Pastāv iespēja, ka sabiedriskajiem medijiem būs jāaiziet no reklāmas tirgus

0 komentāri

Kultūras ministrija pašreiz strādā pie plāna, kā uzlabot sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldību. Iestāde pārmaiņu nepieciešamību pamato, ka pašreizējais mediju regulācijas modelis rada interešu konfliktu, proti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vienlaikus ir mediju uzraugs un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Rezultātā plānots izveidot atsevišķu sabiedrisko mediju regulatoru un šīs raidorganizācijas vairs nepiedalītos reklāmas tirgū.

Pašlaik visus elektroniskos medijus uzrauga viena iestāde – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Kultūras ministrija vēlas to mainīt un strādā pie sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības reformas. Tas nozīmē, ka nākotnē ir paredzēts izveidot vēl vienu mediju regulatoru, kas atbildētu tikai par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Raidorganizāciju tiesiskumu uzraugošā NEPLP vienlaikus uzrauga visu nozari, bet ir arī sabiedrisko raidorganizāciju pārraugs. Tas noved pie spriedzes, ko mēs šādā veidā atrisinātu. Cits solis, kas diskusijā izskanēja, ir nepieciešamība iziet no reklāmas tirgus, kas uzlabotu mediju vidi gan sabiedriskajās, gan komercraidorganizācijās.

Kultūras ministrijai ir ambiciozs mērķis izveidot tādu mediju uzraugu, kas varētu kalpot par paraugs citām valstīm. Pašlaik izstrādāti vairāki uzmetumi, kā šis pārvaldības modelis varētu izskatīties. Lai apkopotu labākos piemērus, šim tematam veltītā konferencē savā pieredzē dalījās vairāku valstu pārstāvji. Piemēram, kaimiņos sabiedriskajos medijos reklāmu nav.

Igaunijā sabiedriskie mediji no reklāmām ieņēmumus negūst. Viss finansējums nāk no valsts budžeta. Par tā piešķiršanu ik gadu balso parlaments. Teorētiski tā var būt problēma, jo parlaments varētu šādi sabiedriskos medijus ietekmēt, bet tas nenotiek, jo šo raidorganizāciju budžets nekad nav ticis samazināts.

Sabiedrisko mediju finansējumu veido ieņēmumi no diviem nodokļiem – ienākuma un akcīzes nodokļa. Citu pieeju izvēlējusies Zviedrija, kur sabiedrisko mediju budžets mērāms miljardos. Daļu veido valsts piešķirtā nauda, bet otra daļa – iedzīvotāju līdzfinansējums. Visām mājsaimniecībām ar TV uztvērēju ir jāmaksā par licenci – 240 eiro gadā. Tā ir viena maksa par mājsaimniecību.

Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu, Latvijas Kultūras ministrija grasās sabiedriskajiem medijiem palielināt finansējumu kā kompensāciju par zaudējumiem, aizejot no reklāmas tirgus. Jaunā kārtība jāievieš līdz 2017. gadam, tāpēc konkrētus priekšlikumus prezentēs jau maijā.

Video

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas