Londonas latviete cer atgriezties dzimtenē, viņas bērni paliks svešatnē naudas dēļ

3 komentāri

Latviešu pasaule nebeidzas līdz ar valsts robežām. Uz Lielbritāniju mērķtiecīgi pārceļas daudzas ģimenes ar bērniem, kuras Latvijā atgriezties neplāno.

Kristiāna uz Londonu no sākuma pārcēlās viena pati. Kad bija jau šeit iekārtojusies un lielajā metropolē atradusi savu vietu, pie viņas pārcēlās arī abi dēli. Kristiāna teic, šeit sākta dzīve pilnīgi no jauna, tiesa gan – dažbrīd bijis ārkārtīgi grūti.

Londonā nu jau nodzīvoti vairāk nekā četri gadi. Kristiāna atzīst – braucot prom no Latvijas, mērķis bijis tikai viens – lai beidzot var sākt dzīvot, nevis izdzīvot. Rīgā viņa skrējusi pa vairākiem darbiem vienlaikus, taču tik un tā iztikšana bijusi smaga – no vienas algas līdz otrai. Domājot arī par savu dēlu nākotni, aizbraukt neesot bijis grūti.

”Bija tāda sajūta, ka kaut kāds posms ir nodzīvots un ir jāiet tālāk. Likās, nu, ka Latvijā es neredzēju neko tādu, kas mani turētu. Un varbūt paldies Dievam, ka man nebija kā citiem – iesākti biznesi vai kredīti, vai sākta mājas celt. Tas arī rādīja, ka man ir jāvirzās, jābrauc, es varēju ļoti vienkārši, nopirkt biļeti un aizlidot, man nebija nekādas saistības, un tas bija ļoti labi,” stāsta Kristiāna.

Lielbritānijas galvaspilsētas tempā ātri vien uzsisti pirmie puni. Pirmais darbs viesnīcā un jaunā ikdiena ierāvusi tāda kā vāveres ritenī. Tas esot bijis smags laiks, kad bieži gribējies mest visu pie malas un atgriezties mājās.

”Tu pilnīgi nesaproti, tu tikko esi nolicies gultā, aizvēris acis no pārguruma, un tev ir atkal jāceļas un jāiet, liekas pagaidiet, iedodiet apstāties. Bet tas ir jāiztur, divus gadus, ja tā kārtīgi pacenties un nerauj savu degunu augšā, un apzinies, ka esi atbraucis uz svešu valsti, un to ka šeit viss jāsāk pilnīgi no nulles, tu sāc jaunu dzīvi,” savu pieredzi atklāj Kristiāna.

Un tā patiešām iegrozījās negaidītā virzienā. Darba vietā Kristiāna iepazinās ar savu tagadējo vīru no Gruzijas. Tagad vairāk nekā gadu Kristiāna ir mājsaimniece un audzina abu mazo meitiņu Sofiju. Latviete smej, lai arī uz Londonu nav braukusi meklēt sev precinieku, liktenim par to viņa esot pateicīga.

”Man katrā ziņā tam posmam bija tāds, neteiksim, pārvilkts krusts pāri, bet dikti atlikts malā. Es zināju, ka būs, bet ne tagad. Man bija galvenais, man palika Latvijā ar mammu puikas, ātrāk dēlus atvest uz šejieni, iekārtot skolā, pašai nostāties uz kājām, mācīties strādāt, bet ziniet, kā ir. Kad vismazāk gaida, tad viss notiek,” par dzīves negaidītajiem pavērsieniem stāsta Kristiāna.

Kristiānai gan sāp sirds, ka tik daudziem darba spējīgiem cilvēkiem labākas dzīves meklējumos nākas pamest Latviju.

Kristiāna neslēpj savu sāpi: ”Dod Dievs, lai Latvijā sāktos labi laiki, un mēs visi skriesim atpakaļ.Visi grib uz mājām, jo šeit, jā, mums ir varbūt vairāk naudas, mēs varam vairāk pirkt, vairāk tas materiālais, bet dzimtene ir dzimtene. Mūsu jūra, mūsu skaistā Rīga, neviens okeāna zilais ūdens neaizstās brūno jūru.”

Jaunās ģimenes sapnis ir Latvijā nopirkt zemi pie jūras, uzcelt māju un vecumdienas pavadīt tur. Lai arī pašreizējā dzīve ir stabila un abi dēli ārzemēs atraduši darbu, sirds tomēr ilgojas pēc tēvzemes.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Londonas latviete Kristiāna:
Ļoti, ļoti skumstu pēc Latvijas, domāju ļoti bieži, skumstu. Bērni varbūt ne tik ļoti, viņiem cits vecums, viņi varbūt tur pasmejas, kad es skatos Ilgo ceļu kāpās , man ļoti patīk, un tad man birst asaras un tad mēs ar draudzenēm pasēžam un paraudam, lūk tā… dod Dievs viss būs labi un mēs brauksim atpakaļ.

Atšķirībā no Kristiānas, viņas jaunākais dēls Edijs uz Latviju atpakaļ vairs nevēlas pārcelties. Kopš puisim vasarā apritēja 18 gadi, viņš strādā viesnīcā un krāj naudu, lai kopā ar draudzeni varētu īrēt savu dzīvokli.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Kristiānas dēls Edijs:
Te, piemēram, es algu pelnu 3 reizes lielāku nekā Latvijā kaut kāds pieaugušais. Es aizbrauktu un man atkal būtu jāapcērt savas vajadzības un vēlmes. Nauda! Man personiski, viss ir naudā. Es gribu iziet āra, negribu iet ar draudzeni ārā un skatīties menu, ko es varu ierēķināt.

Edijam neesot bijis žēl braukt prom no Latvijas, jo viņš zinājis, ka būs kopā ar brāli un mammu. Sākumā tieši ar vecāko brāli Robertu, kuram ir 21 gads, ļoti turējušies kopā, jo šeit draugu vēl nebija. Bet skolā ar jaunajiem klases biedriem iedraudzējies ātri, problēmas sagādājusi vien svešvaloda.

”Latvijā mācījos angļu valodu, un likās, jā, es māku runāt, biju pārliecināts. Atbraucu uz šejieni, visas akcenta maiņas un viss tas slengs, nav tā, ka visi runātu tīrā angļu valodā. Pirmais gads bija tāds, ka man bija draugi, diezgan ātri sanāca atrast draugus, un draugi teica, ka nesaprot, ko es saku,” atceras Edijs.

Bet angļu valoda četros gados nu tā apgūta, ka pat ar draudzeni Rūtu, arī latvieti, abi sarunājoties angliski. Tā esot vieglāk izteikties, apgalvo Edijs. Bet pārējie zēna draugi lielākoties nav ne latvieši un ne angļi, bet cittautieši.

Edijs stāsta, ka ar iebraucējiem ir vieglāk, jo sakrīt gan intereses, gan arī cits citu labāk saprot – jo, kā nekā, arī viņi savulaik aizbraukuši no savas dzimtenes, no savām mājām un tagad veido šeit jaunu dzīvi.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Kas
    0

    Kas

    Pilnigi piekritu Tev,aizmirst latvieshu valodu pa chetriem gadiem ir pilnigas mulkibas.Es dzivoju Anglija vienpadsmit gadus,meita parcelas pie manis dzivot devinus gadus atpakal,kad vinai bija septini.Meitai ir pagruti izteikties pareizi latviski kautko rakstot.Bet ne vina ne es ka redzat nav aizmirsushi latvieshu valodu.Starp citu mees gimenee runajam anglu mele jo mans draugs ir Lielbtitanijas pilsonis.

    04.01.2015 02:59

  • Dace
    0

    Dace

    ieprieksheejais komentaars ir loti latvisks savaa prastajaa stilaa. jebkuram cilveekam ir tiesiibas DZIIVOT taa, kaa vinah/nya veelas. un nevienam nav tiesiibu paarmest otra cilveeka izveeli. sievietei, kas aizbrauca un Angliju es noveelu visu to labaako abiem ar "to nokerto veci" (starp citu, izskatiijaas loti pievilciigs un inteligents viirietis) un mazo skaistuliitei, kas jums piedzima. un lai piepildaas juusu sapnis - uz vecumdienaam (kautgan man izskatiijaas, ka liidz taam jums abiem ar viiru veel taalu) juus vareetu atgriezties Latvijaa un nopirkt maajinu pie riigas juuras krasta. un nenyemiet galvaa taadu prastu komentaaru, kaa ieprieksheejais, saturu. cilveeki aiz skaudiibas visu to riebiigaako ir gatavi uzraxtiit. Laimiigu Jauno Gadu visam juusu pulkam!!!!

    26.12.2014 14:10

  • Elza
    0

    Elza

    Nu tā pārgurusi darbā , bet veci dabūja gan.....un četri gadi nemaz nav daudz , lai nerunātu vairs latviski .Nesmīdiniet tautu !

    24.12.2014 17:52

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas