Palīdzi! Sievietei, kura no veselīgas meitenes kļuva par invalīdi, nepieciešams pavisam nedaudz

0 komentāri

”Es domāju, ka nokļūt ratiņkrēslā ir pats šausmīgākais, kas ar cilvēku var notikt. Toreiz nesapratu, ka ar to dzīve nebeidzas,” stāsta Santa Survila, kura vēlas izkļūt no izolācijas. Lai viņa to varētu, ir nepieciešami 70 eiro.

Runājot ar Santu, ir ļoti grūti noticēt, ka lielu daļu savas dzīves viņa ir pavadījusi, vienkārši eksistējot un gadiem neizejot no mājām. Lai arī sieviete atrodas ratiņkrēslā un īsti pat nevar pakustināt rokas, viņa atstāj ļoti spēcīga cilvēka iespaidu. Tas, kā viņa stāsta par sevi, iedvesmo un liek saprast, cik vērtīga ir ikviena cilvēka dzīve. Viņas pašas liktenis ir bijis smags un ļoti skumjš.

Tagad Santai ir vajadzīga citu palīdzība. Pilnvērtīgai dzīvei ir nepieciešams elektriskais pacēlājs. Parasti šāda veida pacēlāji maksā vairākus tūkstošus eiro, bet, pateicoties biedrībai Motus Vita, Santa var to saņemt bez maksas kā ziedojumu. Tiesa, to nav iespējams piegādāt par velti. Pacēlāja piegāde maksā 70 eiro. Summa var likties neliela, bet Santai tā nozīmē atgūt dzīvi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Santas stāsts

Bērnībā neviens nenojauta, ka Santa kaut kā atšķiras no citiem bērniem. Viņa nevarēja paskriet tik ātri kā citi, viņa nebija tik veikla kā vienaudži, tomēr tas neradīja aizdomas par nopietnu saslimšanu. Uzsākot skolas gaitas, Santa pārcēlās uz pilsētu. Sporta nodarbībās viņa uzrādīja sliktu sniegumu, nevarēja ātri paskriet, bija stīva, un vienaudži tajā laikā vēl mazo meiteni par to apsmēja.

Santai bija kauns par sevi un savām neveiksmēm, tāpēc meitene slēpa no vecākiem to, cik grūti viņai ir veikt dažādus fiziskus vingrinājumus. Viņa centās būt tāda pati kā citi, bet tas neizdevās. Santas veselība visu laiku pasliktinājās un kustēties kļuva arvien grūtāk. Vecāki sāka pamanīt – kaut kas nav kārtībā, un sāka savu bērnu vest pie dažādiem ārstiem. Pēc tam, kad veica muskuļu biopsiju, uzstādīja diagnozi – miopātija jeb muskuļu distrofija.

Tā ne vien izskaidroja Santas problēmas, bet arī savā veidā deva spriedumu meitenes nākotnei – agrāk vai vēlāk viņa nonāks ratiņkrēslā. Zāļu, operāciju vai kādu citu līdzekļu pret slimību nav.

Viņai atlika gaidīt, kamēr muskuļi zaudēs spēku un saviem spēkiem Santa vairs nevarēs pārvietoties. Vienīgā cerība – tas notiks lēnām.

Tehnikumu un augstskolu sieviete pabeidza ”vēl uz savām kājām”. Pēc tam veselība strauji pasliktinājās.

”Es domāju, ka nokļūšana ratiņkrēslā ir pats šausmīgākais, kas ar cilvēku var notikt. Toreiz es nesapratu, ka dzīve ar to nebeidzas,” atceras Santa. Viņai sākās depresija. Dzīve ritēja četrās sienās. Santa vairāk nekā 10 gadus nebija devusies uz veikalu. To, kā aizritēja Santas dienas, ir grūti nosaukt par dzīvi.

Santa: nokļūšana ratiņkrēslā nav dzīves beigas

Viss mainījās, kad Santu uzaicināja uz nometni cilvēkiem ratiņkrēslos. Redzot, ka viņa nav viena, sieviete saprata, ka nokļūšana ratiņkrēslā nenozīmē dzīves beigas. Santa atsāka dzīvot un īsā laikā ļoti izmainījās. Tagad viņa ir pilnīgi cits cilvēks – tāds, kas iedvesmo, neļauj padoties grūtos brīžos un palīdz novērtēt visu labo un skaisto, ko dzīve var sniegt!

Santai ir nepieciešami tikai 70 eiro elektriskā pacēla piegādei. Pacēlājs ir nepieciešams, lai viņa varētu piecelties no gultas un iesēsties ratiņkrēslā. Pašlaik vienīgais, kas viņai to var palīdzēt izdarīt, ir vīrs. Bez viņa palīdzības Santa būtu bezspēcīga.

Kopā mēs varam dot Santai otru iespēju uz dzīvi! Ziedot vari te!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas