No pētniecībā iesaistītajiem 18 melnajiem stārķiem izdzīvojis tikai viens – situācija dramatiska

7 komentāri

Eiropas mēroga zinātniskajā projektā statistika ir skarba – no 18 melnajiem stārķiem izdzīvojis tikai viens! Projektā Melnais stārķis. Dzīvības lidojums iegūtos Latvijas melno stārķu asins un spalvu paraugus nu jau pēta ASV, Vācijas un Japānas vadošās laboratorijas. Vai zinātniekiem ir izdevies rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tik strauji sarūk melno stārķu populācija Latvijā?

Cēli, skaisti un noslēpumaini. Tādi ir melnie stārķi, un Latvija var lepoties, ka arī mūsu mežos šie putni vij ligzdas un dzīvo! Taču pēdējo gadu laikā melno stārķu skaits Latvijā sarūk, un kas zīmīgi – pastāv īpaši neproporcionāla mirstība starp dzimumiem.

”Dzimumu sadalījums ligzdā ir normāls. Viņi izšķīlās un viss ir kārtībā. Ligzdas atstāšanas brīdī ir apmēram puse uz pusi. Bet kas notiek, ir šobrīd pēc visiem esošajiem datiem – mammas mirst nesalīdzināmi vairāk nekā fāteri,” tendenci skaidro ornitologs Māris Strazds.

Pēc ornitologu aprēķiniem Latvijā melno stārķu dzimumu sadalījums šobrīd ir aptuveni 80% tēviņi un 20% mātītes. Kas nav normāli. Tāpēc projektā iesaistījās arī Maksa Planka ornitoloģijas institūts, kas piešķīra raidītājus, ar kuru palīdzību ornitologi var padziļināti pētīt melno stārķu pārvietošanos, migrāciju un paradumus.

Pirmajā projekta sezonā, 2013. gadā ar raidītājiem tika aprīkotas 8 melno stārķu meitenes. Migrācija tām bija dažāda – vienām tālāka, citām pavisam īsa. Līdzīgi notika arī otrajā sezonā, kad vairāki no melnajiem stārķiem gāja bojā vēl īsti neuzsākot savu pirmo migrāciju. Ilgu laiku veiksmīgākā no lidotājām bija Mellene no Priekules, taču šī gada martā arī viņas raidītājs pārstāja kustēties, un tas nozīmēja, ka bojā gājuši visi pirmās sezonas ar raidītājiem aprīkotie melnie stārķi un šobrīd dzīva ir vien Kate no Brocēniem.

”Tas, ka Mellene ir gājusi bojā, to es sapratu jau uzreiz nākamajā dienā, nu un tad? Ar visu to, ka viņa ir pagalam viņa atrodas piecarpusi tūkstošu kilometru attālumā un … (rausta plecus),” stāsta Māris Strazds, ”es kādas trīs dienas jutos tā… nekā…, jo tagad izredzes sagaidīt kādu putnu, kad viņš varētu varbūt sākt ligzdot, ir atbīdījušās precīzi par vienu gadu, jo viņa bija vienīgā no pagājušā gada, kas bija palikusi…”

Mellenes raidītājs šobrīd ir Sudānas galvaspilsētā Hartumā. Cilvēki, kas to tur nodevuši atzinušies, ka Melleni nošāvuši netīšām. Medījuši citus putnus, bet lodes ceļā trāpījusies arī Mellene.

”Šobrīd droši palicis pāri un dzīvs ir tikai viens. Ir vairāki par kuriem pilnīgas pārliecības nav, jo signāls ir pazudis un mēs neziņām kāda iemesla dēļ vai pie vainas ir raidītājs, vai pats putns ir gājis bojā, bet tas, ka šis atbirums divos gadus ir tik liels, tas ir dramatiski un tas liek domāt par to kādas šai sugai ir perspektīvas, jo mirstība pirmajos dzīves gados ir nozīmīgs faktors, bet to, ka viņa būtu tik liela to mēs tiešām nevarējām iedomāties,” skarbo ainu ieskicē ornitologs Jānis Ķuze.

Gan ārvalstīs bojā gājušo, gan tepat Latvijā atrasto melno stārķu asins un spalvu paraugi tika sūtīti uz Kalifornijas universitātes laboratoriju, lai pētītu iespējamo radiācijas klātesamību paraugos. Nesen saņemti rezultāti.

”Astoņām no šim spalvām tika konstatēts vājš, es uzsveru vājš, cēzijs 137 signāls. Kas no tā izriet – no tā izriet, ka atbilde uz jautājumu – vai pie daudz kā, kas notiek Latvijā ar stārķi, varētu būt kaut kāds Černobiļas nopelns – atbilde ir ne jā, ne nē,” skaidro Māris Strazds.

Cēzijs 137 ir viens no cēzija radioaktīvajiem izotopiem, kas rodas kodolreaktoros urāna dalīšanas rezultātā. Daļa Latvijas melno stārķu migrējot šķērso Ukrainas teritoriju tuvu Černobiļai un tāpēc radās aizdomas par radiācijas iespējamo ietekmi uz putniem.

”Tas protams ir pietiekami, lai šo versiju par iespējamo radiācijas ietekmi testētu nopietnāk. Vislabākais variants būtu uzlikt raidītājus vecajiem putniem, kam atkrīt pirmā gada mirstības problēmas vai viņas ir nesalīdzināmi mazākas un, galvenais, tie kuriem ir skaidri redzams, ka viņiem ar ligzdošanu kaut kas pilnīgi auzās, nepārtraukti nesekmīgi, tad arī mēs redzētu kur viņi tos draņķus dabūt,” norāda Strazds.

Tas, kā zemas intensitātes radiācija ietekmē putnus pasaulē ir salīdzinoši maz pētīts jautājums. Taču no šiem rezultātiem iegūtie dati liecina, ka piesārņojums pastāv arī tepat Latvijas mežos.

”Viens no šiem astoņiem putniem ir jaunais putns, kas nekad nav atstājis ligzdu 100%, bet tā ligzda atrodas 6 – 7 kilometru attālumā no vienas no bijušajām armijas bāzēm, kur bija raķetes,” skaidro Strazds, ”tam ar Černobiļu nav nekāda sakara pilnīgi noteikti, bet nu šajā gadījumā var jau teikt, ka šis signāls ir ļoti vājš, bet tas nozīmē, ka kaut kāds palielināts fons arī šāds var būt šur tur Latvijā.”

Pagaidām pētniekiem vēl nav atbildes, kas tieši ir vainīgs pie melno stārķu straujā populācijas krituma, un kāpēc agrīnai mirstībai ir tik ļoti pakļautas tieši mātītes.

Ornitologi atkārto, ka viens no būtiskiem faktoriem ir piemērotu mežu un koku trūkums Latvijā. Tāpēc aktīvi tiek veidotas arī mākslīgās ligzdas.

”Mēs zinām to, ka mākslīgo ligzdu būvēšana var būt ļoti efektīva, ja ligzda nokrīt rudenī vai ziemā, un mākslīgā tiek uzbūvēta tajā paša vieta, tad ir liela iespējamība, ka nākamajā pavasarī putni to aizņems,” atklāj Jānis Ķuze.

Latvijas Dabas fonds kopā ar ornitoloģijas biedrību portālā dabasdati.lv nesen publicējis jaunu interneta kameras tiešraidi no melnā stārķa ligzdas un tam ir vairāki plusi.

”Viens ir tas, ka mēs iegūstam ļoti vērtīgu informāciju par to kas ligzdā ligzdošanas laikā notiek, proti, kādas ir putnu attiecības uz ligzdas vai apdzīvotā vietā parādās svešs, nepiederoši putni, ir bijuši gadījumi, ka ligzdojošie putni kāds no pāra putniem ir nomainījies,” stāsta Jānis Ķuze, ”tāpat var iegūt ļoti vērtīgu informāciju par ligzdu postītājiem un galu galā tas ļauj labāk saprast to, kāpēc daudzos gadījumos pie mums ligzdošana ir nesekmīga.”

Visi projektā iesaistītie putni un to bojāejas valsts:

I Sezona:

  • Dace – Ventpils (Kaļiņingrada)
  • Oga – Kuldīga, (Etipoja)
  • Dora – Durbe, (Sudāna)
  • Santa – Alūksne (Baltkrievija)
  • Tince – Talsi, (bezvēsts pazudusi)
  • Guste – Krāslava, (Ukraina)
  • Agnese – Tukums, (Etiopija)
  • Mellene – Priekule (Sudāna)

 

II Sezona

  • Laima – Ventspils (pārvesta uz Rīgas Zoodārza)
  • Laura – Kuldīga (Turcija)
  • Hugo – Priekule (Latvija)
  • Vizma – Sēja (Latvija)
  • Roze – Talsi (Turcija)
  • Ulla – Jaunpils, (Kaļiņingrada)
  • Kate – Brocēni
  • Lote – Jaunjelgava (bezvēsts pazudusi)
  • Grieta – Sēja (Latvija)
  • Elfa – Grobiņa (Latvija)
7 komentāri

TOP komentāri

  • Vārds
    +1

    Vārds

    Vēl kādus gadus apkariniet stārķīšus ar kamerām un viņu vispār nebūs! Šie pseido dabas draugi ir visīstākie dzīvās dabas slepkavas!

    08.04.2015 09:50

  • otello
    +1

    otello

    Sandra Līdacei taisnība. Melnie stārķi ļoti jūtīgi uztver visas šitās mežu izzāģēšanas un traktoru, zāģeru trobelēšanās pa mežiem. Mums taču vairs nav normāla meža kur tiem patverties. Atkal blēj blēšanas pēc... un brīnās vēl!!!!
    Pašam reiz tēvs stāstīja, kā mežā lika pa kluso melno stārķu ligzdu nojaukt, citādi tur tuvākajā apkārtnē nevarēs zāģēt. Tad iedomājiet kā tagad, iebrauc mežā lielais meža traktors un gāž tik kokus, i ne gailis pakaļ nedziedās, ja ar visiem stārķiem samals šķeldā.

    07.04.2015 15:33

  • Vērotāja
    0

    Vērotāja

    Harijam
    Melno stārķu mātītes masveidā gāja bojā arī pirms tiem lika raidītājus. Tāpēc tika uzsākts šis projekts, lai noskaidrotu - kāpēc? Pieļauju, ka varbūt raidītāji tiešām izraisa pastiprinātu interesi dažos Āfrikas iedzīvotājos kā peļņas avots, taču proporcionāli šie gadījumi nav bieži. Šie stārķi nēsā raidītājus tādēļ, lai izdzīvotu visa suga, Nav citu variantu, lai uzzinātu kāpēc viņi iet bojā, Žēlojot dažus putnus, varam zaudēt visu sugu.

    06.04.2015 22:28

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas