Par Ķemeru sanatoriju interesējas seši pircēji

2 komentāri

Viens no Latvijas kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem – Ķemeru sanatorija –, kas jau 16 gadus nav atradis kārtīgu saimnieku, turpina iet postā. Bez redzama rezultāta beigušās izsoles un neskaitāmi kārotāji no tās galu galā attiekušies. LNT TOP 10 pētīja, vai vieta, kur atpūtniekiem jau sen vajadzēja dziedināties veselīgo dūņu vannās, pati nav slima uz nāvi?

Kāpēc kūrorts, kas varēja un joprojām var būt viens no ekskluzīvākajiem SPA centriem, cerētā miera vietā nesis tikai nemieru investoriem, pircējiem, pārdevējiem un administratoriem?

No purvainas vietas Ķemeri 19. gadsimta sākumā tikai dažu gadu laikā pārtapa iecienītā kūrortā. Jau pirms tam desmitiem gadu daudzi cilvēki uz savas ādas pārliecinājās par mežsarga vārdā nosaukto Ķemeru sēravotu ūdens dziednieciskajām spējām. Pirmo grūdienu kūrorta izveidē deva Krievijas imperatora Nikolaja pirmā atbalsts, gan piešķirot naudu, gan atvēlot zemi. Ja nebūtu Ķemeru kūrorta, droši vien nebūtu arī Ķemeru sanatorijas. Ieguldot 2,5 miljonus latu, to pēc trīs gadu būvniecības Latvijas pirmās neatkarības laikā valsts prezidents Kārlis Ulmanis svinīgi atklāja 1936. gadā. Pateicoties šai viesnīcai, Ķemeru kūrorts sāk darboties arī ziemā.

Ķemeru kūrortu izpostīja Pirmais pasaules karš, te notika arī latviešu strēlnieku cīņas ar bermontiešiem. Pēc kara atjaunots, tas vairākus gadus tika attīstīts. Otrā pasaules kara laikā kūrorts nestrādāja. Pēc tam padomju laikos Ķemeri atkal uzņēma tūkstošiem viesu, no kuriem daļa apmetās arī Baltā gulbja istabās. Latvijas otras neatkarības pirmajos gados kūrortu slēdza. Tomēr traģiski, ka centieni 16 gadu laikā atjaunot pirms tam divus karus pārdzīvojušo kūrortu, cietuši pilnīgu fiasko. Ķemeri ir degradēti, uz ielām gandrīz neredz cilvēkus. Par depresīvo vidi tur dzīvot vēl palikušajiem cilvēkiem sāp sirds, jo tie spilgti atceras, kā te bija pirms nedaudz vairāk kā 20 gadiem.

Ina, Dzīvo Ķemeros 36 gadus:
Nebija pat vietiņas, nebija brīvu soliņu, viss bija pilns, bija skaisti, viss bija sakopts, un kā tagad nolaists ir, un visur sabrucis un vienkārši pat nav vārdu, ko teikt. Vienkārši raudiens nāk. Liekas, kur mēs esam nolaidušies. Cik skaistas un daiļas dobītes bija, cik viss bija apgaismots, tagad jāiet uz veikalu ar lukturīti.

1998. gadā svaigi izveidotā Privatizācijas aģentūra pārdeva Ķemeru sanatoriju Saūda Arābijas pilsonim Omāram Saleham Alhmadi piederošajai Ominasis Italia ar nosacījumiem piecu gadu laikā investēt 10 miljonus latu un desmit gados radīt 120 darba vietas. Tomēr jau pēc dažiem gadiem radās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Saeimā deputāti veidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas secināja, ka investori nepilda saistības un līgums jālauž.

Nākamā gada maijā parlamentārās izmeklēšanas komisija tomēr samierinās, ka Ominasis projekts ir vienīgais variants Ķemeru sanatorijas saglabāšanā.

Savukārt vēl pēc gada – 2002. gadā atbildīgās iestādes atkal secina, ka Ķemeru sanatorijas atjaunošana rit gausi un jau atkal tiek draudēts ar līguma laušanu. 2003. gadā viesnīcai bija jābūt atjaunotai. Tomēr tā vietā uzlabojumus gandrīz nemana, bēdīgi slavenais līgums grozīts un investīciju veikšanas termiņš – pagarināts. Tā paša gada oktobrī svinēti spāru svētkus un liekas, pavisam tuvu ir brīdis, kad sanatorija kļūs par vienu no ekskluzīvākajiem SPA tipa kūrortiem Eiropā.

Tomēr pretēji solījumiem, nekas nenotiek. 2005. gadā parādās ziņas, ka Ķemeru sanatorijas īpašniekam ir maksātspējas problēmas. Tomēr, lai mierinātu tautu, īpašnieks sola viesnīcu atvērt jau tā paša gada jūlijā. Protams, tas nenotiek, un 2006. gadā Jūrmalas vadība notiekošo Ķemeros sauc īstajos vārdos – acu aizmālēšana, jo lai arī no ārpus viss ir skaisti, iekštelpās daudz kas stāv uz vietas.

Privatizācijas aģentūra turpina uzstāt, ka līgumu lauzt ar Ominasis neesot juridiska pamata. Arī investors apgalvo, ka ieguldīts daudz naudas. Tomēr tikai 2009. gadā Ķemeru sanatorijā atsākušies būvdarbi un jaunais solījums – Ķemeri tiks pabeigti līdz gada beigām. Cerībām pamatu dod viesnīcas nākamais operators Kempinski, kas savā interneta mājaslapā informē par Kempinski Palace Ķemeri atvēršanu nākamā gada vidū.

Tā vietā sākas tiesvedība un Privatizācijas aģentūra no Ominasis grib piedzīt tūkstošus par neizpildītiem solījumiem. 2012. gadā investors ilgu laiku nozudis bez pēdām.

Likteņa varā pamestos Ķemerus nevajag arī valstij.

Tad pienāk sēru vēsts, ka Ominasis Latvia īpašnieks ir miris, bet mantinieki nevēlas projektu pabeigt. Uzņēmums nonāk administratora rokās. Atkal aizdomas par shēmas – Saeimas deputāti sāk izmeklēšanu. Šī komisija darbu beigusi, izdarīti daudzi secinājumi.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Dāvis Stalts:
Privatizācijas aģentūra ar nu jau tās bijušajiem vadītājiem ir visu laiku bijis tas bremzējošais faktors, kāpēc valsts nav spējusi kā rūpīgs saimnieks attiekties pret Ķemeru sanatoriju.

Nolaidības dēļ valstij radīti arī zaudējumi. Solītās investīcijas daudz maz ir ieguldītas, bet 247 tūkstošu eiro zaudējumi ir neizpildītā nosacījuma par darbavietām dēļ. Tos var atgūt, pārdodot Ķemeru sanatoriju investoram, kuram būs jārēķinās, ka vēl ir aprēķināti zaudējumi 3,8 miljonu eiro apjomā ugunsgrēkā nopostītajai peldu māja. Tagad par Privatizācijas aģentūru atbildīgā Ekonomikas ministrija secinājusi – esam tur, kur esam, jo tas pats slavenais līgums ar Ominasis bijis nepareizi noslēgts.

Ekonomikas ministrijas juridiskā departamenta direktora vietnieks Kaspars Lore:
Problēma, noslēdzot šo te līgumu, pirmā ir tas, ka nebija noteikts nosacījums, kādā termiņā jūs nododat ekspluatācijā šo būvi kā sanatoriju. Tā bija kļūda no aģentūras vadības puses, ka nebija stingri noteikti termiņi un, ja termiņi netiek ievēroti, atrunātas šīs te kārtība un sekas, kas iestājas šim te investoram, ja viņš nepilda noteiktās saistības. Kāpēc Ekonomikas ministrija neko neteica šajā sakarā? Man grūti spriest…

Arī bijušais viens no ilggadējiem Privatizācijas aģentūras vadītājiem Artūrs Grants, kurš šobrīd ir Jūrmalas domes izpilddirektors, uzskata, ka, ja būtu spēcīgas sankcijas par laicīgu nenodošanu ekspluatācijā, sanatorija tiktu pabeigta jau sen.

Privatizācijas aģentūras vadītājiem Artūrs Grants:
Valdībai tanī laikā Privatizācijas aģentūras politiskā padome paļāvās uz to, ka uz investoru solījumiem, ka viņš investēs. Jā, mēs arī ticējām.

Grants kavēšanos ar viesnīcas atjaunošanu skaidro arī ar to, ka viesnīcu operators Kempinski mainīja domas par to, kādu viesnīcu vēlas redzēt.

”2004.– 2006. gads bija ļoti intensīvs projektēšanas un būvniecības laiks, tika pārslēgti jauni līgumi ar viesnīcu operatoru Kempinski, parādījās jaunas prasības, viņi vairākkārt pārprojektēja iekšējos plānojumus,” stāsta Grants.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir noraizējusies par stāvokli atsevišķās viesnīcas daļās. Pirmā stāva telpas pie ieejas mitruma dēļ sākušas pelēt un zaudēt daļu apmetuma. Tur stāvoklis pavasarī novērtēts kā apmierinošs. Inspekcija uz sanatoriju atkal pošas, vēl pirms sāksies ziema.

Par bēdu ieleju ir pārvērties Ķemeru sanatorijai piegulošais parks, ūdenstornis un arī peldu māja, kas joprojām stāv neatjaunota pēc postošā ugunsgrēka šogad. Ķemeru iedzīvotāju cer, ka Ķemeru sanatorija tiks pie jauna saimnieka un ka tas atjaunos vēsturiskās liecības un atgriezīs dzīvību Ķemeros.

Piecas Ķemeru sanatorijas pārdošanas izsoles cietušas neveiksmi. Pēdējā reizē, iemaksājot pusmiljonu drošības naudu, par investoru gandrīz kļuva Krievijas investors Aleksandrs Gusakovs. Investors atlikušos 2,4 miljonus neiemaksāja un izsole atzīta par nenotikušu. Tagad trīs nodrošinātajiem kreditoriem divu nedēļu laikā jāatbild, vai tie izmantos likumā doto iespēju paturēt Ķemeru sanatoriju sev par izsoles sākumcenu. Administrators nezaudē cerības sanatoriju pārdot vēl šogad.

Sanatorijas Ķemeri administrators Ainars Kreics:
Paralēli vedam sarunas gan ar nodrošinātajiem kreditoriem, gan arī ar interesentiem par iespēju iegādāties šo sanatoriju. Veids, kādā nākotnē tiks organizēta pārdošana, man pašlaik vēl nav precīzi zināms. Vai tā būs izsole vai pārdošana tieši, slēdzot līgumu ar konkrētu pretendentu, tas jāsaskaņo ar kreditoriem.

Un te var sākties problēma. Tiešas pārdošanas gadījumā viesnīca var nonākt investora īpašumā par tuvu 2,9 miljoniem eiro vēl līdz decembrim, un tāpēc šo scenāriju atbalsta administrators. Tomēr tam pretoties varētu Privatizācijas aģentūra, jo tai ir bažas, ka tādā gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas savu prasību nepaspēja nostiprināt zemes grāmatā, var neatgūt visus prasītos 247 tūkstošus, tie nozīmētu zaudējumi valstij. Bet, ja kreditori, kur lielākais ir Rietumu banka, uzstās uz izsoli, aptaujātie eksperti pauž bažas, ka tas pats izsoli izgāzušais Gusakovs varētu censties pie sanatorijas tikt par būtiski zemāku cenu.

Sanatorijas Ķemeri administrators Ainars Kreics:
Arī persona, kas iemaksāja drošības naudu, bet nenorēķinājās un līdz ar to zaudēja šo drošības naudu, arī viņa turpina uzturēt interesi un saka, ka ja viņa vien saņems tuvākajā laikā iecerēto finansējumu, tad viņa atkal centīsies iegādāties šo sanatoriju. Tāpat ir interese arī no citiem potenciālajiem pircējiem, šobrīd ar sešiem vedam sarunas.

LNT kļuva zināms, ka divi no sešiem interesentiem ir jaunpienācēji. No tiem viens savukārt tiek uzskatīts kā visreālākais investors – tā esot ārvalstu kompānija, kas jau šobrīd veiksmīgi darbojas Latvijas viesnīcu biznesā. Savu artavu investoru iedrošināšanā devusi Jūrmalas dome, kas kārtējo reizi apliecinājusi gatavību piecu gadu laikā Ķemeros ieguldīt 10 miljonus eiro, arī parka sakārtošanā. Turklāt jau sākti darbi pie graustu novākšanas.

Lai arī kopumā Ķemeros viss gājis uz leju, pats svarīgākais – sēravoti – tajā ir saglabājušies. No tiem plūstošā ūdens dziednieciskās īpašības Ķemeros turpina izmantot un nesmādē teju neviens.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Bet vispàr
    0

    Bet vispàr

    Tas ir sviests, un neviena atbildiigaa?

    17.11.2014 15:40

  • fiksais
    0

    fiksais

    Vienotība varētu nodemonstrēt ''izdevīgāko piedāvājumu'' un iekāpt Baltajā kuģī uz neatgriešanos

    17.11.2014 13:29

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas