“Latvijas Lepnuma” stāsti: Zvannieku mājas

0 komentāri

Jau pēc divām nedēļām, 15. oktobrī, noslēdzas pieteikumu iesūtīšana gadskārtējai ceremonijai “Latvijas Lepnums”. Tāpēc portāls Skaties.lv nolēma apskatīt iepriekšējo gadu balvu ieguvējus. Pirmais piedzīvojums, kuru apskatīsim būs Jura Cālīša un Sandras Dzenītes-Cālītes stāsts par “Zvannieku mājām”.

Stāsts no paša sākuma!

Ir 2005. gada vasara, 5. augusts, agrs rīts. Pie “Latvijas Sarkanā Krusta” durvīm Rīgas centrā klauvē septiņi bēgļi no karu plosītas Somālijas. Trīs no viņiem ir nepilngadīgi – 14 gadīgā Azīza, 15 gadīgais Nasīrs un 17 gadīgais Huseins. Pirmie socializēšanās soļi Latvijā somāliešiem bija jāsper Olaines nelegālo imigrantu nometnē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Lūgums valstij pēc patvēruma ticis noraidīts, jo tika uzskatīts, ka viņi ir ekonomiskie, nevis politiskie bēgļi. Tā nu iebraucēji nākamajā vasarā nonāca uz ielas. Taču nepagāja ilgs laiks, kad viņiem jumtu virs galvas piedāvāja Juris Cālītis ar Sandru Dzenīti-Cālīti “Zvannieku mājās”. Arī šis ceļš nebija rozēm kaisīts, taču viņiem izdevās panākt savu, neskatoties uz to, ka paši labdari gandrīz nonāca uz ielas. “2006. gads Zvannieku mājām bija ļoti grūts un dramatisks gads,” stāsta Juris. Četriem no viņiem uzreiz tika sarunāts darbs Rīgā.

Taču ģimenes pūles nepalika nenovērtētas. “Kad nāca šis paziņojums par “Latvijas Lepnumu”, mēs nenoticējām. Patiesībā domājām un smējāmies savā starpā, ka kāds ir izspēlējis neķītru joku blakus tam visam, kas noticis,” atceras 2006. gada “Latvijas Lepnuma” balvas laureāts. Juris atzīst, ka blakus ikdienas piedzīvojumiem, tajā laikā viņš vēl nemaz nezināja, kas šī ir par balvu un ko tā nozīmē. “Bet tas vārds izklausījās ļoti labi!” smejas Cālīšu ģimenes galva.

Foto: no

Foto: no “Zvannieku mājas” privātā arhīva

Azīza apprec latviešu puisi

Kopš tā laika pagājuši 8 gadi, un, pateicoties tieši Cālīšu ģimenei, “Zvannieku mājas” apdzīvo jau vairāk kā 30 cilvēku, ieskaitot viņus pašus. Šovasar norisinājās kāds ļoti skaists notikums – somāliešu meitene Azīza apprecējās ar latvieti. “Tagad viņa ir ieguvusi skaistu latvisku uzvārdu – Balode,” stāsta Jura sieva Sandra Dzenīte-Cālīte. Abi audžuvecāki jau smej, ka tagad meitenei ir tiesības saukties par Azīzu Dzenīti-Cālīti-Balodi. “Visi latviskie putni.”

Pajumti dod citam “Latvijas Lepnumam” – Montai Orlovai

2012. gada “Latvijas Lepnuma” ceremonijā balvu saņēma arī Monta Orlova, kura līdz ar pilngadības sasniegšanu uzņēmās pilnu atbildību par saviem pieciem brāļiem un māsām. “Mūsu mājas ir kļuvušas par tādu “Latvijas Lepnuma” saieta vietu, un ne jau tapēc, ka mēs kaut ko svinam, bet tieši ikdiena mūs saved kopā,” stāsta Sandra. Montai tika piedāvāta iespēja ar visiem bērniem pārvākties uz “Zvannieku mājām”, no kuras audžumāte un māsa vienā personā neatteicās.

“Monta pašlaik ar labām sekmēm mācās 11. klasē Cēsīs un tajā paša laikā rupējas arī par saviem brāļiem un māsām.” Arī brālis Jānis, kurš ir sestais šīs ģimenes bērns, tūlīt jau sasniedzis pilngadību, bet par savu dzīvesvietu izvēlējies dzimto Kuldīgas pusi. “Darot to visi kopā, tas ir tikai labāk un loģiskāk, jo meitenei bija tikai 18 gadu. Tas ir laiks, kad cilvēkam ir jāmācas, un mēs esam ļoti priecīgi, ka viņa ir izvēlējusies iespēju palikt kopā ar mūsu ģimeni, un turpināt sevis augšanas un pilnveidošanas ceļu,” tā Sandra.

Montas Orlovas ģimenē palikusi vairs tikai mamma, kuru moka alkohola atkarība, kas kalpoja par iemeslu viņas lēmumam uzņemties pilnu atbildību par saviem brāļiem un māsām. Tēvs pirms desmit gadiem nomira, tāpēc bērni principā palika bez uzraudzības. Tieši pateicoties “Zvannieku mājām”, meitenei ir iespēja pabeigt vidusskolu un turpināt iekārtot savu dzīvi tā, lai gan viņai, gan pārējiem bērniem būtu labi. Sandra ar Juri atceras, ka Montai bija ļoti grūti noticēt, ka tas viss, ko viņa šobrīd dara, tomēr ir bijis iespējams. “Šis ir tas gadījums, kad bija tikai vajadzīga skaista iespēja, skaists iedrošinājums.”

Foto: no

Foto: no “Zvannieku mājas” privātā arhīva

“Zvannieku mājās” tagad dzīvo nu jau ap 30 iemītnieku

“Mūsu ģimenē esam ap 30 cilvēkiem – lieli un mazi, cilvēki, kas aug, kam jāmācās, kam jācīnas ar kādām savām atkarībām, un to darīt ir vieglāk šajā kopībā, nevis vienam.” Juris un Sandra ne tikai dod pajumti, bet arī cenšas iekārtot dzīvošanai draudzīgu vidi. “Staigā pāvi, kas mūs no rītiem modina, sauc ārā un pavada bērnus uz skolu. Mums ir Jūlijas jaunkundze – lama, ir arī ēzelītis. Tādā tuvībā ar dabu, ar rūpēm par vājāko, mazāko, vienam par otru, mēs augām un augsim. Ar “Latvijas Lepnuma” ābelīti virs mums.”

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas