Islāmistu grupējumos iesaistījies viens Latvijas iedzīvotājs

1 komentārs

Līdz šim ziņu par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos islāmistu radikālos grupējumos nebija. Tomēr nu arī Latvija ir starp tām valstīm, kuras iedzīvotāji karo teroristu rindās. Drošības policijai ir zināms vismaz viens Latvijas iedzīvotājs, kurš jau vairākus mēnešus atrodas Sīrijā. Vēl vairāki ir interesējušies par šādu iespēju.

Foto: LETA

Foto: LETA

Daudzu Eiropas valstu drošībnieki uztraucas, ka aizvien vairāk mūsu reģiona iedzīvotāji dodas karot pie teroristiem Sīrijā un Irākā. Piemēram, no Zviedrijas konflikta zonā esot aptuveni 300 cilvēku. Dažus karotājus atklājusi arī Igaunijas drošības policija Kapo. Dānijā teroristi pat pamanījušies saņemt ievērojamus valsts pabalstus laikā, kamēr ar ieročiem rokās karoja Tuvajos Austrumos.

Dāņu karikatūrists Kurts Vestergords pirms 9 gadiem publicēja pravieti Muhamedu izsmejošu zīmējumu, kas musulmaņu valstīs izraisīja milzu neapmierinātību. Tika dedzināti Dānijas karogi, uzbrukts dāņu vēstniecībām. Šo gadu laikā Dānija uzņēmusi daudz bēgļu no musulmaņu valstīm. Šogad vien no Sīrijas ieradušies 20 tūkstoši cilvēku. Tā ir aptuveni Tukuma izmēra pilsēta.

Socioloģiskajās aptaujās dāņi savas valsts drošībai kā galvenos min migrācijas draudus, kas līdzi nes arī radikālo islāmu un teroristu aktivitātes. Pieaugusi pašu dāņu vēlme karot Islāma valsts un citu radikālo grupējumu rindās, ko daudzi vietējie uztverot par sava veida eksotiku un piedzīvojumu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš:
Dāņu drošības policijai ir zināms par simts dāņiem, kas ir piedalījušies islāma valsts bruņotajās cīņās. 16 dāņi ir gājuši bojā, 28 ir atgriezušies atpakaļ no cīņām. Un šobrīd politiskajā dienaskārtībā – ko darīt? Kā aizkavēt dāņu radikalizēšanos, kā aizkavēt, ka viņi dodas uz Tuvo Austrumu konflikta rajoniem vai arī Ziemeļāfrikā, lai kur arī tas nenotiktu.

Viens šokējošs atklājums ir, ka Dānijas musulmaņi, kuri ir piedalījušies Islāma valsts karadarbībā, ka viņi tajā pašā laikā saņēmuši dāņu sociālos pabalstus, kas ir diezgan iespaidīgi.

Latvijā līdz šim nebija ziņas par islāmistu radikāļu atbalstītājiem. Tomēr mums zināms, ka vismaz viens Latvijas iedzīvotājs ir devies uz Sīriju un tur karo jau vairākus mēnešus. To apstiprina arī Drošības policija.

Drošības policijas atbilde Nekā personīga:
Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka bruņotajā konfliktā Sīrijā ir iesaistījies viens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir pievienojies grupējumiem, kas cīnās pret Sīrijas valdošo režīmu. Vienlaikus ir identificētas arī atsevišķas personas, kuras ir izrādījušas interesi iesaistīties šajā konfliktā. Drošības policija arī aicina visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir informācija par personu plāniem doties uz Sīriju vai citiem konfliktu reģioniem nolūkā iesaistīties tur vardarbīgās aktivitātēs, informēt par to Drošības policiju.

Drošības policija un arī Iekšlietu ministrija pārmet likumu veidotājiem, ka nav izdarīts solītais, lai teroristu atbalstītājus no Latvijas varētu sodīt krimināli. Septembrī skaļi izskanēja ziņa par trim nacionālboļševikiem no Ludzas, kuri video intervijās internetā lepojās, ka karo pret Ukrainas karaspēku. Tolaik par nepieciešamību ātri mainīt likumus aktīvi izteicās premjere un citas augstākās amatpersonas. Bet joprojām plānotie grozījumi ir iestrēguši saskaņojumos starp vairākām ministrijām. Iekšlietu uzraugi pārmet Nacionālās apvienības vadītajai Tieslietu ministrijai nevēlēšanos rīkoties ātri un izlēmīgi.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa:
Es ļoti ceru, ka arī kriminālās atbildības jomā atbildīgā ministrija Tieslietu ministrija izrādīs aktīvāku politisko gribu šajā jautājumā, jo līdz šim iesaiste šajā politiskajā virzībā nav bijusi tik akūta un tik raita kā mums gribētos. Jo mums šķiet un Drošības policijai šķiet, ka mums būtu diezgan steidzami un diezgan kvalitatīvi jāstrādā pie šīs likumdošanas.
Nekā personīga: Tad Tieslietu ministrija ir tā, kas nedaudz bremzē to visu?
Evika Siliņa: Nu – es varētu teikt – mēs vēlētos redzēt tādu aktuālāku un straujāku virzību politiskajā līmenī.
Nekā personīga: Vai fakts, ka šāda likumdošana līdz galam nav sakārtota, nav arī drauds valsts drošībai?
Evika Siliņa: Protams. Protams, tas ir. Līdz ar to mēs arī esot vadošā institūcija šajā jomā, mēs arī par to runājam, mēs arī esam iniciējuši šos grozījumus un par to runājam. Protams, vieni mēs to nevaram.

Iekšlietu ministrija iesaka mainīt krimināllikumu, lai varētu krimināli sodīt Latvijas iedzīvotājus, kuri iesaistās bruņotos konfliktos ārvalstīs. Būtu jāierobežo arī iespēja izplatīt kara propagandu. Šobrīd radikāļi jaunos kaujiniekus vervē internetā, kur var uzzināt, kā sagatavoties braucienam, ar ko kontaktēties un kā nokļūt konflikta zonā. Pēc tam jauniņo uz vietas apmāca treniņnometnēs un sūta karot. Īpašu draudu viņi rada, atgriežoties un cenšoties vervēt sekotājus.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa:
Lai mēs viņus varētu paturēt šeit un nelaist uz šīm valstīm – tās būtu kādas preventīvas darbības kā pasu aizturēšana, izceļošanas aizliegums vai kādas citas piespiedu darbības, kas viņiem liegtu doties uz to valsti, ja Drošības policija izlūkošanas veidā jau būtu uzzinājusi, ka tas iespējams notiks. Mēs vēlamies vērsties ne tikai pret to, ka viņi dodas, bet pret to, ka viņi vervē citus cilvēkus, ka viņi piesaista finansējumu, un tā ir vēl viena no nepieciešamajām, kas būtu jāattīsta. Jā mums ir terorisma likumdošana labi attīstīta, bet, kā jūs dzirdat, arī Eiropa runā, ka šīs formas mainās.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sarunā ar Nekā personīga saka, – vienlīdz bīstami Krievijas agresijai Ukrainā ir draudi, ko Eiropai rada musulmaņu teroristu grupējumi. Ja līdz šim tie Latvijai nav pievērsušies, tad viss var mainīties, mūsu valstij kļūstot par prezidējošo Eiropas Savienībā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:
Mums tie draudi starp citu nāk, un potenciāli viņi var nākt arī no musulmaņu pasaules, kas ir deklarējusi tādu kā svēto karu pret Eiropu. Un šobrīd gan to fokusējot uz zināmām valstīm, kuras uzskata par pietiekami aktīvām Sīrijas un apkārtnes valstu situācijā, bet tas, ka tad, kad būsim Eiropas prezidējošā valsts, mēs simboliski pārstāvēsim arī Eiropu, un jebkādi musulmaņu terorisma akti, kas būtu naidīgi Eiropai, potenciāli viņi varētu arī šeit notikt. Mana cerība ir, ka viņi uzskatīs, ka Latvija ir tik maza zeme, ka ar to visu, ka viņa ir prezidējošā, ka tas blīkšķis, ja tā varētu teikt… Jo viņi meklē sev publicitāti… Ka to viņi varētu panākt kādā citā lielākā valstī. Teorētiski tāds pastāv.

 

1 komentārs

TOP komentāri

  • Nika
    0

    Nika

    Skumji, ka, gan savējie, gan pasaules ''varenie'', nesaprot cik tālu ir aizgājusi teroristu visatļautība. Kaut vai: Austrumukrainā vairāk kā pusgadu plosās teriristu grupējums ''Doņeckas tautas republika'', bet vēl līdz šim tas nav starptutiski klasificēts kā teroristiska organizācija. Mīļi sauktie 'opozicionāri', nav ne Ukrainas krievi, ne ukraiņi. Tie ir algotņi no daudzām valstīm, kuriem ir dots mērķis- iznīcināt Ukrainu un virzīties tālāk uz rietumiem. Šī mērķa uzturēšanai 'saimnieki' dāsni atalgo un morāli uztur neko nežēlojot /pat savu tautu/. Starp citu, Janukoviča laikā, 'Doņeckas tautas republikai /tagad, brīžiem, Novorosija/ tika atteikta reģistrācija.
    Kam vajadzīga ANO, EDSO un tml.? Lai iet pensijā, netērē mūsu naudiņu, ja nav rīcībspējīgi. Pat nespēj pieprasīt Putinam izvākties no Ukrainas robezpunktiem, atkāpjoties uz savu robežlīniju, izvietojot neitrālajā zonā starptautiskos miera uztur.spēkus. Tas ir pirmais un elementārais solis. Pēc tam viss atrisināsies. Runas un naudas skaitīšana par zaudējumiem no sankcijām ir svarīgi, bet par visu svarīgāka ir cilvēku dzīvība. Teroristu tik masveidīgā cilvēku iznīcināšana liek saprast, ka galvenais to saglabāt /kapā tā nebūs nevienam vajadzīga, pat varenās Mistral ražotājiem/.

    07.12.2014 21:19

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas