Liecības par mūsdienām: kurus ikdienas priekšmetus izliks apskatei muzejos pēc gadu simtiem?

0 komentāri

Kur gan citur var gūt priekšstatu par civilizācijas vēsturi, ja ne muzejos, kur glabājas liecības jau sākot ar akmens laikmetu? Bet mūsu šodiena jau rīt būs vēsture, tāpēc “LNT Ziņu Top 10” nolēma izpētīt, ko muzeju eksperti jau tagad liek savos krājumos? Kuri no mūsu ikdienas un sadzīves priekšmetiem tiks izlikti apskatei zem stikla vitrīnām pēc gadu simtiem? Kuri ir tie, kas izvēlas tagad muzeju nākotnes kolekcijas un vai viņi ņem visu, ko dzīve piedāvā?

Vakardiena faktiski jau ir vēsture – ar šādiem vārdiem Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā komentē kolekciju, kas patlaban tiek veidota par mūsdienām nākotnes vajadzībām. Kā liecības par mūsu laikiem muzejā nonācis plašs mantu klāsts – gan veikalu akciju mīkstās rotaļlietas, gan Latvijas Bankas izdotās monētas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kolekcionēt 21.gadsimta vēsturi nav viegls uzdevums, jo ir tikai nojausma, kuras no lietām un notikumiem mums apkārt ar laiku kļūs par muzeja vērtībām.

Muzejs jau šobrīd komplektē kolekciju nākotnes interesēm. Muzejā darbojas Krājuma komisija, kurā ir dažādu nodaļu pārstāvji – vēsturnieki, etnogrāfi, restauratori. Priekšmeti tiek izvērtēti – vai tas ir tas, kas ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

Foto

Video

Muzejam Latvija jāatspoguļo visā tās daudzveidībā, dokumentējot dažādas jomas, ieskaitot  politiku un saimniecību, taču īpašu lomu atvēlot tautas lietišķās mākslas tradīcijām. Izstrādājumi pirkti no tautas daiļamata izstādēm. Jau gadiem tiekot strādāts ar atsevišķiem meistariem. Bet tikpat labi tas var būt arī kāds debitants.

Tā līdz ar seģenēm un dūraiņiem iepirkta arī mūsdienu keramika. Taču, ņemot vērā, ka naudas ir tik, cik ir, nereti prioritāte tomēr esot seno priekšmetu saglabāšana.

Muzejnieki stāsta, ka viņu uzdevums ir komplektēt tipisko un raksturīgo, un te arī zināmā mērā sākas problēma. Piemēram, vajadzētu parādīt arī vidējo Latvijas cilvēku – ko viņš valkā. Taču aizbrauc uz Berlīni, un tur redzams tas pats – ”H&M”, ”Zara”. Tas attiecas arī uz sadzīves tehniku.

Tā ir aktuāla diskusija visos Eiropas muzejos. Taču Latvijas speciālisti vēl nerīkojas tik radikāli kā ārzemju kolēģi, nopērkot kādas konkrētas ģimenes visu dzīvokļa iekārtojumu vai visas bērna lietas, kas viņam bijušas no piedzimšanas brīža līdz gada vecumam.

Ierosmei kas noderot gan. Mūsu muzejnieki galvenokārt izlīdzas paši. Ja ko apēd, iepakojumu neizmet. Ja bērns izaudzis, rotaļlietu pataupa. Muzejā nonākuši arī ”Narvesen” suņi, pirmie subsidētie telefoni par vienu latu un daudz kas cits, kas reiz bijis aktuāls un modē un kas ienācis teju ikvienā Latvijas ģimenē.

Speciālisti min piemēru – skolas formas. Par to atgriešanos diskutē sabiedrība, un muzejam ir jāpiedokumentē šis process – kādas šīs formas bija, ko skolas izvēlas. Sporta sasniegumi vairāk ir Sporta muzeja ziņā, taču maratona popularitāti Vēstures muzejs nevar ignorēt. Rīgas maratons raisījis ārkārtīgi lielu interesi par skriešanu, veselīgu dzīvesveidu, cilvēki dodas uz kopīgiem treniņiem Mežaparkā, un tāpēc muzejs labprāt ņem krekliņus, medaļas. Tā rīcībā ir tēva un pirmo reizi skrējušā sešgadīgā dēla medaļas.

Krājumā tiek iekļauts viss, kas ir tipiska sava laika parādība – ko liela sabiedrības daļa lieto vai ir ar mūsu ikdienu saistīts process.

Vēstures muzejs ir vienīgā vieta, kur glabājas priekšmeti, tātad pēc 100 gadiem tas būs tas, kas būs palicis nākotnes sabiedrībai par Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienībā. Tāpat te glabājas liecības par NATO samitu, valsts 95.gadi, tāpat būs par simtgadi, par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību – šķēres no atklāšanas, lentes daļa, kas tika nogriezta. Krājumā nonāk visas jaunās Latvijas Bankas monētas.

Bez valsts apbalvojumiem patlaban teju katrā pilsētā un novadā ir savi apbalvojumi, medaļas pasniedz arī ministrijas, dažādas biedrības, dienesti un iestādes. Muzejam ir mērķis savākt visus šos apbalvojumus.

Muzejā min arī citas interesantas tendences – ekoloģiskās pārtikas un kosmētikas popularitāte, kas liecina par pārmaiņām sabiedrības domāšanā, arī patlaban iecienītās šalles ar Lielvārdes jostas rakstu, kas apliecinās, ka nacionālo motīvu ienākšana apģērbā bijusi raksturīga 2015.-2016.gada parādība.

Muzejam vēl vajadzētu koka rotaļlietas, kuras ražo Latvijā, bet tā ir zināma problēma. Par tām iecerēts kontaktēties ar ražotāju.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
”Absolut Invite” bārmeņu konkursā uzvar ”Mākonis Coctails&Design” pārstāvētā komanda

“Absolut Invite” bārmeņu konkursā uzvar “Mākonis Coctails&Design” pārstāvētā komanda

23.martā, ”Mill Rīga” telpās norisinājās ”Absolut Invite 2017” bārmeņu konkurss, kurā notika cīņa par galveno balvu – iespēju piedalīties ”Absolut Invite” pasaules finālā – Zviedrijā, kā arī gada garumā kļūt par ”Absolut” sadarbības bārmeni, kopā apceļojot pasaules labākos bārus. Sīvā cīņā uzvaru izcīnīja ”Mākonis Coctail&Designe” pārstāvētā komanda, kuras sastāvā bija bārmeņi Rihards Piternieks un Ilmārs Munkevics.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas