Rīgā aptaujātie ārzemnieki nedomā, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Latvija tiktu atstātu nelaimē

0 komentāri

Lai gan saskaņā ar nesen publicētu aptauju Rietumeiropas sabiedrībā ir mazs atbalsts militārā spēka lietošanai, ja Krievija uzbruktu kādai no NATO dalībvalstīm, Rīgas ielās aptaujātie vācieši, franči un spāņi nedomā, ka viņu valstis atstātu Latviju nelaimē. Tā liecina LNT Ziņu TOP 10 veiktā aptauja.

”Ja mēs iztēlojamies, ka Krievija tiešām iekaro Latviju, tad vai ignorētu – nē, tad vairs tik daudz vāciešu neteiktu: ”Nē, nepalīdzēsim viņiem”. Šādas konfliktsituācijas nopietnība būtu redzama, un vācieši nebūtu divreiz jāpārliecina, ka NATO valsts iekarošana nav laba lieta,” uzskata vācietis Stīvs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Vāciete Mārena arī vērtē: ja Bundestāgs pateiks, ka ir jāiet aizstāvēt Latviju, tas tiks darīts. ”Es domāju, tā ir laba lieta, mums tas ir jādara. Ja gūstam labumu no NATO, tad mums jādod sava artava valstīm, kurām ir nepieciešamība. Mēs to darīsim,” sprieda vāciete.

Līdzīgu pārliecību pauda spānis Hesuss: ”Ja Latvijai uzbruktu Krievija, jāpalīdz. Ja Maroka uzbruktu Spānijai, NATO valstis taču nāktu mums palīgā. Tas taču ir alianses pamata mērķis. Cilvēkiem ir jāpalīdz cits citam.”

Un arī francūzis Leo uzskata, ka tad, ja frančiem tieši jautātu, iestājoties noteiktai situācijai, viņi noteikti atbalstītu palīdzības sniegšanu Latvijai.

Lūgts komentēt iemeslus, kāpēc iedzīvotāju vidū ir zems atbalsts NATO 5. pantam, kas paredz aizsargāt jebkuru dalībvalsti apdraudējuma gadījumā, vācietis Stīvs pauda pārsteigumu. Viņš to saista ar vāciešu vēlmi vairs nebūt iesaistītiem jebkādā militārā konfliktā, ja vien tiešām nav 100% pārliecības, ka ir pamatots iemesls.

Citi pieļauj, ka aptaujas rezultāti skaidrojami ar NATO dalībvalstu līdzšinējām neveiksmīgajām militārajām operācijām Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. ”Ir daudzas vietas, kurās konfliktiem ir grūti saprast tiešām pamata iemeslu, apaugot ar tik daudz politisku spēļu un komplicētu situāciju… Es atbalstu NATO ideju par cits cita aizstāvēšanu, bet tie daudzie vācieši vienkārši ir apjukuši dažādo konfliktu patiesajā jēgā,” uzskata vācietis Saimons.

Vācietis Uve spriež, ka daļai cilvēku ir jau noriebies militārisms un Vācijas iesaistīšanās militārās operācijās, kuras sabiedrībai nepatika, bet citi nemaz nezina, ko NATO 5. pants vispār nozīmē.

Francūzis Leo pieļauj, ka uzdotais jautājums bijis ļoti vispārīgs – vai sekot kāda aicinājumam atbildēt ar uzbrukumu un karot. ”Mums nepatīk sekot, mums patīk būt līderiem, nepatiktu, ja frančiem būtu jāseko ASV kā militārā toņa noteicēja pavadā,” vērtēja Leo.

Bet spānis Hesuss norādīja uz ekonomisko krīzi Spānijā. ”Mūsu cilvēki domā, ka nav tik daudz naudas, ko ieguldīt armijā. Gluži pretēji, ir viedoklis – Spānijai ir jāsamazina sava armija, līdz ar to mēs nevaram iet palīgā citai valstij. Es personīgi domāju, ka vajadzētu gan, jo esam vienā aliansē un tā taču ir tās būtība,” teica Hesuss.

Pašreizējais aizsardzības ministrs, nākamais Valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS) gan mierina Latvijas iedzīvotājus: NATO rīcību nenoteiks ne socioloģiskās aptaujas, ne referendumi NATO dalībvalstīs. Partneru savstarpējā aizstāvība būs automātiska.

”Piektā panta nepiemērošana ir apdraudējums pašam NATO. Ja valstis nebūs gatavas piemērot piekto pantu dzīvē agresijas gadījumā, tas nozīmē, ka NATO ar to brīdi ir pārstājis eksistēt. Es domāju, ka neviens pasaules līderis nav gatavs mainīt spēku līdzsvaru pasaulē, tas izjauktu arī militāro līdzsvaru pasaulē,” komentēja Vējonis.

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis vērš uzmanību, ka šīs aptaujas rezultātus Krievija var izmantot kā ieroci hibrīdkarā un netieši arī – lai ietekmētu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

”Mēģina šķelt, radīt lielāku plaisu gan starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan Eiropas un ASV partneriem NATO ietvaros. Krievijai ir izdevīgi radīt šo plaisu, un tā plaisa zināmā mērā ir ne tikai starp noteiktām valstīm, bet arī lai pretnostatītu dažādas sabiedrības grupas – sabiedrību un valsti, uzņēmējus un diplomātus,” komentēja Cepurītis.

Kā ziņots, šonedēļ tika publicēti The Pew Research centre NATO dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti. Tajā tika vaicāts: ja Krievija ar ieročiem uzbruktu kādam no NATO biedriem, vai jūsu valstij vajadzētu iet aizstāvēt upuri? Visnegatīvāk pret NATO pamata būtību ir noskaņoti vācieši.

58% Vācijas iedzīvotāju negribētu, lai armiju sūta aizstāvēt citas NATO dalībvalstis, tikai 38% to atbalstītu. Lai gan citās Rietumeiropas valstīs atbalsts militārajai reakcijai ir augstāks, tas vienalga nesasniedz 50% atzīmi.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas