Rail Baltica apdraud ne vienu vien ģimenes īpašumu

0 komentāri

Ja citkārt projektu sabiedriskā apspriešana notikusi mazaktīvi vai atstāta vispār bez ievērības, tad Rail Baltica dzelzceļa projekts novados par intereses trūkumu sūdzēties nevar. Lai arī par iespēju vēja ātrumā nokļūt līdz pat Berlīnei iebildumu nav, vissīvākā pretestība ir par plānoto trasi, kas nebūtībā paraus mazdārziņus un paaudzēs koptus dzimtu īpašumus.

Kā samērot valsts intereses ar tiem, kas dzelzceļu gan gribētu, bet ar nosacījumu, ka tas izmet mazu līkumu, tepat diļļu dobes galā? Vai protam gudri plānot un uzbūvēt līdz šim lielāko Eiropas projektu Latvijā, ko vēl mūsu mazbērni izmantos arī pēc simt gadiem?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Nelielo Vētras ciemu starp Mārupi un Jaunmārupi Šnežana ar savu ģimeni sauc par savu ideālo dzīvesvietu. Taču ļoti iespējams, ka veikt tālākus ieguldījumus nemaz nav vērts. Pāri mājas teritorijai vai gar to ieplānots Rail Baltica atzars uz lidostu. Tas nozīmē, ka īpašums var tikt atpirkts.

”Par tirgus vērtību, bet, tā kā mēs māju cēlām par kredītu, visa tā nauda aizies kredīta segšanai, cik tad tur pāri paliks. Ko mēs ar to naudu darīsim? Mums plānos ir vēl viens bērniņš, un vai tad banka dos kredītu ar diviem bērniem, lai var uzcelt jaunu māju, nevis mazu dzīvoklīti” pesimistiski noskaņota ir Sņežana Krafta.

Līdzīgas dilemmas priekšā ir arī citi kaimiņi. Atšķirībā no citiem novadiem, Mārupi nešķērso pamattrase, bet tās atzars, lai veidotu savienojumu ar lidostu. Tādēļ, ja citur bija vismaz aptuvena nojausma par iespējamo novietojumu, šeit tas parādījās kā viens no pēdējiem. ”Kad iegādājāmies zemi, šeit bija pļava, kur sāka attīstīties mājas. Viennozīmīgi, atbilde bija – šeit nekādu tādu nākotnes stratēģisko būvniecības procesu nebūs, nebija liegumu, sarkano līniju, un sapratām, ka te var veidot ģimenes mājokli,” tā Mārupes novada iedzīvotājs Gunārs Ivulāns.

Liela ietekme uz projektu kopumā bijusi tādai dimensijai kā laiks. Ja Rail Baltica īstenošana sāktos pirms gadiem 10-15, tam būtu izdevies apsteigt hipotekāro kreditēšanu, un tai sekojošo masveida apbūvi. Arī šajos zemesgabalos jau izsniegtas vairākas būvatļaujas, pievilktas komunikācijas – elektrība, gāze, kanalizācija.

Rail Baltica:

Ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem ne vien Latvijā, bet Baltijā kopumā, reģionu integrējot Eiropas Savienības transporta sistēmā

Tas sākas Tallinā, ar dažām pieturvietām Latvijā, Lietuvā, tad cauri Polijas ātrgaitas vilciens nogādās pasažierus un kravas līdz pat Berlīnei.

Tas nenoliedzami ir jautājums par attīstību un konkurētspēju. Taču problēma ir apstāklī, ka par spīti tam, ka projekts regulāri apspriests kopš 2000. gada, starp Satiksmes ministriju un pašvaldībām iztrūkusi diskusija par teritorijām, kuras vajadzētu atstāt neskartas.

Daudzviet Pierīgā vēsturiski pletās lauksaimniecības zeme. Savukārt tagad īpašnieki to pārdevuši vai iznomājuši privātmāju būvniecībai vai komercapbūvei.

”Tas viss gāja uz to, ka šī infrastruktūra tiek uzlabota, iedzīvotājiem uzlabojās dzīves apstākļi, tas tika veidots ciemata attīstības redzējumā,” stāsta Mārupes novada iedzīvotāja Solvita Čipa. ”Par šiem plāniem ir uzzināts šā gada sākumā. Informatīvas vēstules tika izsūtītas cilvēkiem, kuru īpašumus tas skar. Es pats nedēļu atpakaļ izlasīju un uzzināju par šiem plāniem,” stāsta Mārupes novada iedzīvotājs Rolands Čipa.

Tieši Mārupes novadā no vairāk nekā 10 pašvaldībām, kuru teritorijai pāri ies jaunais Eiropas platuma sliežu ātrvilciens, tiek prognozēta vislielākā iedzīvotāju un arī pašas domes pretestība.

Sabiedriskā apspriešana, kas visas nedēļas laikā norit trases skartajās pašvaldībās, Mārupē būs viena no pēdējām – 7. martā. Taču domes vadība jau tagad nodrošinās ar iedzīvotāju un viedokļu līderu atbalstu, pastāvot uz to, ka teritorijas attīstības plānu veidojusi, par šādu savienojumu nezinot.

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (ZZS) norāda: ”Sāka runāt 2014. gada otrajā pusē, augustā, septembrī aptuveni tajā posmā. Līdz tam par šo jautājumu iepriekšējo gados Mārupes novadā, izstrādājot plānošanas, vispār netika runāts. Mēs esam par trases būvniecību, par tās būtību virzienā Ziemeļi-Dienvidi, bet esam pret vides prasību neievērošanu – cilvēku dzīves pasliktināšanu, situācijā, kad to var risināt citādāk.”

RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, kas kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem ir viena no galvenajām personām, kas cenšas pārliecināt par projekta nepieciešamību, saka: ”Pašvaldību attieksmi nereti ietekmē ekonomiskie aspekti – vai būs arī kādi loģistikas centri, tātad potenciālās darbavietas.”

Piemēram, Ķekavas novadā. ”Ja valsts mērogā šim projektam pilnīgi iespējams ir nozīme, tad Ķekavas novada iedzīvotājiem, šī trase, šis projekts uz šo brīdi nenes ieguvumus, vismaz mēs to šobrīd neredzam,” tā Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks (Vidzemes partija).

Neils Balgalis tomēr iebilst pret šādu kritiku: ”Manuprāt, iespējas noraidīt kopumā būtu ļoti liels zaudējums Latvijas ekonomikai. Bet tas ir iespējams. Man grūti pateikt, kā tas varētu notikt. Šobrīd mēs atrodamies sākuma stadijā. Mēs tajā 300 metru koridorā novietojam dzelzceļu. Un mēs runāsim vēlreiz septembrī. Būsim precīzāki, labāk saprotami un domāju, ka kompromisu izdosies sasniegt pat tajās pašvaldībās, kur mums ir domstarpības.”

Jāatzīst, ka procesā vēl ir ļoti daudz nezināmo. Piemēram, ja trases skarto īpašumu plānots atpirkt par tirgus vērtību, bet izaugsmes gados ņemtā hipotēka ir lielāka – kas segs starpību?

Cik lielā mērā izdosies mainīt piedāvāto dzelzceļa maršrutu, ņemot vērā ka ātrgaitas vilciena trases līkumiem ir minimāla rādiusa ierobežojums? Visbeidzot, kas notiek ja daļa, vai ļoti liela daļa iedzīvotāju ir pret?

Eksperte īpašumtiesībās Arta Snipe paredz, ka projektu ar laiku varētu pavadīt  prāvas līdz pat  Satversmes tiesai. Vienlaikus jāpatur prātā, ka likums valsts interešu vārdā paredz arī piespiedu īpašumu atpirkšanu.  ”Vienmēr būs tā, ka personai, kurai pieder īpašums, tas būs vismīļākais, vissvarīgākais utt. Bet tad mēs arī Dienvidu tiltu neizbūvētu, ja nebūtu atņemts kāds zemes gabals, nevarētu izbūvēt nevienu ceļu,” skaidro Snipe, ”tāpēc ir sabiedrības vajadzības, valsts vajadzības, kas pretnostatās vienas vai vairāku personu interesēm, bet, ja nonāks līdz Satversmes tiesai – tur tiks vērtēts, vai tika iemērots samērīgums, vai atlīdzība ir adekvāta u.tml.”

Pēc plāna traukties ar jauno ātrgaitas vilcienu Baltijas iedzīvotāji varēs pēc desmit gadiem. Projekta izmaksas tiek lēstas tuvu četriem miljardiem eiro. Latvijas posmā 1,3 miljardi.

85% jāsedz Eiropas Savienībai, citādi tam nav ekonomiska pamatojuma. Šonedēļ Eiropas Komisijā iesniegts pirmais pieteikums līdzekļu apguvei.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas