Olšūnu ziedošana Latvijā – populāra, bet nesakārtota

3 komentāri

Olšūnu donores ir sievietes, kuras, ziedojot savas dzimumšūnas, palīdz piepildīt daudzu neauglīgu sieviešu un ģimeņu sapni par savu bērnu. Process ir anonīms – pašas donores nezina, pie kuras sievietes nonāk viņu ģenētiskais materiāls.

Zanda ir bijusi dzimumšūnu donore jau divas reizes. Galvenā motivācija bijusi palīdzēt sievietēm, kuras vēlas iznēsāt savu mazuli, taču ir neauglīgas. Par šo jautājumu viņa aizdomājusies, kad atklājusi, ka pašas draugu lokā ir vairākas sievietes, kuras nespēj palikt stāvoklī. Par olšūnu ziedošanu saņemta 700 eiro kompensācija. Pirmajā reizē tas spēlēja nedaudz lomu arī, jo man likās, – nav slikti. Bet otrajā reizē tas nebija galīgi vairs naudas jautājums,” stāsta Zanda (vārds mainīts): “Man pazvanīja, piedāvāja, vai es gribu otru reizi, un es pat nepadomāju, es vienkārši teicu jā. Es nezinu, tas ir kaut kāds iekšējs lēmums, no sirds.”

Zanda ļoti cer, ka palīdzējusi kādai citai sievietei iznēsāt savu bērnu, lai gan to viņa nekad neuzzinās. Iespējams, bērns ar Zandas ģenētisko materiālu jau aug mūsu valstī, iespējams, kaut kur citur, jo Latvijas klīnikas sniedz pakalpojumus arī ārvalstu klientēm. Iespējams, šāda bērna nemaz nav. “Varbūt Zviedrijā jau kāds staigā. Bet es neuztveru tos kā savus bērnus, jo es neesmu viņus iznēsājusi, viņš nav bijis manī,” pārdomās dalās Zanda, “man ir ļoti svarīgi, es arī piedomāju pie tā, lai tā sieviete, kura tiks pie šī bērniņa, lai viņai arī izdodas.”

Līdzīgs stāsts ir arī gados krietni jaunākajai Agnesei. Arī viņa nolēmusi ziedot olšūnas, kad neauglība konstatēta tuvam cilvēkam. To, ka par olšūnu dāvāšanu var arī saņemt naudu, meitene uzzinājusi tikai tad, kad bija ieradusies klīnikā.

“Tu tur, sēžot rindā pie tā ārsta, redzi kādu, tur tā māmiņa, un viņas, protams, visas ir pārlaimīgas, un tu vari palīdzēt,” stāsta Agnese, “tās emocijas, tieši tas ir tas gandarījums, ka var palīdzēt kādam.” Arī Agnese ziedojusi divas reizes. Kas tālāk notiks ar viņas ģenētisko materiālu, viņa daudz neprātojot. “Man nav tā attieksme, ka kaut kur jau ir mans. Jo tas nav mans, tas ir citu bērns, tas ir kaut kas pilnīgi cits taču.”
Medicīniskā apaugļošana, izmantojot olšūnu donoru pakalpojumus, Latvijā kļūst aizvien izplatītāka. Atlīdzība par to svārstās no 500 līdz 900 eiro. Tehniski gan tā ir noformēta kā kompensācija par veltīto laiku un transporta izdevumiem, jo cilvēka audu pārdošana Latvijā ir aizliegta.
“Apskatot interneta forumus, kļūst skaidrs, ka dažkārt olšūnu ziedošana gan tiek uztverta vienkārši kā nopelnīšanas veids. Piemēram, lai samaksātu iekavēto mājokļa kredīta maksājumu vai vienkārši nopirktu sev kaut ko skaistu.”

Donoru iespaidi un argumentācija par labu olšūnu ziedošanai
Mans motīvs ir nauda. Draugam ir lielas kredītsaistības, un pašlaik situācija nav spīdoša. (donore, cosmo.lv)
Palutinām sevi, nopērkam ko tādu, ko sev esam gribējuši, tik ikdienā neatļautos. (donore, cosmo.lv)
Biju izsmēlusi visas iespējas citādi iegūt naudu kredītmaksājumam par mājokli. (staburags.diena.lv)

Viena no klīnikām, kas strādā ar donorēm, daktera Ginta Treija vadītā Embrions. Ārsts atzīst, ka donoru motivācija ziedot dzimumšūnas ir atšķirīgas. “Motivācijas var būt tikai divas – viena var būt altruistiska, un otra ir finansiāla. Man jāsaka tā, ka lielākā daļa mūsu donoru ir ar to pirmo motivāciju.”

Procedūra nav patīkama – sievietei ir vairākas dienas sev vēderā jāinjicē hormonu medikamenti, lai stimulētu olšūnu augšanu. Pēc tam ārsti dzimumšūnas izņem, kamēr donore atrodas narkozē. Ārstu pienākums ir informēt, ka procedūra ir saistīta ar blakusparādībām un riskiem. Draudi donorēm gan ir krietni mazāki nekā olšūnas saņēmējām. Aptuveni vienā gadījumā no 100 var rasties komplikācijas – ja tās ir smagas, tad var atstāt negatīvas sekas uz sievietes turpmāko dzīvi. “Tas nav kā, vīrietim nodot spermu 3-4 reizes. Tas ir bez riska. Šeit, protams, ir riski. Par to mēs visu runājam,” stāsta klīnikas Embrions direktors ginekologs Gints Treijs.

Mūsu valstī ir sešas privātklīnikas, kur jaunas sievietes var nodot dzimumšūnas. Tajās viena sieviete var būt olšūnu donore 3 līdz 5 reizes. Uzrunātie speciālisti gan ir vienisprātis, ka, lai izvairītos no riskiem savam ķermenim, ziedot olšūnas noteikti nevajadzētu vairāk par sešām reizēm. Tomēr kontrolēt to nav iespējams, jo Latvijā olšūnu ziedošana ir nepietiekami regulēta. Klīnikas EGV ginekoloģe Gunta Grīnberga akcentē, – kamēr Latvijā nebūs ieviests vienots olšūnu donoru reģistrs, tikmēr vienkārši nebūs iespējams pārliecināties, vai donore iepriekš nav vairākkārt ziedojusi olšūnas citās neauglības ārstēšanas iestādēs. ”Es nekā to nevaru pārbaudīt. Un arī, paskatoties viņai acīs vai dokumentos, nekur nevaru to uzzināt,” norāda klīnikas EGV ginekoloģe Gunta Grīnberga.

Ja visas donores būtu uzskaitītas vienotā valsts reģistrā, tad varētu pilnībā izskaust risku, ka sievietes peļņas nolūkos sabojā savu veselību, nododot dzimumšūnas daudzas reizes daudzās klīnikās. Veselības ministrija šādu reģistru gatavojas ieviest vairākus gadus, taču nav sanācis. Tad mainījušies ministri, tad atkal nav bijis naudas, taču jautājums tiekot risināts.

“Tomēr tā vietā, lai beidzot izveidotu dzimumšūnu donoru reģistru un šo jomu vairāk kontrolētu, Veselības ministrija vienkārši uz vienu sanāksmi sasauca kopā ekspertus un nolēma, ka laba doma būtu aizliegt ziedot dzimumšūnas tām sievietēm, kuras pagaidām nav mātes.”
Aizstāvot šo ideju, veselības ministrs Guntis Belēvičs arī apgalvo, ka olšūnu ziedošana palielina neauglības risku. Tāpēc vismaz sievietēm, kurām nav pašām savu bērnu, nedrīkst ļaut būt donorēm. “Lai izvairītos no situācijas, ka šī soļa rezultātā jauna sieviete kļūst neauglīga, tātad ir ieviests šis kritērijs.”

Pētījumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumus, ministrs gan nespēj likt galdā. Viņš tikai norāda uz vienas Veselības ministrijas organizētas speciālistu sanāksmes protokolu, kur par neauglības riska palielināšanos no olšūnu ziedošanas ir brīdinājusi Ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule. Tāpēc devāmies pie Matules, kura savukārt atzīst – jā, ir bažas, ka procedūra ilgtermiņā var novest pie neauglības, taču pētījumu par to ir maz, un tie ir nepilnīgi. ”Ja tā godīgi, es domāju, ka tie ir nedaudz spekulatīvi apgalvojumi, jo mums kā mediķiem ir jābalstās uz pētījumiem,” skaidro Ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule, “Ir ļoti, ļoti maz pētījumu, kas notiek ar donoriem pēc laika.”

Arī citi LNT Top uzrunātie speciālisti akcentē, – nav pierādīts, ka olšūnu ziedošanas process ilgtermiņā palielinātu neauglības vai vēža saslimšanas risku, taču nav arī pārliecinoši pierādīts, ka procedūra šo risku nepalielina. Tā kā Latvijā nav donoru reģistra, nav arī iespējams ilgākā termiņā veikt aptaujas par donoru veselības stāvokli. Ginekoloģe Matule gan pieļauj, ka, ieviešot aizliegumu ziedot olšūnas sievietēm, kuras pašas nav mātes, samazinātos dzimumšūnu donēšana peļņas nolūkos. “Situācijas dzīvē ir dažādas. Ātrais kredīts vai olšūnu ziedošana,” norāda Matule, ”es ieraudzīju mikroautobusu, kur aizmugurējam stikalam bija rakstīts – ziedojiet olšūnas. Un es uzskatu, ka tas nav ētiski. Jo tas nav tas pats, kas nodot tukšo taru.”

Tāpat Veselības ministrija norāda, ka ņemts vērā psihosomatikas speciālistes, profesores Guntas Ancānes viedoklis. Profesore uzskata – ja sieviete pati nav māte, tad viņa nespēs pilnībā izprast, ko nozīmē dzimumšūnu ziedošana, un šo lēmumu varētu vēlāk nožēlot.
Balstoties uz šiem viedokļiem, bez pasaules prakses un pētījumu izvērtēšanas Veselības ministrija arī iesniedza Saeimai likumdošanas izmaiņas, kas aizliegtu ziedot olšūnas sievietēm, kuras pašas nav mātes.

Saeimas atbildīgā komisija piedāvājumu vienbalsīgi akceptējusi un virzīs apstiprināšanai. Šādu lēmumu pieņemšanas praksi kritizē deputāte Ilze Viņķele. Aizliegums ziedot olšūnas apdraudētu pilngadību sasniegušu sieviešu tiesības uz savu ķermeni.
“Aizliegums faktiski tikai uz bažu pamata, un kaut kādiem ideoloģiskiem ticējumiem ir ļoti nopietns precedents, kad valsts iejaucas cilvēka noteikšanai par savu ķermeni,” norāda Saeimas deputāte Ilze Viņķele, “vienkārši mežonīgs arguments no cienījamās psihoterapeites Guntas Ancānes, kas ir vispār atļāvusies pateikt, ka nedzemdējusi sieviete nespēs izprast ziedošanas jēgu, tas vispār apšauba labdarības un ziedošanas būtību kā tādu, jo tad mēs pasakām, ka jūs kādam varēsim darīt labu tikai tad, ja jūs pats esat to pieredzējis. Nu absurds, pilnīgs absurds.”

Ir valstis, arī Eiropas Savienībā, kur olšūnu ziedošana ir aizliegta. Ir valstis, kurās to var darīt no augstāka vecuma sliekšņa nekā Latvijā noteiktie 18 gadi. Tomēr, ieviešot jauno ieceri, Latvija kļūtu par pirmo valsti, kurā olšūnas nedrīkst ziedot tikai tās sievietes, kuras pašas nav mātes. Donore Agnese vēl nav māte. Pirmo reizi piedaloties procedūrā, viņai bija 19 gadi, tomēr meitene ir pārliecināta, ka savu lēmumu vēlāk nenožēlos. “Klīnikā uz vietas es domāju, tāpēc ir arī psihoterapeiti, ar kuriem tev ir obligāti jāiet runāt,” ar savu pieredzi dalās donore Agnese, “ja tu neesi atbilstošs arī no tā emocionālā viedokļa – tevi neņem.”

Agnese ziedotu arī trešo reizi. Tikmēr Zanda šaubās, vai vēl kādreiz būs olšūnu donore. Viņai ir jau 30 gadu, un sieviete jūt, ka procedūras veikšana trešo reizi varētu jau būt nopietns trieciens ķermenim. Arī Zanda līdz šim nav pasaulē laidusi savu bērnu, taču mātes instinktu sevī jūt un mātes atbildību izprot. “Man liekas, ka tā mātes izjūta ir katrā sievietē. Turklāt man nav vairs 18, es jūtu māti sevī. Tas, ka man nav fiziski bērna, tas nemaina to sajūtu. Es neizmantoju šo iespēju kļūt par māti, pašlaik man tas nav aktuāli. Ja ir cilvēki, kuri to ļoti, ļoti vēlas, un es varu palīdzēt, tad es vienkārši sajutu, ka man tas ir jādara.”

Atsevišķi Top 10 aptaujātie speciālisti, kuriem nākas arī tikties ar amatpersonām, neoficiāli atzīst, ka politiķu zināšanu līmenis par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem nav pārāk augsts. Cilvēku attieksme un izpratnes dziļums gan mēdzot mainīties, kad nākas saskarties ar konkrētām dzīves situācijām. Bailes no izpratnes trūkuma un sabiedrības aizspriedumiem arī ir iemesls, kāpēc donore Zanda par šo jautājumu gatava runāt tikai anonīmi.

“Sabiedrībai šis būtu lielisks temats, pie kā pieķerties, un nosodīt visas tās sievietes, kuras to dara. Teikt, ka tas ir tikai un vienīgi naudas dēļ, un neviens neticēs, ka tas ir tikai un vienīgi kā labdarība. Man liekas, ka es pazīstu sabiedrību. Latvijā tā nav vēl gatava kaut kam tādam, tā brīvi to uztvert, manuprāt,” norāda Zanda.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Jānis Suipe
    +1

    Jānis Suipe

    Nu pareizi, latviesi sākuši vairoties par daudz, Saeimai taču tas jāapkaro! Man spiemērs sim "brīnišķīgajam" likumam:
    Saeima vēlas apgrūtināt bērniņa ieņemšanu pāriem, no kuriem sieviete ir neauglīga. Ja, piemēram, vecākajai māsai (25 gadi) ir nepieciešama donora olšūna, tad jaunākā māsa (18 gadi) to viņai nevarēs dot, jo pašai vel nav piedzimis berniņš un nav arī tuvākajā laikā plānots. Tādējādi tiek zaudēts arī valsts atbalsts neauglības ārstēšanai, ja procedūra jāveic, piemēram, Igaunijā.

    11.02.2016 14:21

  • ...
    0

    ...

    Ir gan taisnība, ka jebkurā situācijā viens otru sapratīs tikai tajā gadījumā, ja pats tam gājis cauri. Priecāties par to, ka kāda ģimene beidzot tiks pie bērniņa, var jebkura olšūnu donore, bet izjust to, ko izjūt sieviete, kas ir dzemdējusi bērniņu un audzina viņu, to gan nedzemdējusī donore nevarēs. Tieši tāpat kā, ja ģimene zaudē bērniņu, viņam nodzīvojot dažas stundas vai dienas - to kā ir tādā situācijā nevarēs izjust donore, kas pati tam nav gājusi cauri. Tā ar jebkuru cilvēku, donors tu vai ne, un jebkurā situācijā. Tāpēc kundzei, kas citēta te rakstā, nav taisnība.

    26.06.2016 23:07

  • naatre
    0

    naatre

    Aha.. ''sho lemumu var izprast tikai sievietes, kas ir maates''
    Un atvaino man, taas, kas reali sakarto dzivi pirms un tikai tad laujas bernam neko nejedz ne..?

    Idiotisms.

    21.05.2015 23:46

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas