Latvijas simtgades svinībām plāno 30 miljonu tēriņus

1 komentārs

Jau rīt Latvija svinēs savu 96. dzimšanas dienu, kurā neiztrūks sadziedāšanās un krāšņs svētku salūts. Bet – kā svinēsim mūsu valsts simtgadi pēc četriem gadiem? Pēc divām nedēļām – 1. decembrī – jau būtu jābūt zināmiem pasākumiem, lai Latvijas apaļā jubileja tiktu svinēta ar vērienu.

Top 10 pētīja, vai šis mājas darbs ir izpildīts un ko par scenārija tapšanu saka svētku rīkošanas meistari – sākot ar maestro un beidzot ar pasākumu režisoriem? Vai radošumā pārspēsim igauņus, un vai ar dziesmām, svinēšanas tradīcijām un milzu salūtu vien pietiks? Un kas mudina domāt, ka 100 svecīšu vietā labākas būtu 100 tortes?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Latvijas dibināšanas simtgade, kas tiks svinēta 2018. gadā, ir unikāls notikums. Valsts svētki tik vērienīgi vēl nekad nav bijuši svinēti. Taču– kā tieši izpaudīsies valstiskuma apaļās jubilejas godināšana, pagaidām vēl nav zināms.

Latvijas dibināšana pirmo reizi tika svinēta gadu pēc neatkarības pasludināšanas – 1919. gadā. Rīga un citas pilsētas bija svinīgi izrotātas. Tika iedibināta tradīcija rīkot svētku dievkalpojumu, svinīgo Saeimas sēdi, notika militāra parāde un Valsts prezidents rīkoja pieņemšanu ar krāšņām ballēm.

1938. gadā, kad Latvijai apritēja 20 gadu, pie prezidenta bija uzaicināti zīmīgajam gada skaitlim atbilstoši 1938 viesi. Taču tad svinības arī aprāvās. Sākās Otrais pasaules karš un jauna vēstures lappuse. Svinību vēsturiskās tradīcijas sāka atjaunot līdz ar neatkarības atgūšanu.

Rīt svinēsim Latvijas dibināšanas 96. gadadienu, kas šoreiz nozīmē, ka ir pienācis pēdējais laiks ieviest skaidrību, kā tiks svinēta Latvijas valstiskuma apaļā jubileja – Latvijas simtgade. Ņemot vērā notikuma nozīmīgumu, jau vajadzēja būt zināmai svinību programmai. To izstrādāt un arī sākt īstenot bija apņēmusies jau iepriekšējā valdība, kas savā deklarācijā simtgades svinību programmu bija ierakstījusi kā vienu no prioritātēm kultūras nozarē. Taču tas tā arī palicis kā nepadarītais darbs.

Nekavēties ar gatavošanos svētkiem aicina režisors Uģis Brikmanis, kura vadībā īstenota virkne vērienīgu pasākumu, tostarp Rīgas astoņsimtgades svinības.

Foto: LETA

Foto: LETA

Režisors Uģis Brikmanis: Es domāju, ka tas ir nopietnākais, varētu teikt, izaicinājums turpmākajiem četriem gadiem, jo Latvijas valstiskuma simtgade, tas pieprasa izdarīt kaut ko ļoti labu, lai pēc tam būtu, ko svinēt.
TOP 10: Vai var prognozēt, vai Latvija spēs ar to tikt galā godam?
Uģis Brikmanis: Protams, jo galu galā Latvijā suverēnā vara pieder Latvijas tautai un tā ir izdarījusi ne to vien.

Arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka ir pēdējais laiks uzsākt praktisko darbu, gatavojot simtgades svinības.

TOP 10: Vai šīs simtgades atzīmēšanai būtu jāatspoguļojas arī kā prioritātei valsts budžetā?
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: Es domāju, jā, jo simtgade nāk reizi pa simts gadiem un ir vērts papūlēties, lai tos atzīmētu. Es domāju, ka vajag atrast veidus, kā tos projektus tagad sākt plānot jau ar katru nākamo budžetu. Kaut ko jau paveikt no tā, kas prasīs līdzekļus.

Tā kā 1918. gadā neatkarīgas valstis dibināja arī Lietuva un Igaunija, simtgadi vienlaikus svinēs visas trīs Baltijas valstis. Kultūras ministre Dace Melbārde skaidro, ka Latvija ir soli priekšā Lietuvai, taču krietni atpaliek no Igaunijas, jo tikai šogad beidzot izdevies pārliecināt plašāku sabiedrību, ka simtgades svinībām ir jāsāk gatavoties laikus.

Foto: LETA

Foto: LETA

Kultūras ministre Dace Melbārde: 
Man jāsaka, ka šā gada laikā mēs esam panākuši to, ka aizvien vairāk cilvēku gan pašvaldībās, gan iestādēs, gan arī valdībā un Saeimā saprot to, ka ir pēdējais brīdis. Ir jāatzīst tas, ka igauņi mums ir stipri priekšā un daudz laicīgāk šo gatavošanos uzsākuši. Bet tajā pašā laikā, mēs neko neesam vēl nokavējuši. Mēs varam vēl visu izdarīt un paspēt. Mums ir pietiekams laiks tam.

Gatavošanās svinībām sākusies šogad ar cilvēku ideju uzklausīšanu visā valstī, kā svinēt nozīmīgo gadadienu. Bet ierosinājumu bijis tik daudz, ka pietrūcis laika, lai sagatavotu programmu un turētu solījumu.

Pagaidām ir izstrādāta organizatoriskā struktūra. Gatavošanos simtgadei vadīs augsta līmeņa padome, kurā darbosies valsts augstākās amatpersonas. Rīcības komitejā, kas sadarbosies ar jauniešu rīcības komiteju, būs pārstāvētas dažādas valsts iestādes, ieskaitot Saeimu, ministrijas, kā arī pašvaldības un sociālie partneri. Kultūras ministrijas paspārnē tiks dibināts Simtgades birojs. Bet par kultūras programmas saturu rūpēsies radošā padome un iecerēts izveidot arī mecenātu padomi, lai viss svētku finansiālais smagums negultos tikai uz valsts budžetu vien.

Tāpat izkristalizējušies simtgades svinību mērķi. Tām jāstiprina piederības izjūta valstij, jāveicina jauniešu patriotisms, jāaktualizē Latvijas vēsture, par to stāstot filmās, izrādēs, literārajos darbos, ieskaitot Nacionālās enciklopēdijas izdošanu. Nolemts, ka jārada jauni un paliekoši simboli.

Kultūras ministre Dace Melbārde: 
Mēs esam akcentējuši to, ka ir ļoti svarīgi, lai simtgades sagaidīšanas programma nebūtu tikai tāda kampaņa un vienreizēji svētki, bet, – mēs radam tādas paliekošas vērtības.

Par paliekošu vērtību radīšanu kā labāko dāvanu valstij iestājas arī Vaira Vīķe-Freiberga.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:
Tas ir paliekošs simbols un paliekošs ieguvums gan mūsu sirdīm, gan arī tīri estētiski Rīgas panorāmā. Man personīgi prasītos, ka jau tagad – vēl daudz nepaliek laika, bet ka pa šiem gadiem intensīvi tiktu strādāts pie kāda ievērojama, patriotiski iedvesmojoša projekta. Es to saskatītu kā kaut ko tīri arhitektonisku, jo tas ir tas, kas paliek visilgāk. Kaut ko redzamu, kas atzīmētu un teiktu – tas ir mūsu simtgades, kā saka, – monuments.

Paliekošu dāvanu ir gatavi sarūpēt arī kinoļaudis, jo tiek īstenota Latvijas simtgades filmu programma. Konkursā šomēnes tika izvēlēti 13 filmu projekti, kuriem piešķirts finansējums to tālākai attīstīšanai.

Informē par Nacionālā filmu festivāla Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma:
Filmas var piedāvāt skatītājiem gan Latvijas dzimšanas dienas gadā, gan lietot vēl daudzus gadus pēc kārtas. Būtībā šī ir ne tikai laba dāvana, bet ilgstoši lietojama un ļoti vērtīga dāvana.

Taču Nacionālā Kino centra vadītājai Ditai Rietumai ir bažas, vai projektu, kuram būtu jāvainagojas ar piecu filmu uzņemšanu, izdosies pilnībā īstenot, jo tam nepieciešami seši miljoni eiro. Kā pozitīvais piemērs tiek minēta Igaunija, kas simtgadei gatavojas ar lielu radošu izrāvienu un filmu uzņemšanai ir atvēlējusi 10 miljonus eiro.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma:
2016. gadā šiem attīstītajiem projektiem būtu jāiet ražošanā, un tad ir jāizlemj, vai mums vajag šādas filmas un vai mums vispār vajag filmas uz Latvijas simtgadi, vai mēs iztiksim bez? Bet igauņiem būs sešas.

Kultūras ministrijas aplēses liecina, ka, tāpat kā Igaunijā, lai Latvija sarīkotu svinības, ir nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro.

Kultūras ministre Dace Melbārde: 
Es esmu pārliecināta, ka tā būs prioritāte valsts budžetā, ka mēs visi mīlam savu valsti, un simtgades sagaidīšana ir notikums.

Apaļas gadadienas ir arī īstais laiks jaunu tradīciju aizsākšanai. Labs piemērs ir Latvijas deviņdesmitgade, kad pirmo reizi galvaspilsēta iemirdzējās, pateicoties gaismas festivālam Staro Rīga.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:
Vai nu mēs sākam kaut kādu jaunu tradīciju, vai izdarām kaut ko īpašu. Man šķiet, ka tauta pati, man ir aizdomas, izgudros kādu akciju, kas būs atkal. Mums ir vairākas tādas bijušas, kur pati tauta spontāni skaistu akciju izgudro, un man gribētos cerēt, ka tādas varbūt būs vairākas un ka tās tādā gadījumā, protams, apklās visu Latviju. Lai būtu tā, ka visās Latvijas malās ļaudis jūtas – mums arī pašiem ir savs projekts. Redziet, es piedzīvoju Kanādas simtgadi, un es jums varu teikt, ka bija ļoti plaša skala dažādu pasākumu – no oficiāliem līdz ļoti neformāliem, un visa Kanāda bija iesaistīta un katrs kaut ko mēģināja, kā savu simtgades projektu uzsākt.

Bijusī prezidente smejoties stāsta, ka arī viņa Kanādā īstenoja savu simtgades projektu, jo 1967. gadā, kad Kanāda svinēja simtgadi, piedzima viņas meita Indra.

Par to, ka svētki izdosies, nešaubās režisors Uģis Brikmanis.

Režisors Uģis Brikmanis:
Es domāju, ka mums ir izcila pieredze. Latvijai ir unikāla svētku kultūra, kura attīstās, kuru mēs kopjam. Kaut vai pēc Pasaules koru olimpiādes jūs varat spriest, ka cilvēki drīzāk var braukt pie mums pamācīties, kā veidot svētkus, nevis parādei un televīzijai visai pasaulei, bet svētkus tiem cilvēkiem, lai tad mediji varētu par tiem pastāstīt, cik cilvēki te brīnišķīgi jūtas.

Arī komponists Raimonds Pauls ir pārliecināts, ka Latvija pratīs nosvinēt simtgadi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Komponists Raimonds Pauls:
Dievs, pasarg”! Viss būs kārtībā. Uguņi te šķīdīs, pilsēta būs izgaismota. LNT strādās caurām dienām naktīm, lai parādītu visus tos pasākumus, ka viss būs kārtībā.

Tomēr maestro teiktajā nevar nesaklausīt ironijas devu. Viņš uzskata, ka iedzīvotāji svētkos kā dāvanu visvairāk tomēr gaida labklājības celšanos.

Komponists Raimonds Pauls:
Ja cilvēks savā makā jutīs kaut ko vairāk, tad tā ir vislielākā dāvana, ne jau tā uguņošana. Gan jau tas viss būs un dārgi samaksās. Un kopā padziedāsim, kā parasti, bet cilvēkiem interesē, ko viņš varēs nopirkt, kā viņš dzīvos tālāk, lai nedomātu tikai par vienu – ka brauks prom strādāt kaut kur citur. Tās ir tās lietas, par ko ir jārunā.

Vēl divas nedēļas līdz pirmajam decembrim, Kultūras ministrija gaida pieteikumus svētku koncepcijas un vizuālā tēla ideju konkursam. Bet konkrētas aprises svētku programmai ir jāiegūst nākamā gada laikā, lai 2016. gadā var uzsākt praktiskos sagatavošanas darbus. Šāda apņemšanās ierakstīta jaunās valdības deklarācija.

1 komentārs

TOP komentāri

  • ivo
    0

    ivo

    Labāk būtu man iedevuši kādus 3000Euro,lai es varētu pamest šo liekulības zemi.

    18.11.2014 07:37

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas