Pētījums: bērniem, kuri atgriezušies no Anglijas, var būt problēmas ar latviskuma apzināšanos

0 komentāri

Līdz ar emigrējušo latviešu ģimeņu atgriešanos Latvijā skolotājiem nākotnē jārēķinās ar nopietnām pedagoģiskām problēmām, kas skars reemigrējušos skolas vecuma bērnus. Paredzamas problēmas ne tikai ar latviešu valodas lietojumu mācību procesā, bet arī ar bērnu nacionālās identitātes apzināšanos. Šādu viedokli paudusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības (RPIVA) lektore, Mg. sc. soc. Dace Bērziņa RPIVA organizētajā 9. starptautiskajā konferencē Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā.

Šādi secinājumi balstīti uz Bērziņas pētījuma Latviešu valodas lietošana uz Lielbritāniju emigrējošo ģimeņu bērniem un iespējamās pedagoģiskās problēmas pēc reemigrācijas datiem. Pētījumā veiktas vairākas intervijas ar pašlaik Lielbritānijā dzīvojošajām ģimenēm, kuras izteikušas vēlmi nākotnē atgriezties Latvijā. Pētījuma mērķis bija konkretizēt tās problēmas, ar kādām saskarsies pedagogi brīdī, kad pašlaik emigrējušie bērni atgriezīsies Latvijā un sāks mācības latviešu skolās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pētījuma galvenais izpētes objekts bija emigrējušo latviešu dzimtās valodas lietošanas paradumi ikdienā – ģimenē, skolā, sociālajos kontaktos ārpus mājas. Pētījumā pierādīts, ka emigrējušie bērni veiksmīgi uzlabo savu mītnes zemes valodu, kas šajā gadījumā ir angļu valoda, taču tas negatīvi ietekmē viņu izcelsmes valsts valodas zināšanas. Pat, ja ģimenē tiek ļoti intensīvi lietota izcelsmes valsts valoda, tad plašākos sociālos kontaktos bērni tomēr vairāk lieto mītnes zemes valodu, jo tā ir vairāk nepieciešama. Šāda valodu lietošana var novest pie būtiskām problēmām brīdī, kad bērni atgriezīsies Latvijā. Problēmas svarīgi identificēt, lai tās laicīgi spētu novērst.

Kā uzsver Bērziņa, viena no būtiskākajām problēmām tuvākajā nākotnē būs tā, ka bērns, kurš vairākus gadus dzīvojis ārpus Latvijas, ne vienmēr sevi identificēs kā pie Latvijas kultūras un mentalitātes piederīgo, jo nacionālā piederība ir cieši saistīta ar valodu un tās lietojumu. Mēs skolā cenšamies šeit dzīvojošajiem bērniem ieaudzināt nacionālo lepnumu, ko viņi arī pieņem, bet reemigrējušie bērni var nesaprast, kāpēc viņiem jālepojas ar latviešu kultūras un vēstures simboliem. Jāņem vērā, ka šiem bērniem būs plašāks multikulturālais skatījums.

Tāpat bērns var nesaprast elementārus kultūras, literatūras un mākslas simbolus, par ko Latvijā dzīvojošie bērni jau būs dzirdējuši, taču reemigrējušajiem bērniem ar šiem simboliem nebūs nekādu asociāciju.

Attiecībā uz latviešu valodas lietojumu skolā pedagogiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem, jo reemigrējušajiem bērniem var būt nepareizs valodas lietojums. Būs jāpievērš vērība klasesbiedru rīcībai, jo gadījumā, ja klasesbiedri sāks smieties par bērna valodas lietojumu, ir iespējamība, ka šis bērns atteiksies no saziņas latviešu valodā.

Reemigrējušajiem bērniem izteikti būs novērojams šaurāks vārdu krājums latviešu valodā. Jāatceras gan, ka tas nav saistīts ar vispārējo bērna informētību, zināšanu un prasmju līmeni. Izteikti mazs būs specifisko jēdzienu krājums latviešu valodā, kas attiecas uz mācību procesu. Piemēram, bērns var nezināt, ko nozīmē jēdzieni “salikts sakārtots teikums”, “divdabja teiciens”, ko matemātikā nozīmē saskaitāmais. Pat ar salīdzinoši brīvu latviešu valodas lietojumu šie jēdzieni bērnam var būt sveši. Mācību jēdzieni šiem bērniem būs jāmāca no jauna.

Tāpat bērniem var būt problēmas ar vārdu izrunu un pareizrakstību. Jāpievērš uzmanība, lai bērni nerakstītu ar svešvalodu burtiem, lai pareizi izrunātu latviešu valodas vārdus, lietotu garumzīmes, divskaņus, gramatikas likumus.

Līdz ar šīm problēmām skolotājiem jārēķinās arī ar to, ka reemigrējušajiem bērniem būs nepieciešams ilgāks laiks mācību vielas apguvei. Jāatceras, ka sākotnēji bērni bieži vien vēl domās angliski un iekšēji visu tulkos uz latviešu valodu, līdz ar to tas prasīs vairāk laika, lai saprastu pasniegto vielu, lai veidotu pareizas teikuma konstrukcijas.

Pētījumā identificētās problēmu izprašana ir pirmais solis, lai pedagogi spētu sagatavoties reemigrējušo bērnu izglītošanai latviešu skolās. Svarīgi par šīm problēmām aizdomāties ne tikai pedagogiem, bet arī emigrējušajiem vecākiem, lai nākotnē atvieglotu bērnu izglītības procesu Latvijā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas