Reģionu iedzīvotāji savās pilsētās nejūtas droši un cer uz pašvaldības policistiem

1 komentārs

Pagājis jau gandrīz mēnesis, kopš vairākās Latvijas pašvaldībās darbu atsākusi vietējā policija. Vai tiešām dzīve mazpilsētās ir tik nemierīga, ka sadzīves strīdu risināšanai un huligānu ķerstīšanai ielās jāgādā automašīnas, jāīrē telpas un jālīgst darbā muskuļoti vīri? Šonedēļ LNT apmeklēja novadus, kur pašvaldības policija bija, bet pēcāk tika likvidēta kā dārga un neefektīva, toties tagad tikusi atjaunota. Ko iedzīvotāji saka par šiem vietēja mēroga kārtības uzturētājiem?

Pašvaldības policijas kā apbruņotas, militarizētas struktūras izveide nav noteikta likumā kā obligāts pienākums pilsētām. Katra pašvaldība var brīvi izlemt. Lielākoties to dara, jo Valsts policijas kompetencē nav iekļauts pienākums uzraudzīt, kā iedzīvotāji ievēro pilsētu izdotos noteikumus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Aizkraukle. Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, pilsētas vadība bija spiesta atjaunot pirms vairākiem gadiem likvidēto pašvaldības policiju. Tiesa gan, šoreiz naudas pietika vairs tikai viena pašvaldības policijas inspektora algošanai.

Aizkrauklē vienīgā pašvaldības policista Valda Kalnozoliņa elektromobilis nav trafarēts, ir bez bākugunīm, tajā nav arī rācijas, jo nav jau arī dežūrdaļas, no kā saņemt operatīvos izsaukumus. Valdis apzināti neaizraujas arī ar iedzīvotāju sodīšanu.

“Lūk, tagad es viens pats staigāšu un izrakstīšu protokolus. Noķers kaut kur pie stūra un acis no pieres ar karotēm izgrebs. Es to nevēlos, tāpēc es uzturu šo latiņu, līniju, līdz brīdim, kamēr kaut kas notiek, es zvanu, protams, Valsts policijai,” saka Aizkraukles pašvaldības policijas inspektors Valdis Kalnozoliņš. Pašvaldības policijas inspektors neizbrauc arī uz ģimenes skandāliem un kautiņiem.

Amats izveidots pilsētas saistošo noteikumu izpildes kontrolei, un inspektoram Valdim ir jāaizrāda suņu saimniekiem par nesavāktiem dzīvnieku izkārnījumiem, tāpat jāpiedalās atkritumu saimniecībā un jāuzrauga, vai netiek smēķēts neatļautās vietās un citi domes noteikumu pārkāpumi.

“Protams, ir jāsaprot, ja tas ir viens cilvēks, tad viņš nekad neveiks patruļdienesta funkciju. Dažkārt mums iedzīvotāji pārmet, kas jums tas par policistu, ja mēs viņu neredzam ielās. Jā, bet šī Valsts policijai piekrītošā funkcija nodrošināt sabiedrisko kārtību,” norāda Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs.

Taču tas nozīmē līdz galam neattaisnot daļas aizkraukliešu cerības. Līdzīgi kā Aizkrauklē, pa vienam municipālajam policistam ir vēl, piemēram, Aknīstē, Viesītē un Skrīveros. Tur un arī Gulbenē, Skrīveros un Aizputē pašvaldības policija izveidota tieši pēdējos gados.

Arī Jēkabpils ir viena no tām Latvijas pilsētām, kurā šobrīd tiek atjaunota pašvaldības policija. Te tā nav bijusi vairāk nekā 12 gadus. Un šobrīd šis ir pirmais mēnesis, kad pašvaldības policijas pieci inspektori iesildās jaunajam amatam.

Jēkabpils izlēma atjaunot pašvaldības policiju, jo vandalismu un sīko huligānismu neatrisina izvietotās novērošanas kameras, bet Valsts policija pēdējā laikā vairs neesot spējusi tikt galā ar saviem pienākumiem pēc būtības. Darbinieku trūkuma dēļ Valsts policijas diennakts patruļas esot neapmierinošā līmenī.

“Ņemot vērā, ka šeit iet tranzīts, šeit tuvumā ir arī robeža, šeit ir cietums ar konvojēšanu, policija vienkārši netika galā ar uzdevumiem, un objektīvi nepieciešamība radās caur zobu sāpēm atjaunot šo pašvaldības policiju,” skaidro Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs.

Jēkabpils vadītājs kā neapmierinošu vērtē situāciju, ka Iekšlietu sistēmas valstiskās problēmas ir jārisina uz Jēkabpils iedzīvotāju samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina. Tomēr sākuma stadijā Jēkabpils pašvaldības policija vēl paļaujas uz Valsts policijas atbalstu.

“Visas ekspertīzes, kas saistītas ar alkoholu, narkotikām, tās mēs pagaidām nevarēsim, jo mums nav budžetā iestrādāta nauda šīm ekspertīzēm. Valsts policijai ir,” saka Jēkabpils pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis. Jēkabpilij ir ambīcija palielināt pašvaldības policistu skaitu līdz 20, izveidot arī atskurbtuvi.

“Būs reālas dežūras gan diennakts režīmā, gan fiziska patrulēšana ielās, jo cilvēki vēlas mūs redzēt uz ielām, nevis sēžot kabinetos. Ja mums būs cilvēks ar iesniegumu, mums ir jāreaģē jebkurā gadījumā – gan ģimenes skandāli, gan miesas bojājumi, gan dzērāji ielās,” saka Skurkulis.

No malas nepateiksi, ka šie ir Jēkabpils jaunizveidotās pašvaldības policijas inspektori. Formastērpu piegādi viņi vēl tikai gaida, taču jau aktīvi izbrauc uz izsaukumiem.

“Mums ir vienu reizi nedēļā tādas vakara maiņas, kad mēs izbraucam pa pilsētu apskatīties kaut kādus pārkāpumus, kā iekšpagalmos tiek novietoti transporta līdzekļi,” norāda Jēkabpils pašvaldības policijas vecākā inspektore
Inga Ostrovska.

Jēkabpilī sola naudu nežēlot sabiedriskās drošības uzlabošanai, tādēļ pašvaldības policija – viena no prioritātēm. Taču pilnīgi pretēju ceļu gājusi Rēzekne. Tur pašvaldības policija ir likvidēta un atjaunot to pagaidām nav plānots.

Rēzeknē pašvaldības policijas nav jau divus gadus. Tolaik, kad dome lēma likvidēt policiju, Iekšlietu ministrija to sauca par bezatbildīgu rīcību. Līdzko Rēzeknes dome to likvidēja, sekas izjuta Valsts policija. Kriminālprocesu izmeklēšanas ātrums piebremzēja, jo Valsts policija bija spiesta resursus novirzīt pašvaldības policijas funkciju pildīšanai.

Valsts policija gan vērtē – spēku pārmobilizēšana tomēr Rēzeknei esot devusi rezultātu statistikai, tomēr jūsmot par statistiku nevēlas Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dubovskis, kurš jau no paša sākuma pretojies kolēģu balsojumam slēgt pašvaldības policiju: “To sīko noziegumu līmenis ir izaudzis, vandalisma gadījumi tagad notiek biežāk pilsētā. Jā, tas neiet Valsts policijas kopsavilkumā, jo viņiem nav resursa ar to nodarboties. Viņi noraida tos iesniegumus uzreiz.”

Divus gadus pēc Rēzeknes pašvaldības policijas likvidēšanas arī vietējā sabiedrībā joprojām notiek diskusijas par lēmuma pareizību.

“Nav droši. Tagad nav ne kārtības, un nav arī drošības ne privātmāju rajonos, ne pilsētā. Nu visādi zaglēni,” saka Rēzeknes iedzīvotāja Velta.

Rēzeknes ziņu portāla redaktorei Annai Zīmelei ir pieejama dažāda informācija par notiekošo pilsētā, un viņa tamdēļ vērtē, – Rēzeknē ir pazaudēta drošības sajūta. Turklāt, lai arī Valsts policija sakās esam pastiprinājuši patruļas ielās, tomēr ikdienā to nejūtot: “Ja zvanīsi iecirknim, policija neveic naktīs šos reidus, un viņi nevar redzēt, kas notiek pilsētā. Ir ļoti būtiski, lai katrā pašvaldībā būtu pašvaldības policija, kas tieši naktīs darbojas. Mums ir sīkais huligānisms, kad tiek nozagtas rokassomiņas vai tiek piekauti cilvēki uz ielām.”

Situācijā, kad pat mazāk turīgas un turklāt vēl mazās pilsētas tomēr atrod līdzekļus pašvaldības policijas atjaunošanai, lielā Rēzekne piedzīvojot apkaunojumu, vērtē opozīcija. Budžets ļautu uzturēt Rēzeknes municipālo policijai.

“2016. gads ir priekšvēlēšanu gads, un šeit būs vairāk uzmanība veltīta populismam – tādam kā nedaudz palielināsim sociālos pabalstus, nedaudz šeit pieliksim, nedaudz tur. Tādi nopietni darbi kā pašvaldības policijas atjaunošana nav paredzēta, jo nedod tik nopietnus plusiņus kā sociālā budžeta palielināšana,” norāda Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dubovskis.

Un Rēzeknes domes izpilddirektors, kas atbalstīja pašvaldības policijas likvidāciju, tik tiešām atzīst, ka daļa naudas, kas būtu paredzēta policijas uzturēšanai, tagad tiekot novirzīta sociālo pabalstu palielināšanai. Pašvaldības policijas izmaksājusi 370 tūkstošus eiro. Pārāk dārgi. Tā vietā izveidota astoņas reizes lētāka administratīvā inspekcija, kas uzrauga tikai un vienīgi pilsētas saistošo noteikumu izpildi.

“Diez vai pašvaldības policists būs ar būvniecības vai arhitekta izglītību, lai sastādītu attiecīgo protokolu.  Diez vai pašvaldības policijas uzdevums ir sekot tam, vai privātmāju īpašnieki ir noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Ar to jānodarbojas pilsētsaimniecības speciālistiem,” vērtē Rēzeknes pilsētas domes izpilddirektors Raimonds Olehno.

Rēzeknes vadība uzskata, – sabiedriskais labums no pašvaldības policijas ir apšaubāms. Citas pilsētas ar šo dienestu uzturēšanu drīzāk vienkārši izrādās.

Iekšlietu ministrija gan saka – Rēzekne ir vienīgā no lielajām pilsētām valstī, kurā nav pašvaldības policijas. Kopumā  reģionu pilsētās, ieskaitot Rīgu, ir pusotrs tūkstotis pašvaldības policistu. Klāt vēl nāk aptuveni 400 inspektoru, kas strādā novadu municipālajās vienībās. Desmit vietās izveidotas dežūras 24 stundas diennaktī.

Foto:

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas