Latvijas simtgades svinību rīkošanā vēl daudz neskaidrību. Vai viss noritēs pēc plāna?

0 komentāri

Jau pirms gada, pētot, kā veicas ar mūsu valsts simtgades svētku rīkošanu, secināts, ka skaidrības vietā bija tikai ieceres, idejas un aprises. Vai tagad beidzot ir skaidrība, rīcības plāns un arī cilvēki, kas darīs? Kas caurvij Latvijas lielās jubilejas svinību saturu? Vai bez baltiem galdautiem un baltām mārtiņrozēm esam plānojuši pārsteigt gan sevi, gan pasauli? Un vai tas būs tā, lai pēc tam nenākas teikt – iespēja bija, bet neizmantojām.

Ar katru novembri, kad svinam patriotu nedēļu, tuvojamies unikālam notikumam – Latvijas simtajai dzimšanas dienai. Atbilde uz jautājumu, kā to svinēsim, valdībai saskaņā ar tās deklarāciju jāsniedz šogad. To, ka pulkstenis nepārstāj tikšķēt un jubileja pienāks neatkarīgi no gatavošanās tai, jau pērn atgādināja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Aplēsts, ka valsts dzimšanas dienas svinībām, kas noritēs no 2017. līdz 2021. gadam, kulmināciju sasniedzot 2018. gadā, kopumā vajadzīgi 30 miljoni eiro. Tomēr ne šā, ne nākamā gada Kultūras ministrijas budžetā atsevišķas pozīcijas Latvijas simtgades rīkošanai nav, neslēpj simtgades biroja vadītāja.

Finansējums piešķirts atsevišķiem pasākumiem. 200 000 eiro iedalīti simtgades Dziesmu un deju svētkiem, 178 000 eiro – simtgades filmu veidošanai, 200 000 eiro – jaunai nacionālajai enciklopēdijai, 18 000 – piecām apjomīgām mākslas un dizaina izstādēm. Papildu 280 000 eiro simtgades projektiem pieejami Valsts Kultūrkapitāla fondā, no kura pie naudas tikuši jau 38 projekti.Piemēram, 5000 eiro atvēlēti latviešu diasporas dzīvesstāstu vākšanai, 12 000 eiro – pirmā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vasaras festivāla rīkošanai, 19 725 eiro – arheoloģijas rokasgrāmatai.

Simtgades birojs ir tikai daļa no sarežģītās simtgades organizatoriskās struktūras. Tās galvgalī ir valsts augstākās amatpersonas, Rīcības komitejā –  valsts un pašvaldību iestādes, Radošajā padomē 27 dažādu jomu pārstāvji, simtgades birojā – pieci darbinieki. Paredzēta arī Mecenātu padome, kas vēl tikai top. Gada laikā, uzklausot 700  idejas no sabiedrības, rīkojot 80 diskusijas un 40 darba grupu un apakšgrupu sanāksmes, tapis svētku idejiskais ietvars.

Viens no pirmajiem simtgades dzimšanas dienas rituāla tematiskajiem virzieniem ir ciltsmātes un ciltstēvi. + 50:07 Galvenais uzsvars būtu rosināt tautu ar simbolu – baltu ziedu, baltu mārtiņrozi – godināt mūsu strēlniekus.

Otrais tematiskais virziens ir Latvijas valstiskuma veidošanās ceļu aplūkošana. Trešais – valsts ainaviskā rotāšana, ceturtais – pati dzimšanas diena, kuru rosināts svinēt pie balti klātiem galdiem un noslēgumā – svētku svinēšana kopā ar ārvalstu draugiem un kaimiņiem. No tapušā konceptuālā ietvara precīzi pateikt, kāda būs svētku kulminācija – 2018. gada 18.novembris, nevar, bet ieskicēt varot. Proti, tradicionālie pasākumi – militārā parāde, svētku uguņošana, svecītes pie Rīgas pils – būšot īpašāki.

Simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta skaidro, ka jau tagad tiek domāts pie tā, lai nebūtu situācija, ka simtgades deju lieluzvedumu redz tikai 14 500 cilvēki, kas maksimāli ietilpst arēnā Rīga. Šonedēļ ar svētku idejisko rāmi slēgtā darba sēdē kultūras ministre Dace Melbārde iepazīstināja valsts augstākās amatpersonas. Pēc sēdes radošās padomes pārstāves labdarības fonda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un dzejniece Māra Zālīte dalījās savā vīzijā par gaidāmo vēsturisko notikumu. Svētku kvalitāte nav atkarīga no tā, cik dārgi vai lēti tie ir, vērtē par svētku rīkošanu atbildīgā kultūras ministre Dace Melbārde.

Sabiedrībai svētku konceptu sāks skaidrot jau šogad patriotu nedēļas laikā. Tikmēr par precīzu svētku tāmi un arī izstrādāto ietvaru būs jālemj valdībai. Kad tas notiks, ministre nesaka. Solīts makā nekrīt, tieši no šīs parunas īstenošanās dzīvē baidās daudzi potenciālie simtgades projektu autori, neslēpj viens no radošās padomes locekļiem, daudzu vērienīgu pasākumu režisors Uģis Brikmanis.

Līdz simtgades kulminācijai – Dziesmu un deju svētkiem – palikuši trīs gadi, taču risinājuma, lai uz Mežaparka estrādes vienlaikus varētu dziedāt vismaz 13 000 dalībnieku, joprojām nav. Tikmēr kopumā ar tapušo svētku konceptu režisors ir apmierināts, visvērtīgākā viņam šķiet ideja sakopt Latvijas ainavu.

Stratēģijas ierasti ir gaisīgas, vērtē mārketinga speciālists Artūrs Mednis. Viņš lēš, ka zem izstrādātajiem pieciem virzieniem var iekļaut arī mūsdienīgas lietas, jo tās labi savienojas ar tradicionālajām. Pirms diviem gadiem neatkarības atjaunošanas gadadienu ar Robija Viljamsa koncertu Tallinas Dziesmu svētku estrādē svinēja Igaunija. Mūsu kaimiņu svētkus klātienē svinēja 63 000 britu mūziķa fani, tostarp vairāki tūkstoši no Latvijas.

Iespēja apsteigt kaimiņus vēl nav garām palaista. Igaunija jau ir tikusi skaidrībā par savu svētku konceptu, un tagad sākusies tā piepildīšanu ar saturu, telefonintervijā sacīja Igaunijas simtgades biroja pārstāvis Jorma Sarvs: “Ir desmit vai divpadsmit lielāki pasākumi vai stūrakmeņi, un tie lielākoties ir saistīti vēsturiskām svinībām. Piemēram, mēs sāksim 2017. gada aprīlī, atceroties notikumus Sanktpēterburgā, kas mūs aizveda līdz neatkarībai 2018. gada 24. februārī. Un mēs beigsim programmu 2020. gada februārī, kad apritēs 100 gadu Tartu miera līgumam.

Patlaban Igaunija svētku organizēšanai atvēlējusi 24 miljonus eiro, taču neizslēdz, ka tēriņi galu galā varētu būt lielāki. Svētkiem izveidota īpaša mājaslapa, kurā vienuviet var atrast dažādos projektus un pasākumus. Tajos jau ielūkojies bijušais Latvijas Nacionālās operas vadītājs.

Balta galdauta klāšana un rotāšanās ar mārtiņrozēm ir tradīcijas, taču lielais notikums prasa ko inovatīvu, ar ko pievērst sev uzmanību, norāda režisors un bijušais LNO vadītājs Andrejs Žagars. Latvijai idejiskā rāmja piepildīšana ar saturu vēl ir tikai priekšā.
Katram no aptaujātajiem ir savs viedoklis, vai divi gadi, kas palikuši vērienīgā pasākuma rīkošanai, ir daudz vai maz.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? 1

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas