Rīgas maratonam – 25! Kā aizsākās šī tradīcija?

0 komentāri

Šā gada Rīgas maratons notika jau 25 reizi un savu ceturtdaļgadsimta jubileju sagaidīja ar kārtējo skrietgribētāju skaita rekordu! LNT Top10 pētīja, kurš savulaik pielika roku, lai reiz teju par neprātīgu uzskatītā ideja, kas tagad kļuvusi par masveidīgāko sporta notikumu Latvijā, būtu iespējama.

Viņam pašam ir 70, bet audzēkņi pārstāv vairākas paaudzes. Ir darbdienas vakars. Ozolnieko, pie meža pudurīša Juris Bērziņš ir gatavs vadīt kārtējo treniņu un pierakstīt rezultātus. Gatavošanās gada nozīmīgākajam skrējienam – maratonam Rīgā, ir nobeiguma fāzē.
Kā pareizi gatavoties, sadalīt slodzes, nepārdegt – Juris Bērziņš pārzina ļoti labi. Viņš ir skrējis, gan pirmo maratonu, kas noritēja 1991. gadā, gan aktuālo – šogad.

Dažādu distanču skrējienu mūsdienās nav mazums, taču Latvijā vecākajam – Rīgas maratonam – šogad aprit ceturtdaļgadsimts.
Gadu gaitā tas kļuvis kaut kas vairāk par vienkāršu skrējienu. Piemēram, gatavošanās treniņi. Mežaparkā. Vairākas nedēļas nogales, un tā līdz pat startam Krastmalā.

Mūsdienās, tas viss ir Aigara Norda rokās. Taču vēsture sākās pirms viņa. ”25 gadi atpakaļ, cepuri nost pirmajiem direktoriem, Aleksandram Balsim un Jānim Karavaičikam, kas šo tradīciju aizsāka,” tā Nords.

Kā atceras maratonkustības pionieri, ideja par Rīgas maratonu sākotnēji nākusi no kādas Vācijas tūrisma aģentūras. Tas bija Atmodas laiks, un bija skaidrs, ka teju, teju Rīga kļūs par neatkarīgas valsts galvaspilsētu. ”Viņi mūs ieintriģēja – teica, katrai sevi cienošai pilsētai ir maratons,” atceras Karavaičiks. ”Un aprīlī mūs aizsūtīja uz Frankfurtes maratonu. Tur mēs iepazināmies ar visu to organizāciju un atbildīgie izstāstīja, visu, kas un kā, kas ir lieli maratoni,” papildina Balss.

Skatoties šīs dienas acīm, varētu teikt, pirmos gadus daudz kas balstījās uz entuziasmu un tikai dažiem sponsoriem.
Interesanta epizode saistīta ar titulētās skrējējas treneri un dzīvesbiedru Aleksandru Prokopčuku. ”Mums bija sponsors – Euroskor. Viņi teica, ka palīdzēs arī ar balvām, ja Prokopčuks noskries maratonu ielas apavos. Un viņš skrēja ielas apavos. Un viņš vinnēja! Smieklīgi, tagad tā vairs neviens nedarītu, bet mēs mēģinājām darīt visādi, lai cilvēki par mums rakstītu, runātu un aizrautos ar šo skrējienu,” atceras Karavaičiks

Visbiežāk maratonam starts tika dots pie Brīvības pieminekļa, cauri pilsētai, apkārt Ķīšezeram. Finiši bijuši, Sporta pilī, Daugavas stadionā. Satiksmi toreiz slēdza tikai daļēji. Visbiežāk tas bija policijas eskorts.

Ja pašos pirmsākumos skrējēju skaits svārstījās ap tūkstoti, tad ceturtdaļgadsimta, jubilejā dalībnieku skaits sasniedzis 25 tūkstošus. ”Pats skaistākais laikam ir tas, ka maratons ir izaudzis, un ne tikai maratons, bet ne tikai pasākums, bet skriešana, kā tāda vispār uzsprāgusi,” norāda Nords.

Pamēģināju noskriet piecīti – iepatikās. Šis ir viens no biežākajiem argumentiem, kuru par pievēršanos skriešanai dzird Raimonds Sopargs, apliecinot, šīs nodarbes masveidīgumu.

”Jo vairāk cilvēki nodarbojas ar skriešanu, jo tas bums ir lielāks, vairāk skrien, tas hobijs paņem vairāk laika, un hobijiem jau cilvēki pieiet nopietni,” skaidro Sopargs. Cilvēku aizraušanās ļāvusi attīstīt uzņēmējdarbību, atverot, tikai skrējējiem domātu veikalu.
Var likties – skriešanai neko īpašu taču nevajag. Kamēr tie ir daži kilometri, pāris reizes gadā – varbūt. Ja vairāk – bez piemērotiem apaviem, process var draudēt ar traumētiem ceļiem. ”Ja mēs samērītu pēdas garumu ar augumu, tad tā ir vairākkārt mazāka, tad viss svars iet uz kāju, četrreiz lielāks svars piezemēšanās brīdī,” stāsta Sopargs.

Skriešanas pamatprincipus, lai šī nodarbe nesagādātu papildus problēmas, bet tieši otrādi baudu – stipru sirdi un veselību, saviem sekotājiem nodod arī Juris Bērziņš.  Sāc ar pieci, tad desmit – tad pusmaratonu, tad maratonu. Viņš ir pārliecināts – 25. Rīgas maratons viņam nav pēdējais.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? šodien 09:03

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas