Mazākumtautību skolu audzēkņi sevi identificē kā Latvijas krievvalodīgos, taču ne krievus

0 komentāri

Krievijas mediju dominance kabeļtelevīziju tirgū nav veicinājusi mazākumtautību skolu audzēkņu piederības sajūtu Krievijai. Tas noskaidrots pētījumā, kurā arī atklāts, ka kopīgā latviešiem un cittautiešiem ir daudz vairāk nekā varētu šķist. Viņi sevi identificē kā Latvijas krievvalodīgos, taču ne krievus.

Rīgas Puškina licejs ir skola ar mācībām krievu valodā. Turklāt dzimtā valoda, literatūra un kultūra šeit tiek apgūta padziļināti. Un tas paralēli angļu, spāņu, franču un pat latīņu valodai, kas arī ir stundu sarakstā.

Vienlaikus šie vidusskolnieki pauž pārliecību, ka savu nākotni saistīs ar Latviju.

”Staro Rīga vai 18. novembris, es vienmēr eju uz tiem ar krievu draugiem, latviešiem, mums vienalga – dzīvojam Latvijā, mīlam to – tas ir pamats mūsu dzīvei,” stāsta skolniece.

Pie līdzīgiem secinājumiem, taču veicot jau krietni apjomīgāku mazākumtautību skolas apmeklējošo jauniešu aptauju, nonākuši pētnieki no biedrības Ascendum.

Atšķirības notikumu uztverē, analīzē, vai pieradumos nereti diktē tas, ka skolas ir visai slēgta vide un līdz 18 gadu vecumam latvieši apgrozās savā vidē, mazākumtautību jaunieši – savā.

Būtiskākais, ko atklāj pētījums, – Krievijas televīzijas kanālu dominance kabeļtelevīziju tirgū nav vecinājusi mazākumtautību skolu audzēkņu piederības sajūtu Krievijai. Viņi sevi identificē kā Latvijas krievus vai vienkārši krievvalodīgos, kuriem svarīgi pirmo daļu dzīves pavadīt savā vidē, savās skolās.

Lai arī viņi sevi identificē tieši kā Latvijas krievus, ir lietas, kuras ietekmē tradīcijas ģimenē. Piemēram, kā tie traktēts viens vai otrs strīdīgs vēsturisks fakts – bet nekas vairāk.

Ņemot vērā, ka nākotnē tieši šā brīža jaunieši veidos krietnu respondentu daļu, ekspertiem ir cerība, ka cittautiešu piederības sajūta Latvijai tikai palielināsies.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas