Padomju laiku iebraucēji ir iemesls, kāpēc daudziem ir bažas par bēgļu uzņemšanu

1 komentārs

No pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām mazā Latvija ir piedzīvojusi gan masveida iedzīvotāju emigrācijas, gan migrācijas viļņus. Tautas staigāšana turpinās joprojām – lai gan daudz mazākos apmēros un brīvprātīgi.

Padomju laika pieredze daudziem rada bažas par gaidāmo Āfrikas bēgļu uzņemšanu, tikmēr aizvien vairāk iedzīvotāju ir gatavi solidarizēties ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras pārņēmusi nelegālo imigrantu krīze.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā dzīvoja vairāk nekā 2,5 miljoni iedzīvotāju – pēc Otrā pasaules kara – divreiz mazāk. Dramatisko iedzīvotāju skaita sarukumu veicināja evakuācija uz carisko Krieviju, tad padomju varas īstenotās masveida deportācijas, emigrācija uz rietumiem, un, protams, zaudējumi kara laukā. No tik dramatiska iedzīvotāju skaita sarukuma Latvija nav atguvusies joprojām.

Otrā pasaules kara laikā Kangera ģimene bēga uz rietumiem. Neviens ar atplestām rokām viņus tur negaidīja. Vispirms bija jāiztur vairākas filtrācijas nometnes. Kanāda, ASV un Austrālija pieņēma tikai veselus cilvēkus, tos, kuri, smagi strādājot, būs spējīgi pacelt šo valstu ekonomiku. Ģimenei nācās palikt Vācijā, jo kāds radinieks reiz bija slimojis ar tuberkulozi.

Pētījumi liecina, ka no 1971.-1988. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits mehāniski pieauga aptuveni par 200 tūkstošiem, gandrīz divkārt pārsniedzot iedzīvotāju dabisko pieaugumu. Migranti pārsvarā strādāja rūpnīcās, kā sēnes pēc lietus auga Rīgas mikrorajoni. Nelūgtie ciemiņi izraisīja kurnēšanu, un daudziem iedzīvotājiem joprojām vārds migranti izraisa negatīvas emocijas.

Jāpiebilst, ka migrācija Latvijā turpinās. Tā saukto investoru skaits, kas nopērk uzturēšanās atļaujas, ir daudzreiz lielāks par uzņemamo Āfrikas bēgļu skaitu. Nelegālie bēgļi mūsu valsti mēģina izmantot kā tranzīta koridoru ceļa uz turīgajām rietumvalstīm. Latvijas robežu nelegāli cenšas šķērsot vjetnamieši, kas mūk no Krievijas. Kopš 1998. gada Latvijā aptvērumu lūguši 1592 ārzemnieki, bet tikai 202 tas piešķirts.

Skaties video:

1 komentārs

TOP komentāri

  • bobs
    +1

    bobs

    nevar padomju laika iebraucejus salidzinat ar afrikas begliem!titie begli Latvija ievedis epidemijas un postu,citu religiju!nodrosiniet paprieksu Latvijas pensionariem pilnvertigu medicinas aprupi,pensiju,dzivojamo platibu un tikai pec tam rupejaties par sveszemniekiem!notiks rases sausmiga sajauksanas!melni ka velni bet dokumentos-latvietis!

    30.08.2015 08:01

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas