Rīdziniecei pēc vēlēšanu kartiņas jādodas speciāli uz Tukumu; balsot neies

0 komentāri

“Es, Latvijas pilsone dzimusi, augusi šeit, uz vēlēšanām nevaru iet!,” Inese pauž sašutumu par to, ka nav iespējas nobalsot ar ID karti. Viņa dzīvo Rīgā, bet savu ID karti pirms diviem gadiem izņēma Tukumā. Tas nozīmē, ka arī pēc speciālās vēlēšanas apliecības, kas ļautu piedalīties vēlēšanās 4. oktobrī, viņai jādodas uz Tukumu.

Saņemot personas apliecību viņu neviens nebrīdināja par to, ka minētais dokuments nebūs derīgs Saeimas vēlēšanās.

Lai varētu nobalsot Inesei vispirms jābrauc uz pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) Tukumā izņemt vēlētāja apliecību. Par to viņu PMLP brīdināja atsūtot e-pasta vēstuli. Izņemt vēlētāju apliecību iespējams izdarīt tikai darba dienās, kad sieviete ir aizņemta darbā.

Personas apliecība der gan ceļošanai gan oficiālu lietu kārtošanai ar banku vai valsts iestādi, bet balsošanai neder.

“Pēdējās nedēļās es tiešām kaut kā satraucos, ka tas ir tā nepārdomāti. Tik pat labi varēja izsūtīt tās vēlēšanu kartes uz mājām vai arī vēlēt pēc deklarētās adreses. Vai tiešām tas zīmogs tik ļoti svarīgs?! Mana balss pietrūks un ne tikai mana, es domāju ļoti daudzas pietrūks,” pauda Inese.

Inese nav vienīgā, kas nevarēs balsot tikai tāpēc, ka pases vietā izmanto identifikācijas karti. ID karte kā vienīgais personu apliecinošs dokuments ir 27 tūkst. Latvijas balsstiesīgo pilsoņu.

CVK prognozes liecina, ka līdz sestdienai no 27 tūkst. ID karšu īpašnieku vēlētāju apliecības izņems tikai 7 000. Tas nozīmē, ka tāpat kā Inese 12. Saeimas vēlēšanās nevarēs piedalīties 20 000 pilsoņu ar ID karti kā vienīgo oficiālo dokumentu.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas