Melnā gadadiena – rīt aprit 75 gadi, kopš Rīgas čekā sāka slepkavot Latvijas pilsoņus

2 komentāri

Rīt, 15. janvārī, aprit 75 gadi, kopš Latvijā Padomju Savienības okupācijas varas galvenais represīvais orgāns — čeka — veica pirmos politiski motivētos Latvijas pilsoņu nāvessodus. 1941. gada 15. janvārī parakstīti 10 akti par nāves soda izpildi. Nošaušana notika čekas galvenajā ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61 ierīkotajā šautuvē.

Līdz šim zināms, ka 1941. gadā no janvāra līdz jūnija beigām Rīgā čekisti ir izpildījuši nāvessodus 285 cilvēkiem. 186 cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas Baltezerā, Babītē, Dreiliņos un Ulbrokā, bet 99 cilvēki nošauti Rīgas Centrālcietumā un apraksti 4. korpusa pagalmā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pēc fotogrāfijām, kas uzņemtas 1941. gada vasarā vai rudenī, var noprast, ka čekā ierīkotās šautuves sienas bijušas izklātas ar koka apšuvumu, kam pāri pārvilkts melns, gumijots audums. Grīdā bija ierīkota noteka asinīm, kuras pēc nāves soda izpildes aizskaloja. Lai slāpētu šāvienu troksni, šautuves durvis no abām pusēm bija trīskārtīgi polsterētas ar filcu un pārvilktas ar dermatīnu. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas ielika kravas automašīnā, kas stāvēja līdzās šautuvei ierīkotajā garāžā. Nošautos aizveda un apraka mežos. Lielu daļu šo apbedījuma vietu kara laikā atrada un mirušos pārapbedīja. 1941. gada jūlijā šautuvē atrada ap 240 izšautas patronu čaulītes un 94 šāvienu pēdas sienās un griestos.

Latvijā kopumā pirmajā padomju okupācijas periodā nošauti 400 cilvēku. Tomēr noziegumu izpēte pilnībā vēl nav notikusi, tāpēc skaitlis vēl varētu tikt precizēts.

Pašlaik ēkā Brīvības ielā 61 var apskatīt Latvijas Okupācijas muzeja veidoto izstādi par čeku un kopā ar gidu iziet ekskursijā pa ēkas telpām, tai skaitā, apskatīt šautuves vietu. Pērn Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Latvijas Institūtu izveidoja virtuālu izstādi Izstaigā stūra māju, kurā fiksēti ēkas iekšskati un ārskati, kādi patlaban vairs nav ieraugāmi.

Foto

Paralēli apmeklētāju uzņemšanai muzeja veidotajā izstādē, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam, muzejs nodarbina arī vēsturnieku, kas veic 1941. gadā okupācijas varas (čekas) veikto represiju izpēti. Ir izdevies noskaidrot faktus, kas līdz pat nesenam laikam vēsturniekiem bija nezināmi.

Piemēram, noskaidrota persona, kas organizēja un visticamāk arī izpildīja nāvessodus – valsts drošības jaunākais leitnants Aleksandrs Konstantīna dēls Jermolajevs (1908-?). Tāpat arī noskaidroti mazāk būtiski, tomēr nezināmi fakti, piemēram, ka Baltijas īpašā kara apgabala kara tribunāls (PribOVO) 1940.-41. gadā atradās Bruņinieku ielā 29, bet čekas automašīnu garāžas bija Ganu ielā 3. Tomēr lielāko izpētes darbu prasa nošauto, bet līdz mūsdienām neidentificēto čekas upuru personību noskaidrošana

1941. gada 15. janvārī čekā nošautie:

Fadejs Bernarčiks (1912)
Pēteris Dāvis (1901)
Laimonis Donis (1916)
Ādolfs Jozeps (1895)
Arvīds Levans (1916)
Augusts Nuķis (1892)
Aleksandrs Paškovskis (1901)
Artūrs Rekšāns (1900)
Jēkabs Silarājs (1898)
Sigizmunds Vasiļevskis (1902).

2 komentāri

TOP komentāri

  • vilnz
    +1

    vilnz

    atpalikušie krievi turpina savas darbības arī šodien, Krievijā, Ukrainā, Sīrijā

    14.01.2016 17:02

  • Arno Liepiņš
    0

    Arno Liepiņš

    Nošautais Jēkabs Silarājs droši vien bija tas, kuŗš studēja tieslietas LU un bija studentu biedrībā Fraternitas Rusticana.

    16.01.2016 01:19

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas