Politiķi, visticamāk, necentīsies atcelt nolikto atslēgu principu

0 komentāri

Jaunā Saeima, visticamāk, nesteigsies atcelt  banku dusmas izraisījušos maksātnespējas likuma grozījumus par tā sauktā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Valsts prezidents šo likumu šonedēļ izsludināja, gan norādot uz nepilnībām, kuras būtu jānovērš jau jaunievēlētajam parlamentam. Kā gatavojas rīkoties bankas?

Jau no 1.janvāra izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem vienīgajam mājoklim varēs sākt piemērot tā saukto nolikto atslēgu principu. Jaunievēlētā Saeima kādu laiku visticamāk nesteigsies mainīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa izsludinātos un banku dusmas izraisījušos grozījumus maksātnespējas likumā. LNT aptaujātie politiķi vēl nesteidzās solīt, ka atsauksies Valsts prezidenta aicinājumam Saeimai pašai vēlreiz izvērtēt jauno spēles noteikumu riskus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto: LETATieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK):
Ekonomiskie argumenti, manuprāt, ja vērtējami, tad vērtējami pēc kāda laika, kad sāks darboties, varbūt pēc pusgada, gada, tad var izvērtēt tālo situāciju kreditēšanas tirgū.

Ilgi vilcināto likuma grozījumu negaidītā pieņemšana bija iespējama pateicoties nacionālās apvienības un ZZS deputātu balsīm. Partiju pārstāvji nojauš, ka maksātnespējas likumu nāksies gan vērt vaļā no jauna, jo jāprecizē administratoru statusa regulējumu, tāpēc uzskata, ka tad deputāti varēs sniegt priekšlikumus arī par nolikto atslēgu principu.

Foto: LETASaeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS):
Vai kāds iesniegs no ZZS, es ļoti par to šaubos. Jo? Tāpēc kad nu šī tēma, manuprāt, ir izdiskutēta, balsojumi bijuši, prezidents ir gala beigās palicis arī savu parakstu un nekādi jauni, nekādi jauni fakti nav parādījušies, izņemot to faktu, ka tomēr banku peļņa pagājušā gadā un arī šajā gadā nu ir visai branga.

No aptuveni 130 tūkstošiem hipotekāro kredītu lielākoties (ap 80%) ir ņemti vienīgajam mājoklim, līdz maksātnespējas procesam nonāk tikai katrs desmitais. Pēc krīzes bankām ir uzkrājies ļoti daudz dzīvokļu, arī tāpēc politiķi skeptiski, ka bankas tiešām realizēs savus draudus un pārtrauks hipotekāro kreditēšanu. Līdzīgi domā arī banku tirgus uzraugs.

Foto: LETAFKTK priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Putniņš:
Mums ir salīdzinoši liela konkurence banku tirgū, tomēr Latvijā ir diezgan diversificēts banku tirgus, un mums ir dažādas kredītinstitūcijas, līdz ar to es ceru, ka konkurence darīs savu.

Pilnīgi skaidrs gan ir tas, ka pirmā iemaksa mājokļu kredītiem pieaugs. Tomēr līdz šim piesolītie 40% varētu būt drīzāk izņēmums nekā norma. Savukārt kredītiem, kuriem patlaban pirmā iemaksa ir 10%, tā varētu pieaugt nedaudz. Pagaidām gan neviena banka precīzus skaitļus nesauc, jo šobrīd sāk  pārskatīt kreditēšanas nosacījumus. Ekonomikas ministrija precizē arī jauno ģimeņu valsts atbalsta programmu.

Foto: LETABankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis:
Vajadzēs kādu laiku, lai industrija saprastu, ko tas nozīmē. Pilnīgi skaidrs, ka būs periods, ka kreditēšana notiks uz ārkārtīgi drošiem noteikumiem ar lielām iemaksām vai notiks ļoti maz, periods būs. Jautājums tikai, cik garš tas periods būs, cik ātri bizness varēs savākt statistiku par to, kas ir šī tendence. Ja izrādīsies, ka galu galā tik slikti nav, tad konkurence piespiedīs noteikumus mainīt, iemaksas nedaudz saruks, varbūt pat stabilizēsies, cilvēki pielāgosies ar saviem uzkrājumiem.

“Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainārs Balcers:
Šobrīd jautājums, tas ko bankas mēģinās saprast, cik lielā mērā jaunie grozījumi var ietekmēt nākotnes klienta vēlmi nākotnē meklēt risinājumu, ja iestājas nosacījumi, pie kuriem klients nespēja pildīt saistīts. Respektīvi: gribat saprast, vai klients ar 10% iemaksu tik pat ļoti centīgi meklēs risinājumu kā klients pie 30% iemaksas? Tieši tā.

Baņķieri saprot: ja tie neatradīs risinājumus, kā strādāt jaunos apstākļos, atradīsies citas kompānijas, kas izsniedz hipotekāros kredītus. Proti, var atkārtoties līdzīgs scenārijs tam, kāds bija ar patēriņa kredītiem – laikā, kad bankas to izsniegšanu pārtrauca, strauji pieauga nebanku patēriņa kredītu sniedzēju kompāniju skaits.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas