Pasargā sevi no brīvdienu sala – mediķu ieteikumi

0 komentāri

Statistika liecina, ka, iestājoties aukstam laikam un salam, katru dienu slimnīcās ar apsaldējumiem tiek ievesti vidēji 10 cilvēki, bet sinoptiķi jau nedēļas nogalē prognozē ievērojamu temperatūras pazemināšanos. Skaties.lv vērsās pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, lai noskaidrotu, kā sevi pasargāt no apsaldēšanās.

Kāda vecāka sieviete, mājās pakrītot, lauzusi kāju, un, nespējot sev palīdzēt, vēsajā dzīvoklī strauji zaudē ķermeņa temperatūru. Vai astoņgadīgs zēns Latgalē, kas izdomā pārbaudīt ledus biezumu uz ezera, iekrīt ledusaukstajā ūdenī un gūst apsaldējumus. Iestājoties aukstam laikam un salam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ar šādiem stāstiem saskaras katru gadu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kā liecina NMPD statistika, sala iestāšanās diemžēl nozīmē arī to, ka būtiski pieaugs to cilvēku skaits, kuri būs guvuši nozīmīgus ķermeņa apsaldējumus vai ķermeņa atdzišanu. Kā norāda NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša, iestājoties salam, mediķi neatliekamo palīdzību sniedz vidēji 300 pacientiem mēnesī. Proti, vidēji 10 cilvēki dienā tiek nogādāti slimnīcā ar nopietniem apsaldējumiem vai ķermeņa atdzišanu. Un tie ir tikai nopietnus apsaldējumus guvušie! Tie, kas guvuši vieglākus apsaldējumus, parasti vēršas pie ģimenes ārstiem, attiecīgi no sala cietušo skaits ir vēl lielāks. Tāpēc var teikt, ka cilvēki pietiekami nenovērtē sala draudus.

Riska grupā – neuzmanīgi uzdzīvotāji, veci un vientuļi cilvēki un pārdrošnieki
Kā norāda I. Bukša, NPMD pieredze liecina, ka ir vairākas riska grupas. Kā pirmo viņa min iereibušus cilvēkus. ”Parasti pēc ballītēm, kad tiek iedzerts par daudz, cilvēki reibumā vēlas pagulēt pieturā, apsēsties uz soliņa. Tas ir ārkārtīgi bīstami.” Kā otru riska grupu viņa min vecus un vientuļus cilvēkus. ”Parasti šie cilvēki gūst sadzīvisku traumu un nespēj parūpēties par sevi. Mājoklis, ja tajā nav centrālapkures, atdziest un cilvēks zaudē ķermeņa temperatūru,” stāsta I. Bukša. Trešā riska grupa ir pārdrošnieki – tie, kas izdomā, piemēram, pārbaudīt ledus biezumu.

Cepure, šalle, cimdi un daudzkārtains apģērbs sargā no sala

It kā tas ir zināms, bet tomēr cilvēki mēdz aizmirst par it kā pašsaprotamām lietām sala gadījumā. Lai pasargātu sevi no sala:

  • vajadzētu valkāt siltus, mitruma necaurlaidīgus apavus (tādus, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas);
    galvā likt cepuri un ap kaklu šalli;
  • valkāt dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi’;
  • izvēlieties mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes;
  • valkāt vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši piegulošas ķermenim. Tas ļaus asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti;
  • nevajag vilkt kustības ierobežojošu apģērbu.

Bet zelta likums ir atcerēties, ka drebuļi ir pirmā pazīme, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu – neignorējiet to, dodieties iekštelpās sasildīties!

Kā izvairīties no apsaldējumiem

Kā norāda NMDP, ķermeņa apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus, bet apsaldējumus veicina mitrums, cieši apavi, ilgstoša stāvēšana uz vietas un vējš.

Parasti apsaldējumu var atpazīt, jo apsaldētā ķermeņa daļa kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās. Ja apsaldējuma vieta tiek sasildīta, tajā jūtamas stipras sāpes, pietūkums un var veidoties pūšļi.

Ko darīt, ja gūts apsaldējums

NMDP un ārsti apsaldējuma gadījumā iesaka rīkoties šādi:

  • vērsieties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tuvākajā ārstniecības iestādē;
  • līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, nogādājiet viņu siltumā un novelciet mitrās un/vai cieši piegulošās drēbes un apavus;
  • dodiet cietušajam dzert siltu dzērienu, kas nesatur alkoholu;
  • apsaldētās ķermeņa daļas ietiniet tīrā sausā apsējā, apsaldētos pirkstus nesasaitējiet kopā;
  • paceliet apsaldēto ekstremitāti uz augšu, to nedrīkst masēt;
  • nesildiet apsaldētās ķermeņa daļas, tās berzējot, berzēt nedrīkst arī ar sniegu;
  • bezsamaņas gadījumā izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Laika ziņas

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? 1

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā