Jaunais Repatriācijas likumprojekts tomēr ignorē mūsdienu emigrantus

0 komentāri

No jauna izstrādātais Repatriācijas likums, kuru plānots rīt skatīt Saeimā pirmajā lasījumā, šķeļ latviešu diasporu pasaulē, tā atzīst atsevišķi deputāti. Likums paredz, ka trimdas latviešiem jeb tiem, kuri Latvijā nebija dzīvojuši līdz 90. gada 4. maijam un tagad vēlētos atgriezties, būtu piešķirami daudz lielāki sociālekonomiskie labumi nekā mūsdienu emigrantiem, kuri Latviju pameta pēc iestāšanās Eiropas Savienībā

Sākotnējā jēga, kāpēc tika sastādīts jauns Repatriācijas likums, sevi neattaisno. Bija iecerēts, ka valsts atbalstu saņemtu ne tikai tie latvieši, latviešu izcelsmes cilvēki nākamajās paaudzēs, kuri dzīvojuši vai piedzimuši ārzemēs līdz Latvijas neatkarības atgūšanai 1990. gada 4. maijā. Likuma jaunā versija tika paredzēta kā reemigrācijas plāna turpinājums, kad atbalstītu arī tos, kuri Latviju pametuši pēc neatkarības atgūšanas, un ārzemēs nodzīvojuši vismaz desmit gadus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tad finansiālos pabalstus saņemtu arī tie emigranti, kuri pameta Latviju uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Taču pēdējā mirklī mūsdienu emigranti izņemti ārā.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) skaidro, ka repatriācijas likuma labā iecere izgāzusies, jo prognozē naudas trūkumu, lai finansiālus pabalstus piešķirtu arī pēc neatkarības atgūšanas emigrējušajiem.

Līdz ar to pabalsti varētu šķelt noskaņojumu diasporā, jo priekšplānā izvirzās kara trimdas latvieši un deportētie. Viņi tātad var saņemt ar pārcelšanos uz dzīvi Latvijā saistīto ceļa izdevumu kompensēšanu līdz 500 eiro. Tāpat, ja persona uzreiz nevar atrast darbu, tad maksātu bezdarbnieka pabalstu 250 eiro. Taču šāds atbalsts būtu bijis vajadzīgs arī mūsdienu emigrantiem, – vērtē migrācijas pētnieki, kuri tikko veikuši Latvijas vēsturē lielāko migrācijas aptauju ārzemēs.

LU Filozofijas un Socioloģijas institūta migrācijas pētniece Inese Šūpule

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Šī bija tāda iespēja atbalstīt tos, kuriem ne tik labi ir veicies finansiāli, un tomēr viņi ir pieņēmuši lēmumu atgriezties un meklēt darbu. Sociālais nodrošinājums, tātad drošības sajūta, ja neizdodas ar to darbu, saņem bezdarbnieka pabalstu. Tas bija tas, ka bija iecerēts likumā, kas atgriežas Latvijā un bijuši prom vismaz desmit gadus, ka tad viņi varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, uz ko citādi viņi nevar pretendēt.

Tiek pausta vilšanās, ka jaunais Repatriācijas likums tomēr nebūs daļa reemigrācijas plāna.

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Žēl, nu tas, ko varu komentēt, fiskāli tā summa nav pavisam liela, ja nekļūdos, tie bija aprēķināti 400 tūkstoši eiro, kas būtu paredzēts pirmajam laikam, jo tāpat neviens necer, ka tas būs masveida pasākums, ka desmitiem tūkstošu cilvēku brauks atpakaļ.

To, ka Repatriācijas likums neattaisno cerības, vērtē arī atsevišķi Saeimas deputāti, un šis ir iemesls, kamdēļ šo jauno likumprojektu, visticamāk, rīt politiķi nedos uz tālāku apstiprināšanai. Prasīs paskaidrojumus Iekšlietu ministrijai.

Saeimas deputāte, Visu Latvijai-TB/LNNK Inese Laizāne

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Jebkurā gadījumā fokusēties vajag uz pēdējā laikā aizbraukušajiem cilvēkiem. To, ka mums ir jāveicina reemigrācija, tas ir viennozīmīgi. Vai tie ir bezdarbnieka pabalsti vai palīdzēt ar mājokli, dažos gadījumos ceļa apmaksa. Svarīgs un smags finanšu jautājums.

Tāpat Repatriācijas likums paredz, ka pašvaldībām ir jāsameklē mājoklis, ko piešķirt uz Latviju atbraukušajiem. Repatrianti nostājas mājokļu rindas priekšgalā. Taču Saeimas deputāti ar skepsi raugās uz pašvaldību spēju šo noteikumu pildīt, jo rāda līdzšinējā pieredze.

Tikmēr Opozīcijas partija, Latvijas Reģionu apvienība, šodien Saeimā aktualizēja jautājumu, ka vēl pirms repatriācijas likuma pieņemšanas būtu jāsaved kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta attieksme pret reemigrantiem. Cilvēki baidoties braukt atpakaļ.

Saeimā arī virmojot Reemigrācijas likuma ideja, kad ar likuma spēku noteiktu finansiālu atbalstu mūsdienu emigrantu atgriešanai Latvijā.

Tātad Repatriācijas likuma līdzšinējā versijā paredz virkni naudiskus pabalstus un materiālus labumus tiem latviešiem, latviešu izcelsmes cilvēkiem nākamajās paaudzēs, kuri dzīvojuši vai piedzimuši ārzemēs līdz Latvijas neatkarības atgūšanai 1990. gada 4. maijā.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes dati gan rāda, līdz šim visvairāk gan repatriantu jeb tie, kuri sāk atgriezties Latvijā, ir tieši no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un tikai tad labklājības zemēm ASV un Austrālijas.

Viņu skaits pēdējo trīs gadu laikā pat dubultojies no 102 repatriantiem 2011.gadā, pakāpeniski palielinoties līdz 243 pērn. Tiek plānots, ka šogad šis skaits sasniegs pat 280 cilvēkus, jo tieši tik daudz repatriantu finansiālai atbalstīšanai ir ieplānots finansējums.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas