Likums par seju aizsedzošu apģērbu: TM bija gaidījusi lielāku sabiedrības iesaistīšanos

2 komentāri
Likums par seju aizsedzošu apģērbu: TM bija gaidījusi lielāku sabiedrības iesaistīšanos
Foto: AFP / LETA

Šonedēļ noslēdzas sabiedriskā apspriešana topošajam likumam, kas paredz ieviest vispārēju aizliegumu publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Jautājums bija izraisījis ļoti plašu rezonansi sabiedrībā. Cik atsaucīgi bijuši iedzīvotāji un institūcijas, sniedzot savus priekšlikumus, un vai tie ietekmēs jauno regulējumu?

Līdz ar gatavošanos patvēruma meklētāju uzņemšanai, valdība pagājušā gada nogalē arī uzdeva izvērtēt, vai Latvijā, līdzīgi kā atsevišķās citās Eiropas valstīs, ir jāievieš aizliegums sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu apģērbu, kas aizsedz seju.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tā rezultātā Tieslietu ministrijā ir tapis likumprojekts. Tas paredz vispārēju aizliegumu publiski, izņemot dievnamus, nesāt jebkādu seju aizsedzošu apģērbu – ne vien musulmaņu galvassegas, bet arī maskas, ķiveres un seju aizsedzošus lakatus un kapuces.

Vienlaikus ir noteikti vairāki izņēmumi. Seju ļauts aizsegt, lai izpildītu noteiktas prasības, piemēram, braucot ar motociklu, ķiverei ir jābūt obligāti, kā arī lai tādu profesiju pārstāvji kā ārsti un policisti varētu pildītu amata pienākumus. Seju ļauts aizsegt arī sporta nodarbību dalībniekiem un tiem, kuri piedalās mākslas vai nacionālajos kultūras pasākumos. Un tāpat seju ļauts aizsegt laikapstākļu un veselības apsvērumu dēļ.

Tieslietu ministrija, kas ir likuma autors, bija devusi mēnesi laika, lai sabiedrība izteiktu viedokli par jauno regulējumu, kas bija izsaucis plašu un pretrunīgu vērtējumu. Atsaucās tikai astoņi cilvēki.

Ministrija bija vērsusies arī vairākās institūcijās. Ne visas no tām atbildēja. Tā, piemēram, sabiedriskās politikas centrs Providus šo neuzskata par tādu aktualitāti, lai tai veltītu uzmanību.  Savukārt saņemtajās atbildēs esot dominējis viedoklis, ka ierobežojums ir pārāk stingrs. Pret jauno likumu iestājas Cilvēktiesību centrs. Pret vispārēju aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu iestājušās arī divas no septiņām musulmaņu draudzēm.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons, sazvanīts Ženēvā, norāda, ka šādus ierobežojumus ir tiesības noteikt, taču tiem jābūt samērīgiem un labi pamatotiem. “Šeit ir būtiski tiešām atrast to samērību vai tiešām izvērtēt samērību, ierobežojot kādas personas, kāda indivīda tiesības sabiedrības interesēs. Respektīvi, ko iegūst sabiedrība vairāk, ja kāda indivīda vai personas tiesības nesamērīgi ierobežo. Protams, ka te nevar būt runa tikai un vienīgi par drošību,” viņš saka.

Tieslietu ministrija tagad vērtēs saņemtos atzinumus. Ņemot vērā, ka vairāki no tiem bijuši negatīvi, jaunais regulējums, iespējams, tiks “mīkstināts”, atsakoties no vispārēja aizlieguma. Taču ministrija par to vēl lems. Tiek plānots, ka ceļu valdībā jaunais likumprojekts uzsāks pēc trīs nedēļām, kad to vispirms skatīs valsts sekretāru sanāksmē.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Agita
    +3

    Agita

    Biju Irānā un sastapos ar obligātām tās valsts prasībām attiecībā pret apģērbu un uzvedību.un man tas likās pašsaprotami,ņemot vērā atšķirīgo kultūru un paražas....
    Uzskatu,ka ierodoties Es un Latvijā būtu tikai normāli,ja tiktu ievērotas mūsu valsts prasības...Un tām jābūt - vismaz atklātai,neaizsegtai sejai....Tā būtu sapratnes un cieņas izrādīšana valstij,kura ir gatava uzņemt bēgļus no atķirīgas kultūras un mentalitātes...

    25.03.2016 02:27

  • anna
    +2

    anna

    Kur to aptauju var atrast? Un kāpēc tāda slepenība? Lūdzu, beidziet ņirgāties par Latvijas sabiedrību! Mums no pirksta vajag izzīst, ka tāda aptauja kaut kur notiek? Protams, ka nekādu maskarādi un sieviešu tiesības ierobežojošus kankarus 99% iedzīvotāju NEATBALSTA!

    25.03.2016 20:33

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas