Nežēlīgā slepkavība Lietuvā: vai vientuļš ceļš arī Latvijā kļūst par vietu, kur acis un ausis jātur vaļā?

0 komentāri

Atsevišķi Lietuvā nesen notikuši gadījumi, kad piedzīvoti uzbrukumi automašīnas dēļ, liek jautāt, vai atgriežas ”lielceļu pirātu” laiki un arī Latvijas iedzīvotājiem jābūt uzmanīgākiem.

Raidījums atgādina, ka līdzīgi noziegumi bija policistu ikdiena mežonīgajos 90. gados. Cilvēku varēja nosist pat ne automašīnas, bet tikai magnetolas dēļ. Katru nedēļu kāds tika uzspridzināts, katru dienu – kāds nogalināts, bet uz ceļiem ik nakti uzdarbojās reketieri un laupītāji. Īpaši bīstami bija braukt caur Poliju. Visatļautības plaukumā, lai apstādinātu mašīnas, noziedznieki pat pārģērbās par policistiem un pārsēdās trafarētajās automašīnās, atceras toreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

 

”Mums diezgan grūti nācās toreiz strādāt ar poļu kolēģiem, bet mēs panācām, lai mūsu iedzīvotāji puslīdz droši būtu uz šiem ceļiem, – pat policija kad apturēja mūsu mašīnas, viņiem atļāva neapstāties, bet bija nosacījums braukt līdz tuvākam policijas iecirknim,” atminas Rekšņa.

 

 

Vai mežonīgie 90. gadi atgriežas? Kādreizējais Valsts policijas vadītājs uzskata, ka nē, jo tolaik mašīnu laupītāji darbojās organizēti. Shēma bija atstrādāta no A līdz Z, un shēmas bija ļoti plašas.

Savukārt kriminologs Andrejs Vilks zināmas paralēles ar 90. gadiem saskata. Sociāli ekonomiskais stāvoklis ir tāds, kas provocē brutālus un primitīvus noziegumus.

 

”Ir ļoti liela nenoteiktība. Mēs nezinām, kas mūs pēc būtības gaida nākotnē,” teica Vilks. Viņš vērtē, ka nefunkcionē noteiktā vērtību sistēma, pie kuras esam pieraduši, kriminalitāte attīstās un realizējas dažādā veidā.

 

 

Policijā atzīst, – organizētas automašīnu zagšanas shēmas darbojas arī Latvijā, bet šādi grupējumi slepkavības parasti nepraktizē. Vismaz Latvijā nekas tāds nav fiksēts.

 

”Mēs nekad nezinām, kas notiek noziedznieka galvā konkrētā situācijā un kā izvēršas apstākļi, bet tas nav tā, ka cilvēki slepkavo, lai iegūtu mašīnas,” stāstīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore Zane Arāja.

 

 

Bet no tā saucamajiem ”lielceļu pirātiem” gan būtu jāuzmanās, it sevišķi, dodoties ceļojumā. Pārsvarā šie laupītāji uzdarbojas mazapdzīvotās vietās. Viņu galvenais uzdevums – apstādināt automašīnu. Un veidi, kā to izdarīt, tiek izgudroti dažādi. Laupītāji inscenē ceļu satiksmes incidentus, viņi var arī izmisīgi lūgt palīdzību, jo it kā ir salūzusi mašīna vai beigusies degviela. Lai apstādinātu auto, noziedznieki var nosprostot ceļu vai pārdurt riepu.

 

”Jūs izkāpjat no mašīnas, skatāties, kas ir noticis, piemēram, ar riteni, tai pat laikā tiek atrautas durvis, tiek izņemtas ārā jūsu privātās mantas, somiņas, datori. Bieži jūs to pat nepamanīsit. Iekāpsit mašīnā, brauksit tālāk un tikai pēc kāda laika pamanīsit, ka mantas ir nozagtas,” piemēru raksturoja Arāja.

 

 

Vēl policiste iesaka vienmēr bloķēt auto durvis, jo tās var atraut vaļā dažu sekunžu laikā, piemēram, krustojumā. Uzmanīgiem jābūt arī ar ārēji nekaitīgiem stopētājiem.

Visvairāk ”ceļu pirātu” uzbrukumu tiek fiksēts Vācijā un Zviedrijā. Tur iedzīvotāji pat apvienojas pretpirātisma grupās, bet policija internetā izvieto brīdinošus sludinājumus.

Izskatās, ka 90. gadu sindromu tagad novēloti pārcieš turīgās Eiropas valstis. Eksperti to saista ar bēgļu plūsmu. Ir cilvēki, kas nepietiekami apgādāti, kam ir vajadzīga nauda un kuri izvēlas ceļu laupīšanu.

Labā ziņa ir tā, ka mūsdienu tehnoloģijas ļaujot policijai diezgan veiksmīgi cīnīties ar ”lielceļu pirātismu”. Un eksperti cer, ka mašīnu aplaupīšanas 90. gadu stilā drīz vien tiks atgrieztas pagātnē.

Kā ziņots, Lietuvā marta sākumā tika nolaupīta un nogalināta Ieva Strazdauskaite, kura bija ceļā no Pluņģes uz Kauņu. Izskanējis, ka noziegums saistīts ar vēlmi iegūt viņas vadīto automašīnu. Savukārt vēlāk Lietuvas mediji ziņoja par kādu citu gadījumu, kad no ”lielceļu laupītājiem” esot cietuši divi uzņēmēji no Latvijas, kurus izmeta no mašīnas, bet auto – nozaga.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas