Lielbritānija sākusi stingrāk vērsties pret austrumeiropiešiem; deportāciju gaida arī Latvijas valstspiederīgie

3 komentāri

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija sākusi stingrāk vērsties pret austrumeiropiešiem, nosūtot pavēstes par izraidīšanu no valsts, ja viņi nevarēs uzrādīt, piemēram, oficiālu dzīvesvietu vai darbavietu. Tas skāris arī vairākus Latvijas valstspiederīgos.

Pavēstu ignorēšanas dēļ vairāki latvieši nogādāti imigrantu aizturēšanas centros un tagad gaida deportāciju uz Latviju. Portlendā, Dorsetā, šādā centrā piespiedu deportāciju gaida četri Latvijas valstspiederīgie. Viens no viņiem ir Gvido Ošiņš, kuru britu policija tur ievietoja pirms nepilnām divām nedēļām. Viss esot tikai tāpēc, ka viņš nespēja uzrādīt oficiāli noslēgtu mājokļa īres līgumu. Britu varasiestādes tagad uzskata Gvido par bezpajumtnieku.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

”Netiek arī paskaidrots, kur vērsties pēc palīdzības. Tiek iedoti tikai dokumenti, lūdzu, ņem un paraksti, ka tu vēlies biļeti par brīvu un lido tikai uz Rīgu ar aizliegumu iebraukt Lielbritānijā vienu gadu. Pat nezinu, kuras personas lēmums tas ir. Tas nav tiesas lēmums, ka es esmu izsūtāms uz Latviju,” teica Ošiņš.

Nav zināms, kad tieši Lielbritānijas Iekšlietu ministrija plāno deportēt Gvido un turpat imigrantu aizturēšanas centrā esošos pārējos trīs latviešus. Gvido labprātīgi dokumentus par to neparaksta. Aizturētajiem ir atņemti viedtālruņi, lai nevarētu uzņemt foto un video, tā vietā iedoti mobilie telefoni bez kameras. Gvido stāsta, ka centrā lielākoties atrodas afrikāņu un pakistāniešu nelegālie imigranti, un viņš nesaprot, kāpēc jādeportē arī Eiropas Savienības (ES) pilsoņi vēl pirms ”Brexit”.

Raidījuma uzrunātie Lielbritānijas imigrācijas juristi atzīst, ka ES pilsoņu arestēšana, ievietošana imigrantu centros un izraidīšana no valsts tik tiešām ir pēdējā laika tendence. Advokāts imigrācijas jautājumos, ”Garden Court Chambers” pārstāvis Adrians Berijs vērtē, ka Lielbritānijai ir tiesības deportēt noziedzniekus, taču satraucoši, ka pēc referenduma daudzos gadījumos administratīvās izraidīšanas pavēstes saņem austrumeiropieši, kuri nav izdarījuši nekādu noziegumu.

”Kāds cilvēks, kurš policistam centās jautāt, kā nokļūt savā dzīvesvietā, jo sliktās angļu valodas dēļ nespēja izlasīt norādes, tika aizturēts. Tālāk – izraidīts, jo nespēj lasīt angliski. Un tad migrantiem, kuri nonāk šajos aizturēšanas centros, ir ļoti grūti iegūt juridisko palīdzību,” stāstīja Berijs.

Kāds cits austrumeiropietis ievietots aizturēšanas centrā uz izraidīšanu pazaudētas identifikācijas kartes dēļ, bet vēl kāds saistībā ar parkā sarīkotu dzimšanas dienas ballīti, kurā lietots alkohols. Advokātam esot sajūta, ka britu varas iestādes tagad sākušas pielietot imigrantu iebiedēšanas metodes, lai jauni austrumeiropieši baidītos braukt.

Problēma ir cilvēkiem, kuriem ir neregulāra nodarbinātība vai arī nav darba, un to apliecina arī Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas skaidrojums: ”ES pilsoņiem, kuri Lielbritānijā nestrādā vai nav pašnodarbinātās personas, ir jābūt pietiekami daudz personīgo finansiālo līdzekļu sevis un ģimenes uzturēšanai, lai nekļūtu par apgrūtinājumu Lielbritānijas sociālo pabalstu sistēmai. Ja ES pilsoņi neizpilda mūsu prasības, tad viņiem nav tiesību atrasties Apvienotajā Karalistē un viņi var tikt izraidīti.”

Šāda iespēja britu varas iestādēm bijusi ilgus gadus, taču tikai tagad tā tiek izmantota aktīvāk. ”Viņi ir mainījuši savu pieeju, un tik tiešām ir daudz gadījumu ar cilvēkiem no Baltijas valstīm un Centrālās un Austrumeiropas. Ir izmainīts pašmāju likums, lai liegtu šiem cilvēkiem pēc tam atgriezties Lielbritānijā turpmākos 12 mēnešus. Šobrīd, manuprāt, tas neatbilst ES noteikumiem par cilvēku brīvu pārvietošanos,” komentē Berijs.

Arī latviešu migrantu konsultāciju centrā Anglijas pilsētā Spaldingā ir vairākas lietas saistībā ar aizturētajiem latviešiem, kuriem draud izraidīšana.

Līdz Latvijas Ārlietu ministrijai vai vēstniecībai Londonā gan vēl neesot nonākuši konkrētu cilvēku palīgā saucieni. Taču ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aicina neklusēt. Viņš atgādina – kamēr vēl Lielbritānija ir ES dalībvalsts, mūsu tautiešiem nebūtu jāizjūt nekāda veida diskriminācija. Viņš šo kā spēcīgu atgādinājumu šonedēļ Londonā teicis arī britu valdības pārstāvjiem.

”Mēs vienojāmies, un tā man bija saruna ar ”Brexit” lietu sekretāru, jebkurā tādā gadījumā, ja vēstniecībai ir informācija, kas tiek iesniegta, par to, ka kāds ir saņēmis, viņaprāt, nelikumīgu deportācijas rīkojumu vai kādā veidā diskriminēts, tad vēstniecība ziņos Lielbritānijas varas iestādēm. Tad mēs kopīgi mēģināsim skatīties, vai tas ir bijis likumīgi, vai ne,” teica Rinkēvičs.

Viņš arī aicina tautiešus aizdomāties par savu šā brīža statusu. Esot pēdējais laiks sakārtot dokumentus, piemēram, oficiāli noslēgt darba līgumu un mājokļa īres līgumu. Pretējā gadījumā pēc 2019.gada, kad Lielbritānija formāli pametīs ES, varētu rasties problēmas.

Liela daļa austrumeiropiešu, tostarp latviešu, arī sākuši aktīvi preventīvi rīkoties. Pēc Lielbritānijas imigrācijas juristu stāstītā, cilvēki vāc nodarbinātības un nodokļu nomaksas pierādījumus par vismaz pieciem gadiem, lai varētu pieteikties pastāvīgā rezidenta statusam. Ir tādi, kas iet soli tālāk un piesakās britu pasei. Savukārt tie, kuri nav Lielbritānijā nodzīvojuši piecus gadus, cenšas nokārtot tā saukto reģistrācijas sertifikātu. Lai arī tas negarantē kādu tiesību kopumu, ar to varētu apliecināt, ka migrants Lielbritānijā ir bijis vēl pirms referenduma.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Muļķības
    +2

    Muļķības

    Nekas, tiem kam ir darbs paliks stradat. Un ja Anglija uzskata Gvido par bezpajumtnieku, tad likuma priekšā viņš tads arī ir. Anglijā nav likumigi dzivot "pie draugiem". Ja dzivo ar kadu, pie drauga utt, par to jāinformē vai nu saimnieks,vai aģentūra un līgumā jāiekļauj viņu vardi, bet cilvēki to negrib darit, jo
    1. Paaugstinās ires maksa
    2. Daudzās vietās neļaus tik daudz cilvekiem dzivot
    3. Ir jabut darba ligumam, lai īrētu.
    Neviens šeit netiek apdalits.. Likums visiem viens.

    13.02.2017 03:13

  • Raimis35
    +1

    Raimis35

    Malachi.Musu valsti arii vajadzetu attirit tada pashaa veidaa.

    13.02.2017 11:28

  • Ray Kenga
    0

    Ray Kenga

    Cenšās iebiedēt tos kuri vēl palikuši Latvijā ! :D
    Gan jau vismaz divi no tiem četriem ir interpolā, vai arī nez cik daudz mēslus jau paspējuši šeit sadarīt.

    13.02.2017 12:17

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas