Mucenieku bēgļiem nepatīk, ka valsts pilnībā neapmaksā viņu izdevumus pie zobārsta un citās iestādēs

9 komentāri

Eiropas Savienības līderi šonedēļ ziņoja, ka tā sauktais Balkānu ceļš bēgļiem ir slēgts, savukārt panāktā vienošanās ar Turciju, Latvijai var nozīmēt patvēruma meklētāju uzņemšanu ne vien no Grieķijas un Itālijas, bet arī no Turcijas nometnēm. Lai arī par to oficiāli runāts nav, pastāv varbūtība, ka tas notiks ārpus jau apstiprinātajām kvotām, bet nosacījumu nepieņemšana nozīmēs par to maksāt naudā.

Tikmēr Latvijā no gaidāmajiem simtiem bēgļu ieradušies tikai seši, un ar tiem pašiem, kā izrādās, problēmu ir vairāk, nekā kāds varēja iedomāties! Kāpēc plāns bēgļu uzņemšanai, kuru ierēdņi rakstīja gadu, ir pagalam nepilnīgs? Kāpēc patvēruma meklētājiem atvēlēti miljoniem eiro, bet tam, kas patiešām vajadzīgs, naudas nav un nebūs?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Aktīva karadarbība Sīrijā notiek jau kopš 2011. gada. Daudziem iedzīvotājiem, tas licis pamest savas mājas. Tiek lēsts, ka šis skaitlis pārsniedz četrus miljonus. Sākotnēji bēgļu ceļi veda uz kaimiņvalstīm. Libānu, Jordāniju, Ēģipti un arī Turciju.

Skaitliski Turcija atrodas līderos, tajā bēgļi uzturas vai nu nometnēs, vai pāri Egejas jūrai dodas uz Grieķiju un tad dziļāk Eiropā. Tādēļ Eiropas Savienība ar Turciju saista lielas cerības. Proti, ka tā neļaus bēgļiem doties tālāk. Pērnā gada novembrī ar Turciju tika panākta pirmā vienošanās par palīdzības 3 miljardu eiro apmērā piešķiršanu. Latvijas daļa šajā summā attiecīgi bija 4,3 miljoni.

Tas bija rudenī, taču šonedēļ notikušajā samitā Turcija Eiropu pārsteidza nesagatavotu. Tika pieprasīti vēl trīs miljardi. Apmaiņā turki būtu gatavi atpakaļ uzņemt visus tos bēgļus, kas Grieķijas teritorijā atrodas šobrīd. Tas ir pirmais variants. Otrais – Turcija uzņemtu patvēruma meklētājus no Grieķijas, bet Eiropa sīriešu izcelsmes bēgļus no Turcijā esošajām nometnēm. Lai arī lemšana ievilkās līdz vēlai naktij, konkrētu lēmumu valstu līderi nepieņēma.

Ja Eiropa izvēlēsies maksāt, Latvijai tas nozīmētu vēl 4,3 miljonus no valsts budžeta. Ja mainīties ar bēgļiem, tad 50 bēgļus no Turcijas nometnēm. Pagaidām esošās kvotas ietvaros. Latvijas nacionālajā pozīcijā, iepriekš par maksimālo skaitli, kas vairāku gadu laikā varētu ierasties, tikai nosaukti 776 bēgļi. Šobrīd tie ir tikai – četri pieaugušie un divi bērni no Sīrijas un Eritrejas. Viņi Latvijā ieradās februārī. Šobrīd viņi apgūst latviešu valodu.

Diskusijās par bēgļu uzņemšanu, iespējamajām problēmām un to risinājumiem pagāja teju viss aizvadītais gads. Taču pat koalīcijas pārstāvjiem nav pārliecības, vai viss tiešām ies gludi.

Foto:

Muceniekiem tiks laisti sabiedrībā, un valdība vēl nav izstrādājusi koordinētu plānu, ko darīt ar bēgļiem pēc Muceniekiem. Iekšlietu ministrijai ir atbildība līdz tam brīdim, kamēr viņi to vietu atstāj.

Lai palīdzētu bēgļiem integrēties Latvijas sabiedrībā un vispār saprastu, kur kas atrodas, kā valsts un pašvaldības iestādes funkcionē, bija paredzēts, ka viņiem tiks piešķirti apmaksāti palīgi jeb mentori. Taču šobrīd izsludinātais konkurss ir izgāzies, jo neviens nepieteicās.

Tāpat nepilnības atklājušās ar tiem patvēruma meklētājiem, kas Latvijā ieradušies pašu spēkiem, un šobrīd, gaidot lēmumu par statusa saņemšanu vai izraidīšanu no valsts, uzturas izmitināšanas centrā Mucenieki.

Vienam no viņiem – irākietim Tarikam bija nepieciešama vairāku zobu labošana. Taču šāds pakalpojums viņiem nav paredzēts. Pienākas tikai 40 eiro zoba izraušanai. Bet labošanai – naudu nedod. Bet raušana taču nevar būt vienīgais risinājums. Es jau tāds neesmu vienīgais – šie noteikumi attiecas arī uz pārējiem Muceniekos,” viņš saka.

Nevēloties palikt bez zobiem mutē, bet tos salabot, Tariks vērsās pēc palīdzības internetā, Facebook grupā Gribu palīdzēt bēgļiem izdevās savākt 135 eiro. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atzīst, – patvēruma meklētājiem tik tiešām ir ierobežotas iespējas saņemt medicīnisko aprūpi. Valsts sedz tikai 40 eiro kā neatliekamo palīdzību.

Par problēmu ar irākieša zobiem neviens nezināja. Tāpat valsts nezina, vai tādas nevarētu būt arī citiem patvēruma meklētājiem. Ne vien tiem, kas Latvijas robežu šķērso nelegāli, bet ieradīsies bēgļu sadales mehānisma ietvaros. Jo viņu veselības pārbaude Latvijā nemaz netiek veikta.

Lai arī visiem imigrantiem Muceniekos likums paredz iziet obligāto veselības pārbaudi un šogad atvēlēti gandrīz 45 tūkstoši eiro, realitātē nekas no tā nav veikts. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka realitātē bēgļu uzņemšanai Latvija ir gatava tikai daļēji. Problēmas ar zobiem vai kādas citas medicīniskas kaites var būt arī pārējiem.

Nezināšanu, kā rīkoties, līdz ar to sūtīšanu no vienas iestādes uz otru piedzīvojusi arī Daiņa Ziļeva. Viņa piekrita būt par audžumāti nepilngadīgajam Abdulam, patvēruma meklētājam, kas pagaidām neskaidros apstākļos spējis mērot tūkstošiem kilometru garu ceļu no Gambijas. Viņa pati vēlējās noskaidrot jaunieša vispārējo veselības stāvokli, un, ja nepieciešams, Abdulu vakcinēt.

“Zvanīju uz Infektoloģijas centru, tur – mēs nekā nezinām, zvaniet uz Bērnu slimnīcu. Zvanu Bērnu slimnīcai – nē, mums nekāda sakara ar to. Norīkojumus nevar dabūt, jo nav ģimenes ārsta. Nacionālajā veselības dienestā arī visi izbrīnīti, tur nekā nezina. Paldies Dievam, puisis ir vesels un ņiprs, un tie jautājumi kaut kā nokārtosies, un mēs varēsim to jautājumu nokārtot. Bet citādi – jābūt tā kā tādiem pionieriem, kas tā kā uzsāk to lietu, bet visās vietās ir izbrīns un nav gatavas iestādes tai lietai,” viņa stāsta.

Gadījumu, kuros atklāsies nepilnības, vēl būs daudz. Piemēram, ar bērnudārzu pieejamību. Apdzīvotākajās pašvaldībās, Rīgā un Pierīgā rindās jāstāv arī vietējiem iedzīvotājiem. Garkalnes novadā, kur deklarējusies kāda ģimene no Afganistānas ar alternatīvo statusu, saņēmusi atteikumu, jo pašvaldības bērnudārzā vietu nav, savukārt privātajam ar pašu un novada līdzfinansējumu nepietiek.

Risināmo problēmu, lielai daļai, no kurām nemaz nevajadzētu būt, ir pietiekami. Bet nākamie bēgļi, kuri Latvijai jāuzņem sadales mehānisma ietvaros, gaidāmi jau tuvāko nedēļu laikā.

Skaties video!

9 komentāri

TOP komentāri

  • extra
    +8

    extra

    Es arī gribu, lai valsts man apmaksà izdevumus pie zobàrsta!

    13.03.2016 21:03

  • Nu re
    +7

    Nu re

    Nenāktu par skādi, ja valsts apmaksātu arī manus izdevumus pie zobārsta un citās iestādēs.
    Viens likums, viena taisnība visiem!

    14.03.2016 03:02

  • Zanyx
    +6

    Zanyx

    Ka nesaprotat ,ka mums -Latvijas pilsoniem neinteresē vinu pretenzijas !!! Mums vinus uzspieda ! Man riebjas lasit par viniem..kāpēc nav raksti par to kādas Latvijas pensionāriem ir prasības-pretenzijas vai vienkāršas izdzīvošanai nepieciesamas vēlmes? Es vispār uzskatu ,ka jāsāk vakt parakstus, lai izdzitu no valsts tā saucamos bēgļus !

    13.03.2016 22:25

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas