Latvijas nacionālais dārgums dzintars jau sen kļuvis par deficītu

0 komentāri

Dzintaru esam paraduši uzskatīt par savu nacionālo dārgumu – gan kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts lepni izrādot dažādos pasākumos. Taču izrādās, ka Latvijā tas jau sen ir deficīts un dzintara vietā mēdz pārdot rotas, kas patiesībā tapušas no Āfrikā vārītiem sveķiem, svētdien vēsta raidījums LNT Top 10.

Latvijas teritorijā dzintaru pazīst un apstrādā jau vairāk nekā 6000 gadu. Tas kalpojis gan kulta priekšmetu izgatavošanai, gan rotām. Attīstoties tirdzniecībai, tas vests pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā, kļūstot par Baltijas jūras reģiona atpazīstamības zīmi. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere norāda, ka zināmā mērā dzintars asociējas ar latvietību, līdzīgi kā Nameja gredzens. ”Tie, kas uz Ameriku emigrēja, ņēma līdzi dzintaru, turēja to lielā godā… Tas atjaunojas un turpinās,” norādīja Žeiere.

Latvijā dzintara ieguve galvenokārt saistāma ar Kurzemes piekrasti – no Rucavas līdz Kolkai. Taču izrādās, ka šis Baltijas jūras dārgakmens, kā dzintaru mēdz dēvēt, Latvijā jau sen ir deficīts. Izejmateriāla trūkuma dēļ pēdējās desmitgadēs krasi sarucis arī dzintara apstrādes meistaru skaits.

Viens no izzūdošās profesijas pārstāvjiem Harijs Jākobsons saka: ”Jūra Latvijas piekrastē kļuvusi skopāka. ”Pirms 50 gadiem rekordisti pie pareiza vēja varēja salasīt divus kilogramus dzintara. Tagad, ja salasa 50 vai 100 gramus, kas pamatā ir sīki gruži, jau var uzskatīt, ka ir veicies. Tas nav nopietni strādāšanai,” vērtēja meistars. Tiesa, Kolkā izskalots 150 gramu liels eksemplārs, taču tā vairāk uzskatāma par laimīgu sakritību.

Pēc ģeologa Ģirta Stinkuļa teiktā, tiek uzskatīts, ka pat 90% pasaules dzintara atrodas ap Kaļiņingradas apgabalu. Tātad tur ir primārā dzintara atradne. ”Tur to var rakt, tur to rok, skalo ar hidromonitoriem. Tas, kas ir pie mums, diemžēl ir tikai atskalots. Mums nav savu atradņu. Ir dienvidrietumu vēji, kas nes uz mūsu pusi. Bet ierīkot atradnes būtu nesaimnieciski,” uzskata eksperts.

Tādēļ jau padomju laikos, kad dzintara apstrāde tika veikta rūpnieciskos apjomos, izejmateriāls galvenokārt nāca no Kaļiņingradas. Mūsdienās neapstrādāta dzintara izvešana no Polijas, Lietuvas un Kaļiņingradas ir aizliegta.

Jākobsons gan iesaka pircējiem pievērst uzmanību nevis izcelsmes vietai, bet tam, vai pārdots tiek patiešām dzintars. Neminot konkrētas tirdzniecības vietas, viņš atceras vairākus gadījumus, kad ārvalstu tūristi dzintara vietā iegādājušies rotas, kuras labākajā gadījumā varētu saukt par ”dzintara izstrādājumu”. Kā piemēru viņš min kopalu no Āfrikas. ”Tas ir tāds koks ar dzeltenīgu sulu. Bērni ķer mušiņas un skudriņas iemaisa iekšā un vāra,” teica meistars. Tiek tirgota arī plastmasa.

Īstā dzintara atpazīšanai viņš iesaka izmantot ultravioleto lampu – paliekot to apakšā dzintaram, redzams zils tonis. Kādā salonveikalā raidījumam atzina, ka atsevišķas rotas nav no tīra dzintara, taču tas arī netiekot slēpts. Turklāt ķīniešu tūristi jau esot iemanījušies uz veikaliem doties ar lampu. Apliecināt izstrādājumu autentiskumu neesot problēmu, taču ne veikalā – tad jādodas uz proves biroju, kur iedod īstu valsts sertifikātu.

Mājas apstākļos dzintara autentiskumu var pārbaudīt, paberzējot ar vilnu. Ja tas pievelk papīru, tad ir īsts.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas