākas SIA, kas reģistrētas Rīgas mikrorajonu dzīvokļos. Viena iznomā nekustamos īpašumus, cita nodarbojas ar videoierakstu nomu un reklāmu. Spriežot pēc Holostova foto Facebook portālā, viņa kontaktu loks bijis plašs. Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks, Aleksandrs Žukovs – Valsts domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Krievijas Futbola federācijas šefs Igors Ananskihs. Un vēl – Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins. Vēl pavasarī stāstījām, kā ierindas Aizkraukles domes deputātam Nikolajam Sokolam bija izdevies Nariškinam nodot Latvijas veterānu lūgumu pacelt pensijas. Tagad par abu kopīgo braucienu saskaņietis ir nerunīgs. Ar Holostovu viņu nekas neesot saistījis.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Bet jūs esat bijuši kopā..
Saskaņas biedrs Nikolajs Sokols: Mēs strādājām kopā. Nesekoju, ko viņš tur dara.
Nekā personīga: Bet jūs kopā braucāt uz Maskavu tajā laikā.
Nikolajs Sokols: Nu, mēs bijām vienā pasākumā. Kopā, ne kopā braucām – tas atsevišķs jautājums. Bet, ko viņš tur darīja – nav ne jausmas.
Nekā personīga: Bet tad jūs tur pat nesarunājāties savā starpā?
Nikolajs Sokols: Sarunājāmies, bet ar kādu mērķi viņš tur bija, man nav zināms.
Nekā personīga: Tad jums katram savas darīšanas tur kaut kādas bija?
Nikolajs Sokols: Jā.

NTV sižetā par Holostovu uzaicināti eksperti katrs kādā veidā saistīti ar Latviju. Kremļa jaunizveidotās ziņu aģentūras Rossija sevodņa Starptautiskās žurnālistikas un pētniecības direkcijas vadītāja Veronika Krašeņiņņikova bieži intervēta par notiekošo Latvijā. Aprīlī viņu sastapām Format A3 rīkotā pasākumā Rīgā. Tur Krašeņiņņikova paziņoja, ka nesaprot, kāpēc Latvijai jābūt Eiropas Savienībā un NATO.

Bijušais Krievijas vēstniecības Latvijā 3. sekretārs Vladimirs Simindejs, kurš nu iekļauts Latvijas melnajā sarakstā, pats dzimis un audzis Latvijā. Pat iemācījies latviešu valodu. Pirms 9 gadiem beidza diplomāta karjeru un atgriezās Krievijā. Tagad ir pētnieks fondā Vēsturiskā atmiņa. Fonda direktors ir Aleksandrs Djukovs. Arī viņam liegta iebrukšana Latvijā. Melnajā sarakstā Djukovs nokļuva, kad Rīgā gribēja sarīkot izstādi un starptautisku diskusiju par nacistu un arī latviešu zvērībām Otrā pasaules kara laikā.

Eksperts no Latvijas ir krievvalodīgo tiesību cīnītājs Aleksandrs Gapoņenko. Viņš apgalvo, ka ieskatījies dokumentos, kur teikts, cik tērē Latvijas specdienesti. Mums gan zināms, ka šādus faktus stingri sargā valsts noslēpums un Gapoņenko šādas ziņas nebūtu pieejamas.

Valstīs ap Krievijas pierobežu un tuvējās ārzemēs aktivizējušies spiegu kari. Vācija par spiegošanu nesen izraidījusi krievus, Krievija vāciešus. Līdzīga laipnības apmaiņa notikusi starp Krieviju un Poliju.

Mūsu kaimiņi lietuvieši izskaitļojuši spiegu no Baltkrievijas, kurš strādājis kādā firmā, un viņam bijusi piekļuve datiem par aviolidojumiem. Lietuva nolēmusi arī izglītot savus iedzīvotājus – tur izdota pat īpaša brošūra – kā atpazīt spiegus.

Vēl radošāku pieeju izmanto Moldova. Tās specdienests Youtube ievietojis video, kurā atklāti Krievijas iesūtītie aktīvisti. Viņu uzdevums ir rīkot nekārtības Moldovā.
Video:

Bijušā Saeimas deputāta atzīšanās televīzijas ēterā, ka viņš Latvijas un ASV dienestu uzdevumā spiegojis Krievijā, ir kas jauns ne tikai mūsu politikā. Atšķirībā no Igaunijas drošībnieka, kurš jau vairākus mēnešus sēž Krievijas cietumā, Holostovu pacienāja ar kafiju, šokolādes konfektēm un pavadīja uz lidostu. Fakts, ka mūsu amatpersonas Latvijas dienestu saistību ar Holostovu skaidri nenoliedz un klusē arī viņš pats, rada priekšstatu, ka, iespējams, kāda daļa no šā stāsta varētu būt patiesa.

Ir vai nav Holostovs spiegojis Latvijas labā, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Krievijas vēlme ir diskreditēt kaimiņvalstis un saviem iedzīvotājiem parādīt, ka Krievija atrodas ienaidnieku ielenkumā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība):
Visa Krievijas informatīvā kampaņa lielā mērā ir vērsta uz Rietumu pasaules parādīšanu sliktā gaismā. Nākamais mērķis ir mēģināt traucēt saikni starp Eiropu un ASV – to mēs redzam visos sadarbības formātos. Un trešais ir viest kaut kādas iekšējās nesaskaņas Eiropas Savienībā, kas arī mazinātu Eiropas ietekmi uz Krieviju.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs:
Es personīgi domāju, ka viss šis te gadījums vairāk būtu skatāms Krievijas iekšpolitikas kontekstā, kur acīm redzot vajag parādīt, ka spiegi spieto visapkārt, tikai ziniet – manuprāt, šis personāžs ir samērā interesants un es negribētu tālāk komentēt šo jautājumu. Domāju, ka šis gadījums ir savdabīgs, un es nedomāju, ka mēs varam komentēt detalizētāk kādu raidījumu, kādu atzīšanos, kas izklausījās un izskatījās diezgan absurda.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas