Lietuva izdod padomu grāmatu kara gadījumā; Latvija atturīga par šādu izglītošanu

1 komentārs

Lietuvas aizsardzības ministrija ir izdevusi rokas grāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš. Tas darīts Ukrainas notikumu iespaidā pēc sabiedrības pieprasījuma. Latvijā tādas nav. Mūs trenē ieslēgt televizoru, ja atskan trauksme. Tikai tad uzzināsim, ko darīt.

Fragments no Lietuvas Aizsardzības ministrijas izdotās rokas grāmatas:
Jums kā civiliedzīvotājam svarīgākais ir parūpēties, lai jūs paliktu dzīvs, un būtu drošībā. Jums ir jāatkāpjas no karadarbības teritorijas, ja neesat karavīrs, vai brīvprātīgais. Jums ir jārīkojas pēc izsludinātā plāna. Visticamāk, kara laikā naudai būs ļoti maza vērtība, tāpēc ir svarīgi iegādāties un krāt potenciālos maiņas produktus, piemēram, cigaretes, baterijas, akumulatorus, sērkociņus, ilgi uzglabājamo pārtiku, alkoholu.

Šādi viegli uztverami un skaidri padomi ir apkopoti lietuviešu rokas grāmatā. Tajā apskatītas arī ārkārtas situācijas, kas nav tiešā saistībā ar kara stāvokli. Iekļauta informācija, kā pretoties iebrucējiem un okupācijas varai, kā notiek mobilizācija.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Lietuvas aizsardzības ministrs Juozas Olekas: Es domāju, ka ir padarīts labs darbs. Savlaicīgi padarīts. Tā kā bija daudz pieprasījumu un jautājumu, tad šis bija labs ceļš, kā atbildēt un dalīties ar tām zināšanām, kas ir mūsu rīcībā.
Nekā personīga: Vai jūs nedomājat, ka šī grāmatas izdošana biedē cilvēkus? Ka to var uztvert kā zīmi, ka kara iespējamība ir reāla?
Juozas Olekas: Es nedomāju, ka tā būs. Ir dažādi viedokļi diskusijās, televīzijā, radio un sociālajos tīklos. Daži varbūt arī tā uzskata, bet citi saka mums paldies, ka esam snieguši ļoti svarīgas atbildes.

Rokas grāmatas atbildīgais redaktors Karolis Aleksa skaidro, ka šādai viegli pieejamai un uztveramai informācijai būtu jābūt ikvienas valsts iedzīvotāju rīcībā, ir militārs apdraudējums vai nav. Tā neesot jāskata kontekstā tikai un vienīgi ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Rokasgrāmatas atbildīgais redaktors Karolis Aleksa skaidro:
Tas var psiholoģiski izskatīties, ka, ja jūs publicējat šādu grāmatu, cilvēki var sākt domāt, ka varbūt valsts gatavojas karam, domāt, vai tas ir reāli vai nereāli, bet mēs uz to skatāmies kā uz instrumentu, kuram ir jābūt izveidotam jau tagad, jābūt pieejamam sabiedrībai. Situācija ir tāda, ka mēs nevaram gaidīt ilgāk. Tā būtu kļūda, gaidīt piemērotāku brīdi un tad publicēt. Mēs saprotam, ka psiholoģiskais klimats un politiskā situācija liek cilvēkiem domāt par šiem jautājumiem. Un mēs saprotam, ja sabiedrība to grib zināt, tad valsts drošība un aizsardzība tikai iegūst, ja mēs apmierinām šo pieprasījumu.

Skeptisks par šāda izdevuma nepieciešamību ir Lietuvas interneta portāla 15min.lt galvenais redaktors Rimvidas Valatka. Viņš to uzskata par lieku panikas celšanu:”Es atbildētu ar vienu vārdu. Tā ir muļķība. Ar Krieviju karo ne ar grāmatām. Labāk būtu vienu papildus stingeru nopirkuši. Es skeptiski izturos pret sabiedrības sagatavošanu karam. Tehniski, tehnoloģiski, pasakot, kas tev jādara tā vai citādi. Katram cilvēkam, pat ja karš sākas, ir jādara savs darbs un jārada pēc iespējas mazāk panikas. To nevar iemācīties, palsot grāmatu. Pirmkārt, valstij ir jācenšas izveidot tādu armiju, lai ienaidnieks nemēģinātu iebrukt, sabiedrībai jābūt patriotiskai, lai katrs cilvēks pēc savām iespējām spētu aizsargāt un aizsargāties, un kaitēt ienaidniekam. Pārējais izšķiries uz vietas, jo neviens nezina, kāds tas karš varētu būt. Katrs karš atšķiras no iepriekšējiem, bet mācīšanās notiek no tā, kas jau ir pagātne.”

Nekā Personīgi aptauja

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

NP: Kā jūs rīkotos, ja sāktos karš?
Agnese: Nezinu, nemācēšu atbildēt.
NP: Jums tas interesētu?
Agnese: Protams, interesētu. Nezinu, es būtu šoka stāvoklī.

 

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

NP: Vai jūs zinātu, kā rīkoties, ja sāktos karš?
Veronika: Saliktu rociņas un gaidītu glābējus. Nu kas tad būtu.. Es jau vienu karu esmu pārdzīvojusi. Toreiz bija patversmes, tagad jau nav tādas. Bezizeja. Sēdi mājās un cauri. Gaidi, kas būs. Kas notiks tas notiks.
NP: Doma par evakuāciju?
Veronika: Nē nē.
NP: Ko jūs sagaidītu no valsts?
Veronika: Viņiem ir trauksmes signāls, kuru nevar dzirdēt, ja logi ir ciet. Var dūkt cik grib. Katrs glābjas, kā māk.
NP: Vai palīdzētu informācija?
Veronika: Jā, jā par to nav, ko runāt, lai cilvēks vismaz jūt, ka kāds par viņu domā.

 

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

NP: Ka jārīkojas kara gadījumā?
Pāvels: Jākravā mantas un jāmeklē drošāka vieta, kur ir pārtika un kur nešauj. Un nav jāiesaistās konfliktos. Tas ir drošākais veids kā izdzīvot.
NP: Vai esat bijis militārajā dienestā, vai esat rezervē?
Pāvels:  Nē nē, man nav nekāda sakara ar militāro jomu. Mums ir valsts pārvalde, kas mūs visus komandē un protams, ja tikšu iesaukts, tad būs jāskatās. Neviens jau negrib iet karot, liet asinis. Par ko? Kungi karo, bet mēs dabonam pa pakaļu.

Latvijā dažādos normatīvajos aktos ir atrodama informācija, kāda būs valsts dienestu un pašvaldību rīcība ārkārtas situācijās. Piemēram,  pašvaldību pienākums ir pārtikas izsniegšana cilvēkiem.

Taču par iedzīvotāju izglītošanu, kā būtu jārīkojas kara gadījumā, valsts nav parūpējusies. Tagad, kad lietuvieši ir publicējuši savu rokas grāmatu, to sola apsvērt arī aizsardzības ministrijā.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts:
Es nedomāju, ka mums kā ticamus ir vērts izskatīt militārus scenārijus, un es nedomāju, ka mums par to jāsatraucas. Es piekrītu, ja cilvēkam ir interese iepazīties, ko darīt, es piekrītu, tas ir tā vērts. Tas ir tā vērts arī, lai zinātu, ja ir kaut kāda lielāka dabas nelaime, vai lielas vētras, kā un ko rīkoties, tas ir vērtīgi manuprāt. Bet to darīt, baidoties no tūlītēja kara, tā nebūtu pareizā motivācija.

Mūsu valsts aizsardzības plānā nav paredzēts, ka iedzīvotāji paši ar ieročiem pretosies iebrucējiem. Šis ir armijas un zemessardzes uzdevums. Ja iedzīvotājiem ir vēlēšanās piedalīties valsts aizstāvēšanā, tad labākais, ko varētu darīt, ir jau tagad pieteikties zemessardzē un apgūt militārās iemaņas, skaidro NBS komandieris Raimonds Graube. Viņš atzīst, ka rokasgrāmata varētu būt noderīga. Tāda būtu jāveido visiem drošības un glābšanas dienestiem kopā. Tomēr visas situācijas, kādas varētu rasties, neesot iespējams paredzēt.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

NBS komandieris Raimonds Graube:
Pirmkārt, mēs nevaram noprognozēt, nomodelēt situāciju. Kā es teicu, tur ļoti liela atbildība pašvaldībām un citām valsts institūcijām. Bet pats svarīgākais ir varbūt daļēja atbilde arī rokasgrāmatā, ko darīt, kādā veidā cilvēkiem būt sasaistē ar iespējamo informācijas saņemšanu.  Latvijas dienesti par labāko rīku iedzīvotāju sagatavošanai ārkārtas situācijām uzskata trauksmes sirēnas un informēšanu uzreiz pēc notikuma iestāšanās. Sirēnas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā. Dienestā skaidro, ka ļoti liela daļa no tām sekām, kas var rasties karadarbības gadījumā, ir iespējamas arī miera laikā. Piemēram, ķīmiskās avārijas, sabrukušas ēkas vai pārrautu aizsargdambju izraisīti plūdi. Tādiem gadījumiem ir gatavs gan glābšanas dienests, gan pieejama informācija, kā rīkoties iedzīvotājiem. Izdoti bukleti, publicēti padomi dienesta mājas lapā.

VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norāda: ”Ja mums ir situācija par militāru iebrukumu vai karu, tad ir jārunā par iedzīvotāju apziņošanu, kur tiktu izmantota civilās trauksmes apziņošanas sistēma. Lai uzreiz informētu par iespējamo rīcību un to, kas ir noticis. Un tad jau ņemot vērā šos iespējamos apdraudējuma attīstības variantus jau tiktu sagatavota konkrēta informācija. Katrā konkrētā gadījumā būs rīcības algoritms.”

Latvijā ir vesela virkne ar likumiem un noteikumiem par civilo aizsardzību, kā katram dienestam būtu jārīkojas ārkārtas situācijās, tostarp arī kara gadījumā, taču tikai neliela daļa no dokumentos sarakstītā ir pārbaudīta mācībās. Iemesls mācību neesamībai, kā ierasts, ir naudas trūkums.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Parasts iedzivotājs
    0

    Parasts iedzivotājs

    Ja mūsējie nevar paši savu grāmatu izdot, būtu vismaz pārtulkojuši lietuviešu darbu (protams, ar visām atļaujām, lai nav tā, ka zog svešu darbu). Nu ja galīgi mūsējie nevarīgi uz to rakstīšanu, lai vismaz kaut kur būtu pieejama kaut kāda informācija, kā rīkoties... Citādi nekā, krāj tik špickas un domā, ko ar tām darīt...

    06.03.2015 09:59

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas