Pētījums: 30% tautiešu Latvijai ir zaudēti uz visiem laikiem; dzimtenē gaida tikai jaunos un izglītotos

31 komentārs

Līdz šim plašākais pētījums par no Latvijas aizbraukušo cilvēku noskaņojumu un viņu vēlmi atgriezties dzimtenē, tuvojas noslēgumam. Bet jau tagad ir uzzināti pirmie secinājumi gan par patiesajiem aizbraukšanas iemesliem, gan par apstākļiem, kas liktu vēlreiz kravāt čemodānus. LNT Top10 tikās ar pētnieku komandu, lai saprastu, kādas emocionālās notis valda svešumā dzīvojošo tautiešu vidū, un arī ar tiem, kam tagad būs jādomā, ko darīt tālāk?

14 tūkstoši latviešu un Latvijai piederīgo 118 pasaules valstīs atbildējuši uz vairāk nekā 200 jautājumiem, lai pirmo reizi Latvijas vēsturē radītu tik masīvas zināšanas par emigrācijā dzīvojošo tautiešu gandrīz visiem ikdienas aspektiem.

Aptaujas anketu aizpildīja arī Anglijas pilsētas Bradfordā dzīvojošā Laura Makdermota, kura izveidojusi ģimeni ar angli, viņu dēls nerunā latviski un arī nav plāns atgriezties Latvijā.

”Ir atvērti uzņēmumi, izglītojas, ir cits dzīvesveids. Tieši tāpēc es gribēju piedalīties aptaujā, lai parādītu, ka ir arī savādāk, ka cilvēki dzīvo arī savādāk, ka nav – ārprāts, ārprāts, atbrauc šeit ar divām augstākajām izglītībām un strādā fabrikā jau piekto gadu,” stāsta Laura Makdermota, latviete etniski jauktā ģimenē Bradfordā, Anglijā.

Savukārt Anglijas pilsētas Līdsas apkārtnē dzīvojošā Ilze Baiža piedalījusies aptaujā, lai politikas veidotājiem parādītu problēmu – Latvijā vēl nav piemērotas vides, lai tajā atgrieztos latvieši ar saviem ārzemju dzīvesbiedriem.

”Viņš ir telekomunikāciju speciālists, un viņš, protams, no sākuma meklēja darbu šajā specialitātē, bet pēc tam viņš meklēja visur, kaut vai krāmēt kastes. Diemžēl mēs nesaņēmām neko,” savā pieredzē dalās Ilze Baiža-Beldham, latviete etniski jauktā ģimenē Līdsā, Anglijā.
No katra emigranta izdibinot 200 atbildes, kopumā šī solās būt viena no tām ļoti retajām reizēm, kad pētījums nebūs nogrūsts putekļainā plauktā.

Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, pētījuma līdzautore, Inese Šūpule: ”Pavasarī mums tiek plānota diskusija ar politikas veidotājiem. Mērķtiecīga diskusija, nevis vienkārši par pētījuma rezultātiem, bet jau par konkrēti reemigrācijas plānu un diasporas politikas plānu, diskutējot par viņu plānā paredzētajām aktivitātēm, konfrontējot tās ar aptauju datiem un runājot, kādi soļi ir nākamie, kas ir nepieciešami.”

Tā kā pētnieki ir neatkarīgi no Latvijas – emigrācijas aptauja finansēta no Eiropas Savienības Sociālā fonda – viņi nebaidās kritizēt mūsu politiķus. Pirmais nopietnais pārmetums ir politiķu īstenotā klajā tautiešu diskriminācija. Pētnieki skaidro – esot radies iespaids, ka politiķi iedala emigrantus vēlamajos, kuriem būtu jāatgriežas, un valstij mazāk derīgajos.

Pētījuma Latvijas emigrantu kopienas zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa:
Ir parādījusies tendence īpaši uzsvērt, ka mēs īpaši gaidām atpakaļ izglītotos, jaunos, tādus, kuriem būs bērni vai jau ir bērni, tad, kā tas liek justies pārējiem. Tad cilvēki, kas neietilpst, kas nav jauni, kas nav varbūt tie izglītotākie, kas strādā mazāk kvalificētus darbus, protams, var sanākt tā, ka viņi jūtas atstumti, kas šajā valstī netiek gaidīti un kas šeit nav vajadzīgi. Faktiski, šī komunikācija šķeļ sabiedrību.

Un tieši tas arī ir nolasāms emigrantu aptaujā. Šokējoši liels skaits – 80% aizbraucēju nejūtoties atpakaļ gaidīti. Tāpat atbildes caurstrāvo atņemto māju sajūta un dziļš aizvainojums pret sliktajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, kuru dēļ bijuši spiesti pamest Latviju. Sevišķi tas ir latviešos Īrijā un Anglijā.

Lai arī pēdējo divu gadu laikā politiskā līmenī ir sākta sadarbība ar diasporu, vidējais aritmētiskais latvietis un Latvijai piederīgais ārzemēs to nav izjutis. Un to, ka tikai izglītotie aizbraucēji ir politiķu prioritāte, uzskatāms piemērs ir reemigrācijas plānā ietvertais finansējums piedāvāt darbu valsts iestādēs speciāli tiem jauniešiem, kuri ārzemēs ieguvuši bakalaura vai maģistra grādu.

Valsts kancelejas konsultante Zane Ozola:
Tas, ko mēs viņiem piedāvājam, ir atlīdzība 1000 eiro mēnesī uz rokas, un tā ir kā stažieru stipendija līdz decembra mēnesim.

Tiesa gan, ir stabili zināms, ka šī programma jau martā Latvijā atgriezīs desmit augsti izglītotos emigrantu jauniešus, un vēl desmit citus arī nākamgad. Un valsts iestāžu piedāvātā alga – tūkstošs eiro ir kā atrasta pareizā formula aizbraukušo jauniešu atgriešanai. Līdz šim saņemti 90 pieteikumu.

”Man pat uz mobilo zvana, divas trīs reizes dienā man ir zvans ar kādas valsts koda numuru, no Krievijas, no Francijas, pat no ASV man ir zvanījuši. Ja skatās, tad tie pieteikumi pārsvarā ir no kādām 15 valstīm. Visvairāk ir no Lielbritānijas, no Dānijas un Nīderlandes, tāpat ir no ASV,” stāsta Valsts kancelejas konsultante Zane Ozola.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs sauc aptaujāto emigrantu noskaņojumu par emocionālu un nesaskata Latvijas piedāvājumu tikai vidusšķirai, bet vienlaikus atzīst – Latvija var sagādāt vilšanos vienkāršo darbu darītājiem.
”Ja cilvēkiem ārzemēs ir darbs, cik atbildīgi būtu par katru cenu aicināt un dabūt viņu atpakaļ, un šeit izrādās nav tās darba iespējas. Tas arī nebūtu labākais variants, un tur varbūt ir tās grūtības ar tiem cilvēkiem, kuri ir, kā jūs sakiet, zem vidusšķiras,” uzskata Ilmārs Latkovskis, Nacionālā apvienība deputāts.

Arī Ekonomikas ministrija liek noprast – Latvijai nav ko piedāvāt mazizglītotiem vienkāršo darbu veicējiem.

EM tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs:
Mēs šeit nevaram runāt, ka šobrīd mēs varētu uzņemt 100 tūkstošus uz mazkvalificētām darba vietām, tā tas, protams, nav. Tā kopējā tendence ir, piedāvāt tiem cilvēkiem, kuri kaut ko prot, kuri prot kvalificēti strādāt, un tas tā būs vienmēr.

Migrācijas pētījuma autore norāda – ir pilnīgi nepieņemami, ja politikas veidotāji bezspēcīgi atzīst, ka uz ārzemēm emigrējušajiem vienkāršo darbu darītājiem Latvijai nav ko piedāvāt, un tamdēļ pēc atgriešanās viņi sevi pakļautu riskam ne tikai būtiski samazināt dzīves kvalitāti, bet iekļūt nabadzīgo statistikā.

”Vai mēs esam pietiekoši skaidri parādījuši, ka neatkarīgi no tā, ko šis cilvēks dara, varbūt viņš šobrīd nav resurss, varbūt viņam šobrīd ir smagi un grūti, bet neatkarīgi no visa tā, ja viņš ir mūsu tautas daļa, tad par viņu rūpējas, un tad viņš ir šai valstij vajadzīgs,” stāsta pētījuma Latvijas emigrantu kopienas zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

”Es nevaru noliegt, ka ir tāda latviešu daļa, kuriem nekas nav vajadzīgs, kuri ir norobežojušies, aizgājuši savās domās no Latvijas, bet ir tādi, kuriem sāp, sāp, kad uz viņiem neskatās, kuriem sāp, ka pagaidām viņi nevar atgriezties Latvijā, jo Latvijā nav šīs stabilitātes, jo Latvijā viņi nevar atrast darbu un atgriezties,” piebilst Inese Šūpule pētījuma līdzautore.

Šobrīd izanalizēta ir tikai ārkārtīgi niecīga daļa datu, bet tie jau nav glaimojoši. 30% tautiešu Latvijai ir zaudēti uz visiem laikiem, jo viņi sola nekad neatgriezties. Uz vecumdienām atpakaļ reemigrēs 14%, un arī tā vēl ir tikai varbūtība.

LU ekonomikas un vadības fakultāte, migrācijas pētnieks Mihails Hazans: ”No šī pētījuma mēs redzam, ka tur viņi jūtas ļoti apmierināti, tur viņi jūtas ļoti stabili, un tas ir tas kritērijs, ar kuru mums ir jākonkurē. Es domāju, ka politiķiem visās politikas jomās tas vienkārši jāņem vērā.”

Tuvāko piecu gadu laikā uz Latviju plāno pārcelties vien 12% no visiem 300 tūkstošiem aizbraucēju, bet tuvākajā pusgadā vien tikai 4%. Ir liela daļa nogaidošo emigrantu. 40% apsvērtu atgriešanos, ja Latvijā būtiski uzlabotos sociālekonomiskie apstākļi. ”No politikas veidošanas viedokļa tas ir ļoti svarīgs atklājums, jo mēs vienmēr esam spekulējuši, ka sociālekonomiski uzlabojoties situācijai, kaut kas varētu atgriezties. Šeit mēs ieraugām, ka tādā apziņas līmenī ir pietiekami liela daļa, kas šādi domā. Ja te kaut kas uzlabosies, tad te atgriezīsies pietiekami liela daļa cilvēku,” norāda migrācijas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Augsti izglītotajiem emigrantiem ir labas izredzes Latvijā atrast pieklājīgi apmaksātu darbu. Aptauja rāda – viņi vēlētos pusotru tūkstoti eiro mēnesī. Kas būtu instruments mazkvalificēto cilvēku atgriešanai mājās, jau iepriekš vēl bez visa pētījuma rādīja LNT Ziņu līdzšinējās reportāžas no Anglijas un Īrijas.

Ekonomikas ministrijai, kas izstrādājusi bēdīgi slaveno reemigrācijas plānu, aptaujas rezultāti nekādu stimulu nedos un nerosinās diskusijas par minimālās algas straujāku kāpumu, lai arī vienkāršo darbu veicēji atgrieztos. Tas nozīmē, ka tiem svārstīgajiem 40% tautiešu emigrācijā politikas veidotāji ļaus vēl dziļāk iesakņojoties ārzemēs. Potenciāli – mēs viņus zaudējam. Ekonomikas ministrija nemaz arī neplānojot pat teorētiski rēķināt, cik varētu būt maksimāli lielākā minimālā alga, ko uzņēmēji tomēr spētu maksāt, nevis vien šā brīža 360 eiro.

”Viņa nevar pieaugt vienā brīdī dubultojoties, viņa var tikai pakāpeniski pieaugt. Tas notiek jebkurā valstī, un ekonomika arī tikai pakāpeniski pieaug. Tā ka mēs nevaram cerēt, ka nākamgad minimālā alga būs tur 500 eiro. Nu tā nebūs,” norāda Oļegs Barānovs.
Migrācijas pētnieki ir pārliecināti – vēsturiski lielāko pētījumu par latviešiem un Latvijai piederīgajiem politiķi būs spiesti izmantot rafinētākai rīcībpolitikai.

”Es domāju, ka ar vien vairāk izmantos, jo sajutīs šos spiedienu, ko nozīmē depopulācija Latvijā. Šis spiediens jau parādās. Ja jūs runāsiet ar Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi, pie viņiem jau nāk darba devēji ar jautājumu, kā atvieglot imigrantu piesaisti, un tātad šī politiskā izvēle politiķiem ir – vai piesaistīt Latvijai imigrantus vai veicināt atgriezties tos, kas ir aizbraukuši, mūsu valsts piederīgie. Tā ir fundamentāla izvēle, kas būs jāizdara,” skaidro Inese Šūpule.

Šajā gadījumā, imigrācijas politikas mīkstināšana lētāka darbaspēka piesaistei no trūcīgākām ārpus Eiropas Savienības valstīm būtu spļāviens sejā simtiem tūkstošu ekonomikas trimdā izdzītajiem pašu tautiešu. Pagaidām politiķi par to skaļi nerunā. Kopumā ārzemēs dzīvojošie Latvijas politiķu darbu desmit ballu sistēmā novērtējuši šokējoši zemu – vidēji ar 1,5, bet 59% devuši vispār nulli. Neuzticība Latvijas valdība ir milzīga, – to apstiprina arī LNT uzrunātie emigranti Anglijā.

Ilze Baiža-Beldham, latviete etniski jauktā ģimenē Līdsā, Anglijā:
Politiķiem ir, savā ziņā, vienalga, kas ar latviešiem šeit Lielbritānijā notiek, un atceras par mums, jā, tur ir liels skaits vēlētāju, kas ir izbraukuši, un atceras tiešām pirms vēlēšanām.

To atzīst arī par migrācijas politiku Saeimā atbildīgais. ”Parlamentāriešiem ir vairāk jābrauc pie diasporas tautiešiem, un ir jāmaina tā sistēma, kad šobrīd parlamentārieši brauc tikai pie ārzemju parlamentāriešiem, un tad pāris reizes mēģināju teikt, ka mums vajadzētu braukt arī pie tautiešiem vairāk, un es saņēmu piezīmi, ka, nē, brauc vispirms pie parlamentāriešiem un tad ja sanāk, ja ir iespēja, tad tiecies ar tautiešiem, jo citādi tā būs izšķērdība braukt pie tautiešiem vien. Man gribētos teikt – nē, mēs skatīsimies otrādi,” norāda Nacionālā apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis.

Latvijas vēsturē lielākā emigrācijas pētījuma visi rezultāti dati būs zināmi tuvākā pusgada laikā, bet jau šobrīd sociologi norāda – pat tie, kuri līdz šim jau atgriezušies Latvijā, bieži vien Latvijas darba devēju sliktās attieksmes, zemās sociālās drošības un nedraudzīgās nodokļu politikas dēļ un atkal krāmē koferus prombraukšanai. Un tad jau šie cilvēki ir grupā, kuri vairs neriskēs vēlreiz reemigrēt atpakaļ uz Latviju.

31 komentārs

TOP komentāri

  • JANIS L
    +1

    JANIS L

    Tu guddri spried .... MAn un manai sievai piedzima berns ... kuram diemzel ir epilepsija un autizms ... pe ta visa latvija nau zales jo japerk no vacijas tas nozime ir pa maksu ... darzinu preks vina latvija nau .. lidz ar to mana dama ir majas ar vinu .. es stradaju 6 dienas nedeja pa 12 lidz 14 stundam diena ... lai pabarotu gimeni .. un ko no ta visa man var latvija iedot neko .. taka pievaldi meli ...

    05.02.2015 13:03

  • grammar
    0

    grammar

    Laimdota, Jums jāmeklē privātskolotājs, kas iemācīs, kā pareizi jāraksta vārdi 'grieZt', 'grieZties', 'atgrieZties', kā arī paskaidros, ka sarakstē nevajadzētu izmantot 'virtuves vienkāršrunu'.

    23.06.2015 16:52

  • usne
    0

    usne

    Es arī nopietni domāju par emigrēšanu. Kaut arī man ir UK maģista diploms vadības nozarē un laba (t.sk. starptautiska) darba pieredze. Un pēc dažiem gadiem būs apaļa 50, jubileja. Tiklīdz pasaku, ka gribu 1200 EUR uz rokas, redzu kā pārgriežas intervētāju ģīmji. Bet strādāt Latvijā par 400 EUR neesmu gatava - tad labāk prom. Jo esmu jau dzīvojusi un strādājusi ārzemēs un zinu, ko tas nozīmē.

    06.02.2015 14:54

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas