Linča tiesa vai labs darbiņš? Ko policija saka par noziedznieku meklēšanu sociālajos tīklos

0 komentāri

Lai arī pēdējā laikā sociālo tīklu spēks tikai pieņemas spēkā un cilvēki ar Facebook, Draugiem.lv un citu mediju palīdzību mēģina pašu spēkiem notvert iespējamos zagļus, varmākas un citus likumpārkāpējus, Valsts policija norāda, – šāda rīcība noteikti nav pareiza, vērtējot no likuma skatpunkta.

”Dažādu attēlu publicēšana noteikti nav pareiza rīcība – visa informācija ir jānodod policijai un nepieciešamības gadījumā izmeklētājs foto publicēs,” vaicāts par to, cik pareiza ir iespējamo noziedznieku attēlu publicēšana sociālajos tīklos, portālam Skaties.lv pauda Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis:

No cietušā skatpunkta ne vienmēr ir redzami visi apstākļi, tādēļ pastāv liels risks pašam iekulties nepatikšanās – nepamatoti nosaukt kādu par zagli.

Tiesa gan, tas neattur sociālo tīklu lietotājus ievietot dažādos sociālajos medijos arvien jaunu informāciju par iespējamajiem noziedzniekiem. Vienā gadījumā tika publicēts arī iespējamā automašīnas zagļa vārds, uzvārds un personas dati. Tāpat ir neskaitāmi citi gadījumi.

Faktiski noziedznieku ķeršanai sociālajos tīklos ir gluži vienkāršs izskaidrojums, norāda sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.”Ļoti vienkārši – cilvēki grib kaut ko darīt lietas labā, ņemt lietas savās rokās. Tas ir tāds savā ziņā normāls sabiedrības process – vienmēr visās sabiedrībās ir kaut kādas lietas, ar kurām pašiem ir jātiek galā,” norāda cilvēku uzvedības pētnieks, tajā pašā laikā uzsverot, ka medaļai ir divas puses. Proti, ir liela iespējamība, ka šādā veidā cietīs nevainīgi cilvēki, un “ka tā taisnība un tiesa netiks īstenota tā, kā tā vajag”. Tāpēc ir valsts vardarbības monopols, proti, – ir specializēti cilvēki, kas pārrauga, lai nenotiek noziegumi un noziedznieki tiek notverti, saka K. Sedlenieks.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks:

Neskatoties uz to, ka valstī ir šāds vardarbības monopols, tas vēl negarantē, ka cilvēki tam uzticēsies un ka valsts iestādes efektīvi veic savus uzdevumus. [..] Cilvēkiem varētu nebūt pietiekama uzticēšanās likumsargiem, un tad viņi likumu ievērošanu ņem savās rokās.

Tas ne vienmēr ir pozitīvi, norāda sociālantropologs. “No individuālā viedokļa šķiet, ka “mēs taču visi redzējām, ka tas ir noziedznieks, iesim visi kopā un viņu pārmācīsim”. Cilvēki šādu emociju un apsvērumu vadīti cenšas tikt galā ar problēmām. Kaut kādā mērā tas varētu būt pozitīvi, kamēr tas nenoved pie reālas vardarbības, tiesību ierobežošanas. Protams, vissliktāk ir tad, kad tiek skarti cilvēki, kas patiesībā nemaz nav iesaistīti noziegumā,” norāda K. Sedlenieks.

Valsts policijas pārstāvis T. Sadovskis norāda, ka sociālajos tīklos nereti vērojama situācija, kad ”cilvēki ir par slinku, lai pārbaudītu tur manīto informāciju – vieglāk ir vienkārši dalīties ar to, nedomājot, vai tā atbilst patiesībai,” sacīja T. Sadovskis. Kā piemēru viņš min gadījumu, kad par Latvijā klejojošiem pedofiliem pašrocīgi tika nodēvēti Krievija meklēti krāpnieki. ”Noteikti katrs sociālo tīklu lietotājs atceras vismaz vienu sirdi plosošu stāstu, ar kuru lietotāji dalījušiem tūkstošiem reižu, bet beigās izrādījies, ka tas ir izdomājums vai pārpublicēts no citas valsts un pielāgots Latvijai. Ir bijuši stāsti par cietsirdībā dzīvojušiem mājdzīvniekiem, tāpat ir izplatījušas baumas par pedofiliem ar konkrētiem fotoattēliem,” norāda policijas pārstāvis.

Foto avots: Facebook; Šie

Foto avots: Facebook; Šie “pedofili” patiesībā bija krāpnieki, kas uzdarbojas Krievijā.

”Diemžēl šā iemesla dēļ pastāv iespēja arī izplatīt apzināti nepatiesu un apmelojošu informāciju, likumā par to arī ir paredzēta atbildība. Par neslavas celšanu jeb apzināti nepatiesas un apkaunojošas informācijas izplatīšanu Krimināllikumā ir paredzēta atbildība, taču vienlaikus jāņem vērā, ka cietušajam ir tiesības prasīt arī zaudējumu atlīdzību, kas radušies izplatītās informācijas dēļ,” T. Sadovskis skaidro, kādas var būt sekas tam, ja sociālajos tīklos tiek publicēta nekorekta informācija.

Policija norāda – gadījumā, ja cietušā rīcībā ir nonākusi jebkāda informācija par iespējamā ļaundara identitāti, tai skaitā viņa fotoattēli vai, piemēram, videoieraksti, šie cilvēki tiek aicināt ar tiem nekavējoties vērsties policijā. ”Iegūto informāciju izvērtēs jūsu lietas izmeklētājs un nepieciešamības gadījumā attēli tiks izplatīti medijos, tai skaitā policijas oficiālajos sociālo tīklu kontos. Taču pirms publicēšanas vienmēr meklēšana tiek veikta arī slēptā veidā. Jāņem vērā arī tas, ka pirms publicēšanas informācija ir rūpīgi jāpārbauda, jo, piemēram, krāpnieki, mēdz uzrādīt citu personu dokumentus,” pauž T. Sadovskis.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas