Meitene, kuras tēvs ieradās skolā ar siksnu: Mani sauca par “lašaru” un grūda pret sienu

36 komentāri

“Mani apsaukāja par “lašaru” un teica, ka mani piekaušot, ja es kaut ko vēl darīšu, ka es varu sūdzēties tētim vai darīt ko gribu,” stāsta pusaudze Ieva, kuru šodien pat kāda no pāridarītājas Sāras draudzenēm ar visu spēku iegrūdusi sienā.

Jau ziņojām, ka šonedēļ Rīgas 47. vidusskolā dusmīgs tēvs ieradās klasē un ar siksnu uzšāva meitas klasesbiedrenei, ar kuru viņa bērnam ilgstoši bijis konflikts. Pilns notikušā audioieraksts meklējams šeit. Konflikts starp abām meitenēm esot bijis jau sen, un notikušais skandāls ar siksnu nav licis tam norimt – meitenes “ienaidniece” Sāra un viņas draudzenes turpina apsaukāt Ievu – meiteni, kuras tēvs nāca uz skolu skaidrot attiecības.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Es šodien arī gāju pie psihologa, stāstīju un rakstīju iesniegumu. Tagad runās arī ar Santu [meitene, kas sauca Ievu par “lašaru” – red.] visu šo. Kad beidzās sarunas ar psihologu, es devos uz latviešu valodas stundu, jo sapratu, ka vajag arī mācīties. Izgāju no sociālā pedagoga kabineta, un man pretī nāca Santa, tad viņa brutāli, ar visu savu augumu mani pagrūda pret sienu,” stāsta Ieva. Acīmredzot tika iesaistīti vecāki, jo tika izsaukta “ātrā palīdzība”, veiktas veselības pārbaudes, tostarp rentgens.

Ievas tētis, kurš konfliktu gribēja risināt ar siksnu:

Ir miesa, bet ir arī gars, ir apziņa. Šī morālā diskriminācija skolās notiek ļoti daudz. [..] Ieva man pasaka atklāti, kā ir, bet arī kādreiz noklusē. Dažreiz kāds konflikts ir bijis ar kādu meiteni, bet es saku – meit’, es nemaisīšos. Bet te jau bija pāri svītrai, jo es viņu pazīstu no bērnības, un viņa trīc agonijā. Ko man atlika darīt?

Skaties foto!

Ieva stāta, ka konflikti ar Sāru bijuši jau “no sākta gala”, kad Sāra atnākusi mācīties uz šo skolu.

“Viņai jau riebums pret mani ir bijis no paša sākuma. Tur bija konflikti ar draudzībām – tur es atņēmu, un tur es neatņēmu. Tad vienkārši es viņai vaicāju WhatsApp grupā, kur ir Alise [Sāras draudzene – red.]? Gusts [skolotājs Laimonis Gusts – red.] prasījis, kādēļ viņas nav skolā. Un tad man viņa sāka ”braukt augumā”, ka es aiztiekot Alisi, viņas privāto dzīvi. Un sāka man saukt lamuvārdos, ka es esmu resnā krople un tādā garā. Es vienkārši sāku raudāt un pastāstīju savam tēvam,” to, kā konflikts sācies, stāsta Ieva.

Meitenes tēvs stāsta, ka, ienākot klasē ar siksnu, ļoti labi apzinājies, ko dara. “Savu meitu zinot, es uz skolu praktiski vispār neeju. Tāpēc man radās iekšēja vēlme uzzināt, aizbraukt un paskatīties. Un būtībā, jā, šis bērns [Sāra – red.] ir kā mazs nezvēriņš. Viņš neapzinās, grib savu popularitāti. To es arī saprotu, pats esmu tam gājis cauri savā laikā. Protams, no pedagogiem dzirdēju, ka viņa [Sāra – red.] ir ļoti laba manipulatore, ļoti labi manipulē ar cilvēkiem, iesaista arī vecākās klases,” stāsta tēvs.

“Tāpēc, kad es ierados skolā, skola bija informēta, ka ieradīsies tēvs un ka būs kaut kāds sitiens vai siksna vai kas,” pauž vīrietis.

Skaties video!

36 komentāri

TOP komentāri

  • Es
    +17

    Es

    Ieva turies,Tev ta bravūrīgā meiča pretī nestāv,tukša būtne,kas domā,ka viņu dikti daiļo prastums..bet patiesībā parāda,cik zems kultūras līmenis un tukša galviņa.

    02.10.2015 22:15

  • Ilze
    +16

    Ilze

    Ieviņ, ak, šis atgādina manus skolas laikus, kur mums klasē bija tādi paši izlecēji,nu nekur dzīvē tālu viņi nav tikuši! Turies! Tu esi stiprāka par viņiem! Tev ir fantastisks tētis, viņa acīs staro siltums,mīlestība un rūpes.

    03.10.2015 10:34

  • IEVA
    +14

    IEVA

    Ko tad,gaidīt ka viena neaudzināta skuķe kādu dienu nositīs kādu bērnu.Vajadzēja ne ti siksnu,bet kārtīgu koku.Vēl atļaujas dirst sūtīt.Tas jau vien liecina,ka nav audzināta.Piekrītu tēva rīcībai.Turaties.

    03.10.2015 08:32

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas