Politiķi un eksperti vērtē Kalnmeieru – vai viņš būs labs šefs prokuratūrā vēl vienu termiņu

0 komentāri

Par ģenerālprokurora vēlēšanām intrigas laikam nebūs – esošais grib turpināt darbu arī uz nākamo termiņu, un neizskatās, ka kāds tam liktu šķēršļus. LNT Top10 skaidroja, ko aizvadītajos 5 gados paveicis Ēriks Kalmeiers, kuram savu atbalstu izteikuši ne vien politiķi, bet arī kolēģi no tieslietu sistēmas?

Ērikam Kalnmeieram nokļūt amatā pirms pieciem gadiem palīdzēja viens no 9. Saeimas skandalozākajiem balsojumiem. Vairums deputātu apgalvoja, ka atbalstīs Jāņa Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora postenī uz trešo termiņu. Tomēr aizklātā balsojuma rezultāti liecināja, ka daudzi tautas kalpi par savu izvēli ir melojuši.

Netieši Maizītis savu neapstiprināšanu amatā saistīja ar skaļajiem kriminālprocesiem, kuros iesaistītas augstas amatpersonas. Pēc ilgākas pauzes Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ģenerālprokurora amatam izvirzīja Ēriku Kalnmeieru, kurš plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš bija piesaukts kā potenciālais kandidāts, pret kuru neiebilstu arī smagos noziegumos apsūdzētais un par oligarhu dēvētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tikmēr pats uzreiz pēc Saeimā apstiprināšanas Kalnmeiers solīja būt neatkarīgs.

Pēc stāšanās amatā Kalnmeiers akcentēja, ka radikālas reformas vai revolūciju prokuratūrā neveiks, dodot priekšroku stabilai attīstībai. Sabiedrības uzmanības centrā jaunais ģenerālprokurors gan nonāca jau pavisam drīz, kad neilgi pēc stāšanās amatā uzdeva veikt inventarizāciju prokuratūras lietvedībā esošajā Ventspils stipendiātu krimināllietā. Šajā lietā, kurā figurē Lemberga vārds un notiek izmeklēšana par iespējamu partiju un politiķu uzpirkšanu, Kalnmeiers uzdeva izbeigt izmeklēšanu neperspektīvajos virzienos. Ģenerālprokurors kategoriski noliedza, ka šis lēmums bijusi cena par viņa iecelšanu amatā.

“Es neesmu pieclatnieks, lai katram izpatiktu. Viennozīmīgi šī darba optimizācija nenozīmē, ka kāds pakalpojums kādam tiek izdarīts vai kaut kāda parādu atstrādāšana, pilnīgi noteikti,” tā komentēja Ēriks Kalnmeiers.

Tomēr, lai gan tajā veikta inventarizācija, Ventspils stipendiātu lieta tomēr joprojām nav nonākusi līdz tiesai. Kad un vai vispār tas notiks – atbildes nav. Lai gan šis lēmums raisīja zināmas šaubas par jauno ģenerālprokuroru, Kalnmeieram piecu gadu darbības laikā izdevies radīt par sevi priekšstatu kā par neatkarīgu un objektīvu prokuratūras vadītāju. To atzīst gan Zvērinātu advokātu padomes vadītājs, gan nevalstiskajās organizācijās Delna un Providus, kas savulaik cēla trauksmi par neargumentēto Jāņa Maizīša izgāšanu.

“Viņš tiešām no politikas – kā arī vajadzētu būt – viņš ir distancējies. Agrāk, stājoties ģenerālprokurora amatā, viņam pārmeta, ka varbūt viņš ar Lemberga kungu netiks galā, ar tām lietām, ka kaut ko tur nelobē, tas nekas neapstiprinājās”, tā biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna direktors Gundars Jankovs, ”Tur bija tā aizdomu ēna. Ja mēs skatāmies uz Kalnmeiera kungu, vai viņš ir spējis distancēties no politikas, es domāju, ka kopumā jā. Nav pamata domāt, ka kādi lēmumi ir bijuši tā ļoti atklāti politizēti. Es vairāk redzu tādu profesionālu darbu.”

“Es domāju, ka Kalnmeiera kungam ir izdevies saglabāt šo te politisko neitralitāti, visnotaļ nav nekādu zīmju, kas liecinātu par pretējo,” uzskata Providus pētniece Ilona Kronberga.

Providus pētniece Ilona Kronberga pozitīvi vērtē to, ka ģenerālprokurors pievērsis uzmanību prokuroru darba kvalitātes stiprināšanai. “Pirmā un galvenā, protams, pozitīvā lieta ir tā, ka Kalnmeiera kungs ir pievērsis uzmanību prokuroru tālākizglītībai. Tā ir acīmredzama prioritāte, to var vērot, un tas ir noteikts solis, kas vērtējams pozitīvi.”

Pēdējos gados ģenerālprokurors sabiedrības redzeslokā visbiežāk nonācis saistībā ar Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konflikta risināšanu. Kalnmeiers vairākkārt tikās ar Zolitūdes traģēdijas cietušo pārstāvjiem. Par spīti tam, ka lietas izmeklēšana ievilkās un pirmie aizdomās turamie nosaukti tikai šogad, ģenerālprokurors publiski aicināja saglabāt mieru un izvairīties no ”linča tiesas” spriešanas.

“Masu medijos nesen bija pieminēta vēl cita valsts, kur būtu jau stadionos skatītāju klātbūtnē visi nošauti. Vai tad mēs ejam uz šādu valsti? Vai tas būtu Eiropas Savienībā cienīgi izmeklēt kriminālprocesu? Jā, vainīgie ir jāatrod, tam jābūt ātri, efektīvi, viņiem jāsaņem likumā paredzētais sods. Šis process nav atriebības process, tas ir patiesības noskaidrošanas process un vainīgo sodīšanas process,” tā Kalnmeiers.

Iekšējos konfliktus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā Kalnmeieram nācies risināt jau divas reizes. Viņš vadīja komisiju, kas par nepiemērotu KNAB vadītāja amatam atzina iepriekšējo biroja priekšnieku Normundu Vilnīti. Uzreiz pēc tam Saeima Vilnīti no amata atbrīvoja. Iekšējo konfliktu dēļ KNAB nav spējis normāli funkcionēt arī jaunā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka vadībā. Sabiedrībā par atklātību Delna vērtē kritiski to, ka Kalnmeiers sadarbībā ar Ministru prezidenti šai problēmai tā arī nav radis konkrētu risinājumu.

“Viņam ir ļoti liela loma, jo viņš konsultē Straujumu. Skaidrs, ka Straujumai nav un nevar būt, ņemot vērā viņas lielo darba apjomu un to, ka viņa nav juriste, šīs zināšanas KNAB jautājumā, līdz ar to viņa paļaujas un ģenerālprokuroru. Mūsu novērojums un tas redzējums, kas notiek pēc šīm konsultācijām, katru reizi ir citādāks. Tiek pieņemti lēmumi strauji reaģēt un izvērtēt Streļčenoka darbību, tad pēc tam mēs redzam, ka darbi ir pavisam citi. Un ir tāda svaidīšanās, un tie darbi ir tādi mums nezināmi, kāpēc tieši,” uzskata Janokvs.

Ēriks Kalnmeiers šonedēļ paziņoja, ka ir gatavs vadīt prokuratūru arī nākamos piecus gadus. Oficiāla kandidatūra šim amatam būs jāizvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, kuram sava izvēle jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. To, kāda varētu būt viņa izvēle, Bičkovičs vēl neatklāj, taču neslēpj, ka pašreizējo prokuratūras darbu vērtē pozitīvi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivars Bičkovičs:
Kopumā prokuratūras darbs attīstās, viņš iet tik tālu, cik mūsu ekonomika atļauj, bet, bet kopumā es domāju, ka, teiksim tādu, apstāšanās apstāšanā vai darba efektivitātes celšanā, tāda nav notikusi, ja mēs runājam par šiem pieciem gadiem, kad prokuratūru ir vadījis Ēriks Kalnmeiers.

Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs atkal nominēs Kalnmeieru, tad tālākais būs Saeimas deputātu ziņā. Jau tagad trīs lielākās Saeimas frakcijas – Saskaņa, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība sola atbalstīt Kalnmeieru, pozitīvi viņa darbu vērtē arī Nacionālā apvienība. Tikai divas mazās frakcijas – Reģionu apvienība un No Sirds Latvijai – ieņem nogaidošu pozīciju.

“Tā līdzšinējā viņa darba prakse un darba stils ir liecinājis par viņa absolūtu neitralitāti procesos, par absolūtu profesionalitāti,” tā Augusts Brigmanis. “Es domāju, ka pārsteigumu tur nebūs, un viss būs kā apmēram, kā tas apmēram veidojas. Jo es saprotu, ka lielākā daļa Saeimas frakciju atbalsta.”

 

Solvita Āboltiņa: “Frakcijas sēdē mēs uzrunājām deputātus, un frakcija katrā ziņā atbalstīs Kalnmeiera kungu kā kandidātu.”

Jānis Urbanovičs: “Ja kādam ir kaut kas pret prokuratūru, tad vajadzētu rīkoties kā tas ir, uzsākot laulību dzīvi, kad saka: “Lai runā tagad vai klusē visu atlikušo mūžu.” Tieši tādiem vārdiem es jautāju frakcijā. Un nevienam nebija nekas negatīvs bilstams par Kalnmeiera kungu, par viņa prokurora stāju, un līdz ar to man vienkārša atbilde ir – ja nav nevienam pretenziju, tā ir vislabākā uzslava.”

Tātad Kalnmeieram, visticamāk, ar uzviju pietiks balsu, lai savu amatu nosargātu. Šoreiz varētu izpalikt arī negaidīti pārsteigumi, jo Saeima pirmo reizi ģenerālprokuroru apstiprinās atklātā balsojumā. Tātad deputāti vairs nevarēs teikt vienu, bet rīkoties solītajam pretēji. Kandidāts uz ģenerālprokurora amatu Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir jāiesniedz Saeimā maijā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas